Makrons pie Trampa: vai Eiropas balss ietekmēs globālo spēku līdzsvaru? 0
Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizīte pie ASV prezidenta Donalda Trampa izraisījusi plašas diskusijas par tās mērķiem un iespējamo ietekmi uz starptautisko politiku. TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” politologs Ojārs Skudra sniedza ieskatu šīs tikšanās aizkulisēs, akcentējot gan Eiropas, gan ASV interešu krustpunktus.
Pēc Skudras teiktā, Makrona došanās uz ASV nebija nejauša, tomēr viņš uzsver, ka tas nav tieši saistīts ar gaidāmajām vēlēšanām: “Makrons devās tāpēc, ka Tramps viņu aicināja,” norāda politologs.
Makrona vizīte Trampa rezidencē iezīmē vēlmi stiprināt Eiropas pozīciju sarunās ar ASV. Kā skaidro Skudra: “Makrons tika aicināts tāpēc, ka viņš pārstāv vienu no lielākajām Eiropas Savienības valstīm, un viņam bija iespēja Trampam izklāstīt noskaņojumu Eiropas valstu vadītāju vidū.” Šī vizīte notiek laikā, kad Eiropas un ASV attiecības piedzīvo dinamiskas pārmaiņas un tiek meklēti kopīgi risinājumi ģeopolitiskajiem izaicinājumiem.
Sarunas par Ukrainu un mieru
Svarīga tikšanās tēma bija situācija Ukrainā. Skudra norāda, ka Tramps pieļāva iespēju parakstīt vienošanos par tā derīgajiem izrakteņiem starp ASV un Ukrainu. “Sākotnēji Tramps minēja 500 miljardu dolāru summu, taču tagad tiek runāts par 183 miljardiem. Tā ir ievērojami mazāka summa, bet detaļas kļūs zināmas pēc vienošanās parakstīšanas,” skaidro Skudra, piebilstot, ka gala lēmumu būs jāpieņem prezidentiem Trampam un Zelenskim.
Vēl viena būtiska tēma bija iespējamā vienošanās par mieru Ukrainā. Skudra gan uzsver, ka Tramps skaidri neformulēja, vai pirms tam tiks panākts pamiers vai arī uzreiz tiks slēgts mierlīgums. “Sarunas ar Krieviju notiek diezgan intensīvi, un šīs nedēļas beigās Saūda Arābijā paredzēta kārtējā delegāciju tikšanās,” atklāj Skudra.
Tomēr daudzi jautājumi joprojām paliek atklāti — viens no tiem ir par ASV lomu potenciālajā mierlīgumā. “Vai amerikāņi uzņemsies kādas saistības un garantēs vienošanos? Vai viņi arī parakstīs šo līgumu? Tas vēl nav skaidrs,” norāda politologs.
Eiropas loma un iespējamās pārmaiņas
Interesantu pavērsienu sarunām piešķir arī Maskavas paziņojumi. Pēc Skudras teiktā, Krievijas amatpersonas esot izteikušas gatavību pieļaut Eiropas bruņoto spēku izvietošanu Ukrainā pēc iespējamā miera vienošanās parakstīšanas.
Turklāt Skudra norāda uz iespējamiem uzlabojumiem Francijas un Vācijas attiecībās, īpaši pēc jaunā Vācijas kanclera stāšanās amatā: “Makronam ar jauno kancleru varētu izveidoties daudz labākas attiecības nekā ar Šolcu. Viņu politiskie uzskati ir ļoti līdzīgi,” uzsver politologs.
Makrona vēlme veidot ciešāku sadarbību ar Vāciju izpaudās jau pirms viņa brauciena uz Vašingtonu — prezidents piezvanīja jaunievēlētajam kancleram un apsveica viņu ar vēlēšanu panākumiem. “Mercs savukārt atzina, ka viņu skatījums uz Eiropas drošību, situāciju Ukrainā un transatlantiskajām attiecībām lielos vilcienos sakrīt,” piebilst Skudra.
