Makrons ļauj noprast par pāreju uz stingrāku imigrācijas politiku 0
Francijas prezidents Emanuels Makrons, izklāstot savas prioritātes sava pilnvaru termiņa otrai pusei, ļāvis noprast, ka gatavojas ieņemt stingrāku nostāju imigrācijas jautājumos.
Tiekoties ar ministriem un valdošās partijas pārstāvjiem, Makrons pirmdienas vakarā norādīja, ka centriskā partija “Republika, uz priekšu!” (LREM) riskē tikt uztverta kā buržuāziska, ja nerisinās imigrācijas jautājumus.
“Apgalvojot, ka esam humānisti, mēs dažreiz esam pārāk slinki,” sacīja prezidents, atzīstot, ka Francijas likumus, kas regulē patvēruma piešķiršanu, ļaunprātīgi izmanto “cilvēki, kas manipulē” ar sistēmu.
Makrons uzsvēra, ka pirms trim gadiem dibinātajai LREM jautājums ir, vai tā vēlas būt buržuāziska partija vai nē.
“Buržuāzijai nav problēmu ar to [imigrāciju]. Viņi pret to neiestājas. Strādnieku šķira dzīvo ar to. Desmitgadēm ilgi kreisie negribēja risināt šo problēmu, tādēļ strādnieku šķira nosvērās uz galēji labējo pusi,” sacīja Makrons.
“Mēs esam kā trīs pērtiķi, mēs nevēlamies redzēt,” viņš piebilda, atsaucoties uz “neredzēt ļaunu, nedzirdēt ļaunu, nerunāt ļaunu” domugraudu, ko ilustrē trīs pērtiķi, no kuriem viens ar rokām aizsedzis acis, otrs ausis, bet trešais muti.
Sabiedriskās domas pētniecības uzņēmumu “Ipsos” un “Sopra Steria” veiktā aptauja par sašķeltību Francijas sabiedrībā liecina, ka 63% aptaujāto uzskata, ka Francijā ir pārāk daudz ārzemnieku.
66% respondentu arī pauda viedokli, ka imigranti necenšas pietiekami daudz, lai integrētos sabiedrībā.
Kopš stāšanās prezidenta amatā Makrons ieņēmis stingru nostāju pret tā dēvētajiem ekonomiskajiem migrantiem, kas pamet savu valsti labākas dzīves meklējumos ārzemēs.
Francijā pērn patvērumu lūdza rekordliels cilvēku skaits – 122 743, kas ir par 22% vairāk nekā 2017.gadā.
Francijas mediji Makrona izteikumus sasaistījuši ar gatavošanos reģionālajām vēlēšanām nākamgad un uzskata par zīmi, ka 2022.gadā viņš cīnīsies par pārvēlēšanu prezidenta amatā.
Galēji labējās Francijas Nacionālās apvienības (RN) līdere Marina Lepēna kritizēja Makrona izteikumus, paziņojot, ka Makrons pēdējos divarpus gadus “neko nav redzējis un dzirdējis” par patvēruma piešķiršanas likumu ļaunprātīgu izmantošanu.
“Emanuels Makrons acīmredzami dodas iekšā prezidenta vēlēšanās,” sacīja Lepēna, kuras vadītās partijas uzmanības centrā migrācija bijusi pēdējos 30 gadus.
Tikmēr komunistu pārstāve Francijas Senātā Eliana Assassi pārmeta Makronam baiļu sēšanu vēlētāju vidū par imigrantiem un, runājot par galēji labējiem, brīdināja prezidentu, ka vēlētāji dod priekšroku oriģinālam nevis imitācijai.
