Vai Makrons beidzot kļūs stingrāks pret Krieviju? Zināms, kādi ir viņa plāni tuvākajām dienām 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien ieradās Rumānijā, uzsākot trīs dienu vizīti NATO dienvidu flanga valstīs. No Rumānijas Francijas prezidents devās uz Moldovu, bet šodien viņš, iespējams, kopā ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu un Itālijas premjerministru Mario Dragi apmeklēs Kijivu, apliecinājuši vairāki diplomātiskie avoti.
Makrons pauž stingrāku nostāju pret Krieviju
Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc Francijas un citu NATO sabiedroto karavīru apmeklējuma militārajā bāzē Rumānijā paudis stingrāku nostāju pret Krieviju, cenšoties kliedēt bažas, kas Ukrainā un vairāku Eiropas sabiedroto vidū radušās saistībā ar viņa agrākajiem izteikumiem par Maskavu.
Francijas prezidents izpelnījies nosodījumu no Ukrainas un Austrumeiropas sabiedroto puses par viņa nepietiekamo atbalstu Ukrainai tās karā pret Krieviju un neauglīgo cenšanos uzturēt dialogu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš izraisījis barbarisku karu Ukrainā. Francijas amatpersonas pēdējo dienu laikā centušās prezidenta publiski pausto vēstījumu padarīt stingrāku, bet Makrons stingrāka kursa uzņemšanu apliecināja otrdienas vakarā, tiekoties ar Francijas karavīriem Rumānijā.
“Mēs darīsim visu, lai apturētu Krievijas karaspēku, lai palīdzētu ukraiņiem un viņu armijai un turpinātu vest sarunas,” Francijas un NATO karavīriem militārajā bāzē Rumānijā sacīja Makrons. Francijas līderis pēdējo nedēļu laikā vairākkārt izteicies, ka esot svarīgi nepazemot Krieviju, lai būtu iespējams rast diplomātisku risinājumu, kad kaujas būs beigušās. Makrons arī saglabā atvērtus komunikācijas kanālus ar Kremli, radot daudzu sabiedroto neizpratni un nopēlumu.
Francijas prezidents vakar devās uz Moldovu, lai apliecinātu atbalstu šai valstij, kas, kā daudzi bažījas, var tikt ierauta karā ar Krieviju. Ar Moldovas prezidenti Maiju Sandu Francijas prezidents Emanuels Makrons paredzējis apspriest pirms mēneša Strasbūrā izklāstīto Eiropas “politiskās kopienas” projektu, kas paredz izveidot jaunu politisku kopību, kas būtu atvērta valstīm, kas nav Eiropas Savienības locekles. Makrona ieskatā, šis projekts palīdzētu kandidātvalstīm labāk atbildēt uz savām steidzamajām vajadzībām, jo iestāšanās process ES varētu būt ilgs.
Šodien fokusā varētu nonākt Kijiva, jo, atbilstoši diplomātisko avotu teiktajam, trīs Eiropas valstu līderi – Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Itālijas premjerministrs Mario Dragi – varētu ierasties Ukrainas galvaspilsētā.
Polijas prezidents Andžejs Duda mudinājis Vācijas kancleru Olafu Šolcu un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu apmeklēt Ukrainā vietas, kurās Krievijas karaspēks pastrādājis zvērības pret civiliedzīvotājiem, tajā skaitā Buču un Irpiņu, kas atrodas netālu no Kijivas. Duda ar šādu aicinājumu nācis klajā, medijos izskanot ziņām, ka Vācijas, Francijas un Itālijas līderi šonedēļ plānojot apmeklēt Kijivu.
Aicina stiprināt aizsardzības budžetus
Francijas prezidents Emanuels Makrons aicinājis Eiropas valstis stiprināt aizsardzības budžetu, norādot, ka Francija nostājusies uz “kara ekonomikas” ceļa. Makrons aizsardzības rūpniecības gadatirgū “Eurosatory” Parīzē norādīja, ka Eiropai nepieciešama daudz plašāka aizsardzības nozare, lai izvairītos no nepieciešamības savu vajadzību apmierināšanai paļauties uz piegādātājiem ārpus Eiropas.
Kopš Krievija 24. februārī atkārtoti iebruka Ukrainā, Francija “iegājusi kara ekonomikā, kurā, es uzskatu, mēs atradīsimies vēl ilgu laiku”, atzina Makrons. Francijas prezidents atklāja, ka lūdzis Aizsardzības ministriju un bruņoto spēku štāba priekšnieku pielāgot sešu gadu aizsardzības izdevumu plānu, kas paredzēts līdz 2025. gadam, jaunajai ģeopolitiskajai situācijai, lai “samērotu līdzekļus ar draudiem”.
Vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Francija, kopš Makrons stājās prezidenta amatā 2017. gadā, pakāpeniski palielināja izdevumus aizsardzībai, un šogad Francijas aizsardzības budžets sasniedza 41 miljardu eiro, un plānots, ka 2025. gadā tas sasniegs 50 miljardus eiro. “Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis papildu vajadzību virzīties uz priekšu ātrāk un kļūt spēcīgākiem par zemākām izmaksām,” uzsvēra Makrons.
Viņš sacīja, ka “ikvienam, kurš šaubās par šo centienu steidzamību, jāpaskatās tikai uz Ukrainu, kur karavīri prasa kvalitatīvu bruņojumu, un viņiem ir tiesības uz mūsu atbildi”. Laikraksts “Le Monde” ziņo, ka Francijas bruņojuma aģentūra DGA apsver likumprojektu, kas ļautu rekvizēt civilās iekārtas vai civilās rūpnīcas ieroču ražošanai.
Eiropas valdībām, palielinot aizsardzības budžetus, nepieciešama lielāka Eiropas Savienībā bāzēta aizsardzības nozare, lai nodrošinātu jaunās militārās vajadzības, uzskata Makrons. “Neatkārtosim pagātnes kļūdas, virzoties uz priekšu,” aicināja Elizejas pils saimnieks. “Tērēt lielas summas pirkumiem no citurienes nav laba doma,” viņš piebilda.
“Eiropai ir vajadzīga aizsardzības nozare, kas ir daudz spēcīgāka un ambiciozāka nekā tagad, vai arī mēs paši radīsim savas nākotnes atkarības,” brīdināja Francijas līderis. Pēc ekspertu domām, Eiropas iznīcinātāja projekts tiek īstenots ar aptuveni desmit gadu nokavēšanos, bet jaunais Francijas un Vācijas kaujas tanka projekts MGCS nebūs spējīgs darboties vēl gandrīz 20 gadus.
