Makrons meklē sabiedrotos 0
Francijas prezidents Emanuels Makrons janvāra vidū uzņēma piecu Sāhelas valstu līderus, lai rastu risinājumu aizvien pieaugošajai nestabilitātei un džihādistu draudiem šajā Āfrikas reģionā.
Ar Burkinafaso, Čadas, Mali, Mauritānijas un Nigēras prezidentiem viņš tikās Po pilsētā, Francijas dienvidrietumos. Samits tika rīkots, lai atgādinātu par aizvien draudošāko stāvokli Sāhelas reģionā, kur Francijas bruņotie spēki jau ilgāku laika vada rietumvalstu centienus apkarot radikālo islāma organizāciju terorismu. Bažas pastiprina ASV medijos izskanējušās ziņas, ka Vašingtona apsver iespēju samazināt Āfrikā izvietoto amerikāņu karavīru skaitu vai pat izvest tos pavisam.
Krīze reģionā sākās 2012. gadā, kad dažādi islāmistu grupējumi pārņēma savā kontrolē Mali ziemeļus, kā rezultātā konfliktā 2013. gadā iesaistījās Francija. Nestabilitāte izplatījās arī uz Mali kaimiņvalstīm.
Daži nemiernieku grupējumi ir saistīti ar “Al Qaeda”, citi – ar “Islāma valsti”.
Reģiona valstīs šobrīd ir izvietoti aptuveni 4500 Francijas karavīru. Vēl Mali ir izvietoti 13 000 ANO miera uzturētāju. Neskatoties uz starptautisko spēku klātbūtni, vardarbība reģionā ir tikai pieaugusi.
Makrons aicināja rīkot samitu ar piecu Āfrikas valstu līderiem pēc tam, kad Mali krita 13 Francijas karavīri, bet vairākas Mali un Burkinafaso amatpersonas presē bija izteikušās pret Francijas militāro klātbūtni reģionā. Makronam sarunās ar afrikāņu līderiem izdevās panākt, ka viņi apliecina savu vēlmi arī turpmāk redzēt savās valstīs Francijas militāro klātbūtni. Samita laikā Makrons arī centās noraidīt sociālajos medijos izskanējušos apgalvojumus, ka Francijas karavīri Sāhelā atrodas tikai tāpēc, lai nodrošinātu kontroli pār urāna raktuvēm.
Viņš arī lika saprast, ka aiz šīm baumām varētu stāvēt Krievija vai Ķīna.
“Viens no samita mērķiem bija likt piecu Sāhelas valstu prezidentiem publiski pateikt, ka viņi vēlas, lai franči paliek. Protams, tas nenozīmē, ka viņi to teiks savās galvaspilsētās, bet viņi to teica Po,” Francijas telekanālam “France24” skaidroja Marseļā izvietotā Attīstības izpētes institūta direktors Marks de Monkloss.
“Piecu Sāhelas valstu prezidentu priekšā stāv dilemma. No vienas puses, viņiem ir vajadzīga franču militārā klātbūtne, arī pret pašu drošības spēkiem, lai novērstu apvērsumus un dumpjus. Tajā pašā laikā viņi to nevar teikt publiski, jo tas afrikāņiem ir pazemojums un kauns, ka tik daudzas desmitgades pēc neatkarības iegūšanas viņiem ir nepieciešama Francijas armija, lai stabilizētu viņu pašu valstis,” norādīja de Monkloss.
Francija uzskata, ka papildspēki Sāhelas valstīm ir nepieciešami, citādi tās sabruks, kas savukārt izraisītu nekontrolētu terorisma vilni un palielinātu migrāciju uz Eiropu. Ar Makrona un Sāhelas valstu līderu tikšanos diplomātiskie centieni nebeigsies. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels ir aicinājis rīkot Eiropas Savienības un Sāhelas valstu samitu vienlaikus ar nākamo ES līderu tikšanos marta beigās.
Nestabilitāti Sāhelā veicina arī karš Lībijā, tāpēc risinājums jārod arī šim konfliktam.
Parīze ir aicinājusi savus sabiedrotos uz lielāku palīdzību šajā cīņā, tomēr to uzmanību ir novērsušas citas problēmas, vai arī tām nav militāro spēju, lai vērstu lietas uz labo pusi vienā no pasaules bīstamākajiem reģioniem. Tomēr ir arī izņēmumi. Piemēram, Igaunija ir nolēmusi 2020. gadā palielināt savu Mali dislocēto karavīru skaitu no 50 līdz 95.
