Māris Zanders: Kas Latvijā pazudis Francijas prezidentam? 7
Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Atļaušos būt cinisks un izteikt pieņēmumu, ka Latvijas sabiedrības lielākajai daļai ārpolitiskie jautājumi saistās ar lielumiem, kas saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem: Krievija, ASV, simboliskā “Brisele”, Ķīna un visbeidzot tāds izplūdis jēdziens kā “musulmaņi”.
No šāda viedokļa Francijas prezidenta vizīte Baltijas valstīs, kas notikšot septembra beigās, var izraisīt vai nu vingrinājumus asprātībās par epidemioloģisko drošību, vai vieglu neizpratni: kas Emanuelam, kā saka, pazudis Latvijā?
Tālākais ir subjektīvi minējumi, kas, visticamāk, nesaņems oficiālu apstiprinājumu.
Jo tuvāk ir brīdis, pēc kura Angela Merkele beigs savu darbību Vācijas kancleres un ietekmīgākās Eiropas Savienības politiķes statusā, jo loģiskāka ir iespēja, ka par Eiropas neoficiālo līderi kļūs Francijas prezidents.
Nav gan skaidrs, kādas ir Makrona paša reālās izredzes prezidenta amatu saglabāt, tomēr noprotams, ka cilvēks ar pieticību neslimo, tādēļ nav jābrīnās, ka iemēģina lomu.
Savukārt līderim piestāv apmeklēt arī ģeopolitiskās nomales, lai demonstrētu savu visredzību un viszinību.
Mans nedaudz ironiskais tonis nenozīmē, ka Makrons tērēs vairākas dienas, lai tikai nofotografētos ar Baltijas valstu vadītājiem un noliktu dažus ziedu pušķus.
Mēs varam pēc sirds patikas nodoties mazohistiskām refleksijām par tēmu “no mums tāpat nekas nav atkarīgs”, tomēr tā gluži nav, jo tā gluži nav, ka Eiropas Savienībā “lielie” brutāli ignorē “mazo” viedokli.
Pieļauju, ka Makronu interesē Baltijas valstu skatījums uz procesiem Krievijā, Ukrainā un nu jau arī Baltkrievijā. Nav noslēpums, ka Francijas prezidents, salīdzinot ar Merkeli, ir “atvērtāks konstruktīvam dialogam” (apbrīnojami blēdīgs retorisks vārdu savienojums…) ar Putinu.
Nedomāju, ka jāstreso par baltiešiem nevēlamām izmaiņām Eiropas un Krievijas attiecībās. Ticamāk, ka Makrons vēlas uzzināt mūsu amatpersonu viedokli par nosacījumiem, kas pavērtu ceļu šim “konstruktīvajam dialogam”.
Piemēram, vai mēs piekrītam variantam, ka Kremļa politika pret Baltiju neuzlabojas, bet arī būtiski nepasliktinās, savukārt Baltija mazāk aktīvi atbalsta Ukrainu tās konfliktā ar Krieviju (plus Lietuva nebāž degunu procesos Baltkrievijā).
Atgriežoties pie cinisma – kurš teica, ka arī “mazo” dzīvē nav brīži, kad var tirgoties uz citu rēķina?
Nav arī noslēpums, ka Makrons iestājas par ciešāku Eiropas Savienības dalībvalstu sadarbību virknē jautājumu (nodokļi, budžets, finanšu tirgi, mērens protekcionisms u. c.) un pēc Lielbritānijas izstāšanās par vienu ietekmīgu oponentu šim domāšanas veidam nu ir mazāk.
Baltija līdz šim šajās kutelīgajās tēmās ir veikusi vingrojumu “sēžam uz vairākiem krēsliem vienlaicīgi”. Tas ir piemīlīgi, tomēr, iespējams, Francijas prezidents vēlētos, lai mēs beidzot apsēžamies uz viena. Vēlams, uz tā, kādu sanaglojis viņš.
Tāpat jārēķinās, ka gada beigas mēs sagaidīsim ar ASV prezidenta amatā pārvēlētu pilsoni Donaldu T., un tas nozīmēs, ka strīdi starp ASV un Eiropas Savienību turpināsies.
Eiropas līdera statusā sevi redzošais Makrons, pieļauju, vēlētos pārliecināt baltiešus, ka iztapība Vašingtonai ir laba lieta, tomēr visam ir savas robežas. Jūs esat Eiropas Savienības dalībvalsts vai ASV štats, delikāti apjautāsies viesis no Parīzes.
Pieļauju, ka Makronam būs vēl daži sīki ierosinājumi. Piemēram, Francijas kašķī ar Turciju par ietekmi Vidusjūras reģionā (Lībija, energoresursu atradņu kontrole Vidusjūrā u. c.) vairāk simpatizēt Francijai, nevis Turcijai.
Tad vēl būtu jauki, ja Baltija palīdzētu Francijai ar brašiem vīriem Nigērā un Mali (netērējiet laiku “gūglēšanai” – tās ir valstis Āfrikā), kur Francija apmierina savas ģeopolitiskās ambīcijas, militāri palīdzot vieniem idiotiem viņu cīņā pret citiem idiotiem (islāma radikāļiem).
Visbeidzot, vajadzētu beigt atbalstīt (vismaz vārdos) jaunu dalībvalstu uzņemšanu Eiropas Savienībā (nu, nepatīk Makronam kaut kādi maķedonieši konkrēti un Balkāni vispār).
Īsi sakot, tukšu salmu kulšana Makrona vizīte nebūs. Tikai, lūdzu, nevediet viņu ekskursijā uz Aristīda Briāna ielu – tur sen nav bijis remonta, ka neizmežģī kāju.
