Makrons: NATO piedzīvo “smadzeņu nāvi” 1
Francijas prezidents Emanuels Makrons paudis pārliecību, ka NATO piedzīvo “smadzeņu nāvi”, žēlojoties par koordinācijas trūkumu starp Eiropu un ASV un dalībvalsts Turcijas agresiju Sīrijā.
“Tas, ko mēs pašlaik piedzīvojam, ir NATO smadzeņu nāve,” Makrons teicis ceturtdien žurnālā “Economist” publicētā intervijā.
“Stratēģiskajos lēmumos nav nekādas koordinācijas starp Savienotajām Valstīm un to sabiedrotajiem NATO. Nekādas. Cita NATO sabiedrotā Turcija rīko nekoordinētu agresiju teritorijā, kuru mūsu intereses ir liktas uz spēles,” teicis Francijas prezidents.
Makrona izteikumiem, kuros apšaubīta NATO efektivitāte, var būt plaša rezonanse aliansē pirms nākammēnes Lielbritānijā gaidāmā samita.
NATO jau ir satricinājusi Turcijas militārā operācija Sīrijā, pret ko iebilda vairākas alianses valstis, tostarp Francija, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa acīmredzamais entuziasma trūkums pret organizāciju.
Lai gan NATO darbojas labi, kad runa ir par komunikāciju starp armijām un vadības operācijām, “stratēģiski un politiski mums jāatzīst, ka mums ir problēma”, sacījis Makrons.
Viņš brīdinājis, ka nepieciešams pārskatīt realitāti, proti, kas ir NATO, ņemot vērā ASV saistības. Makrons piebildis, ka, viņaprāt, Eiropa ir spējīga pati sevi aizsargāt.
Francijas prezidents apgalvojis, ka Eiropai tas būtu pa spēkam, ja tiktu paātrināta Eiropas aizsardzības spēju attīstība.
Makrons paudis neapmierinātību par to, ka Trampa vadībā Savienotās Valstis atļāvušas Turcijai īsteno militāro operāciju pret kurdu kaujiniekiem Sīrijā.
Prezidents norādījis, ka NATO kā sistēma neregulē savas dalībvalstis.
“Tāpēc tiklīdz būs dalībvalsts, kas uzskatīs, ka tai ir tiesības rīkoties pašai ar ASV atļauju, tā to darīs,” sacījis Makrons.
“Mūsu interesēs nav” izstumt Turciju no NATO, bet, iespējams, apsvērt, kas ir NATO,” norādījis Makrons, kuru daļa analītiķu uzskata par Eiropas ietekmīgāko līderi, ja ņem vērā breksitu un 2021.gadā gaidāmo Vācijas kancleres Angelas Merkeles aiziešanu no politikas.
Makrons paudis vēlmi reformēt Eiropu, bet intervijā atzinis, ka Eiropa ir novesta līdz kraujas malai, kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidus ierobežojot Eiropas Savienības projekta politiskos mērogus.
“Eiropa ir aizmirsusi, ka tā ir kopiena, arvien vairāk domājot par sevi kā par tirgu un paplašināšanos kā savu galveno mērķi,” sacījis Makrons, kurš nesen nobloķēja divu Balkānu valstu centienus pievienoties ES.
Prezidents uzskata, ka šis ir nemierīgs laiks, Eiropai nespējot izsekot vēstures gaitai, un parādoties autoritāriem spēkiem kaimiņos.
“Tas viss novedis pie ārkārtēja trausluma Eiropā, kura, ja nespēj domāt par sevi kā par globālu spēku, izzudīs, jo saņems smagu triecienu,” uzskata Makrons.
