Makrons piedāvā nebijušas idejas eirozonai 8
Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš nesen stājies amatā, turpina izrādīt atbalstu Eiropas Savienībai. Arī dodoties vizītē uz Vācijas galvaspilsētu Berlīni un tiekoties ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, E. Makrons atklāja, ka redz vienotu budžetu, parlamentu un finanšu ministru eirozonas valstīm, tām, kuras ir izpildījušas kritērijus un ieviesušas vienotu valūtu – eiro. Patlaban eirozonā no 28 bloka dalībvalstīm (joprojām pieskaitot Lielbritāniju) ir 19.
Bažījas par Vācijas tēriņiem
Tūlīt pēc Makrona vēstījuma raisījušies dažādi viedokļi, sākot no pilnīga nolieguma un beidzot ar kaismīgu atbalstu. Pēc tikšanās ar Francijas jauno līderi optimismu pauda Vācijas kanclere Angela Merkele, sakot, ka no Vācijas viedokļa ir iespējams mainīt Eiropas līgumus, kas būtu nepieciešams, lai īstenotu Makrona piedāvāto ciešāko eirozonas integrāciju. “Visa pasaule mainās. Arī Vācija ir gatava līgumu izmaiņām,” sacīja A. Merkele. Nodēvējot šo laiku par vēsturisku Eiropas rekonstrukciju, Emanuels Makrons un Angela Merkele vienojās izveidot kopīgu ceļa karti Eiropas Savienības dziļākai integrācijai un tam, kā eirozonai būt stiprākai un spējīgākai nostāvēt iepretim krīzēm. Emanuels Makrons arī centās nekavējoties atvairīt Vācijas medijos izskanējušās bažas, ka Berlīnei kā Eiropas Savienības vilcējspēkam galu galā par visām šīm pārmaiņām būs jāmaksā visvairāk, ja gadījumā dziļākas integrācijas dēļ, piemēram, vājāko dalībvalstu obligācijas kļūs visas eirozonas kopīga atbildība. E. Makrons šo ideju noraidīja.
Eirozonai – pašai savs parlaments
Viena no līdz šim vismazāk dzirdētajām ir Francijas prezidenta ideja par eirozonas parlamenta izveidošanu. Par ekonomiku atbildīgais Eiropas komisārs, Makrona tautietis Pjērs Moskovisī medijiem izteicās, ka šo ieceri atbalsta, norādot, ka tas palīdzētu apvienot sašķelto eirozonu, kurā pastāv būtiskas atšķirības starp ziemeļu un dienvidu valstīm.
Moskovisī viedoklim piekrišanu pauda arī Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible, norādot, ka tādā gadījumā varētu izveidot eirozonas valstu parlamentu no jau esošajiem Eiropas Parlamenta deputātiem un tam būtu konsultatīvas funkcijas.
Taču, kā norādījuši vairāki Rietumu mediji, šāds solis varētu būtiski satraukt tās Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras vēl nav eirozonā un jau tagad izsaka bažas par Eiropas sadalīšanos dažādos ātrumos – tās valstis, kuras ir eirozonā, uz priekšu virzās daudz aktīvāk un ātrāk nekā tās, kuras vienotās valūtas zonā joprojām nav, turklāt pirmajām ir lielāka ietekme pār bloka finanšu situāciju kopumā. Taču paredzams, ka līderi jau tuvākajās valstu ministru un vadītāju sanāksmēs Briselē šiem jautājumiem pievērsīsies. E. Makrona pirmā ierašanās Eiropas Savienības valstu vadītāju sanāksmē Briselē ir gaidāma jūnijā.
