Makroaļģu audzēšana un pārstrāde Latvijā: šobrīd eksperiments, bet ar lielu potenciālu 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kamēr piekrastes pašvaldības organizē izskaloto aļģu savākšanu, zinātnieki pēta makroaļģu audzēšanas iespējas.
Tieši aļģu audzēšana ir viens no tā saucamās zilās bioekonomikas pamanāmakajiem sektoriem, kam ir liels potenciāls. Eiropas Komisija 2021. gadā sākusi visaptverošu ES aļģu iniciatīvu, un tās mērķis – palielināt aļģu ilgtspējīgu ražošanu, nodrošinot drošu patēriņu, un veicināt inovatīvu aļģu produktu izmantošanu Eiropā. Kas svarīgi – makroaļģu ražošanai nav vajadzīga zeme un mēslošanas līdzekļi. Makroaļģu ražošana var mazināt ūdenstilpņu aizaugšanu un uzlabot ūdens kvalitāti, jo aļģes barojas no ūdenī esošajām barības vielām. Aļģu ražošana mazina klimata pārmaiņas, jo to biomasa piesaista CO2.
Veic pētījumus
Komerciālos nolūkos Baltijas jūrā aļģes vēl neaudzē, bet zinātnieki veic dažādus eksperimentālus pētījumus par audzēšanas tehnoloģijām un to attīstību, stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Bārda. Visdaudzsološākās sugas audzēšanai Baltijas jūrā ir Fucus vesiculosus jeb pūšļu fuks un Ulva spp. jeb zaļaļģes, savukārt Saccharina latissima jeb cukura brūnaļģes un Palmaria palmata jeb sarkanā aļģe ir ar vislielāko potenciālu tikt audzētām Baltijas jūras rietumdaļā – šie ir daži no “Interreg” Baltijas jūras reģiona starptautiskās programmas projekta “Baltijas jūras aļģu ilgtspējīga izmantošana” (GRASS) secinājumiem.
Tiesa, aļģu audzēšanas limitējošais faktors ir ūdens sāļums, taču, neskatoties uz to, eksperti saskata lielu šīs nišas potenciālu. Tās var izmantot gan kā pārtikas piedevas, gan kosmētikas ražošanā un lopbarības piedevu gatavošanā. Sārtaļģes var pārstrādāt un izmantot pārtikas ražošanā. Piemēram, Igaunijā divi uzņēmumi jau pārstrādā sārtaļģes, ko tālāk izmanto zefīra ražošanā. Interesanti, ka sārtaļģes mūsu piekrastē piestiprinās pie akmeņiem, bet Igaunijas piekrastē tās ir brīvi peldošas, līdz ar to vieglāk savācamas, stāsta Ieva Bārda. Igauņi cenšas attīstīt šo infrastruktūru un mēģina nodarboties ar aļģu audzēšanu.
Latvijā jārēķinās ar to, ka piekraste ir atklāta, tajā valda lieli vēji un ūdens viļņošanās, bet Igaunijā ir daudz salu un saliņu, kur ir aizvējš un var nodarboties ar aļģu audzēšanu. Lai to darītu Latvijas piekrastē, tas varētu būt liels izaicinājums, piebilst pētniece. Tiesa, aļģu audzēšanas tehnoloģijas attīstās un notiek dažādi izmēģinājumi, piemēram, aļģes tiek audzētas uz tīkliem un virvēm, bet pilnībā gatavu tehnoloģiju vēl neesot.
Makroaļģu audzēšanai ir lielākoties pozitīva ietekme uz vidi; audzējot aļģes, var palielināt barības vielu ieguvi no sālsūdens un pārnest tās uz sauszemi. Pētnieki uzsver – makroaļģes var piesaistīt CO2 no ūdens un mazināt sālsūdeņu paskābināšanos lokāli, tādējādi mazinot klimata sasilšanu. Tas gan ir atkarīgs no vērtības ķēžu kopējās oglekļa emisiju pēdas no aprites cikla perspektīvas, jo īpaši atkarībā no gala lietošanas veida, piemēram, aizstājot citus produktus, kas patērē vairāk oglekļa dioksīda, un tā realizācijas, piemēram, oglekļa dioksīdu var izdalīt atpakaļ atmosfērā.
Ražo pārtiku
Daļa Baltijas valstu uzņēmumu jau ražo pārtikas produktus no aļģēm, liecina GRASS projekta laikā apkopotā informācija. Aptuveni 49% patērētāju jau izmēģinājuši makroaļģes kā pārtikas produktu, bet tikai 26% tos ir pagaršojuši suši sastāvā. Savukārt 34% respondentu norādījuši, ka būtu gatavi kādreiz šādus pārtikas produktus pamēģināt uzturā. Turklāt Baltijas jūras reģionā ir daudz uzņēmumu, kas ražo inovatīvus kosmētikas līdzekļus un medicīnas materiālus, izmantojot aktīvus makroaļģu biokomponentus. Pētnieki zina teikt, ka 11% patērētāju jau meklē un izmanto makroaļģu produktus, bet 46% apgalvo, ka ļoti labprāt vēlētos šādus produktus izmēģināt.
Kurš no variantiem jūsuprāt būtu vispareizākais aļģu apsaimniekošanā?
Šobrīd gandrīz visas Baltijas jūras reģionā apstrādātās aļģes tiek importētas. Pašlaik ir tikai dažas cukura brūnaļģu audzētavas Baltijas jūras rietumdaļā, kā arī dažas vietas, kur savvaļā augošās aļģes ievāc komerciāliem mērķiem. Savvaļā augošo aļģu ievākšana ir ierasta prakse daudzās Baltijas valstīs, to skaitā Dānijā un Igaunijā, kur ir izveidots tiesiskais regulējums licenču izsniegšanai.
Secināts, ka trešdaļa Baltijas valstu patērētāju jūras aļģes atzīst par ļoti veselīgu pārtiku. Izpratne par to veselīgumu, kā arī pieaugošais pieprasījums pēc vegānu pārtikas rada tirgus nišu makroaļģu patēriņa attīstībai. Lielākā daļa (62%) Baltijas valstu patērētāju dod priekšroku jūras veltēm, kas nāk no vietējiem, reģionāliem audzētājiem vai vismaz no Eiropas. Ceturtā daļa patērētāju dod priekšroku jūras veltēm no Baltijas jūras, kas nākotnē radīs pieprasījumu pēc vietējiem jūras aļģu produktiem. Zinātnieki uzsver – makroaļģu audzēšana un savvaļā augošo aļģu ievākšana var radīt jaunas nodarbinātības iespējas piekrastē dzīvojošajiem, tostarp arī zivsaimniecības nozarē strādājošajiem.
Uzņēmēji ieinteresēti
Aļģu audzēšanas resurss līdz šim ir nepietiekami izmantots. “Šī joma ir ļoti perspektīva. Aļģes var izmantot arī izstādēs kā mākslas materiālus, no tām cenšas izveidot audumus. Tās izmanto Latvijas koksnes un ķīmijas institūts, pētot papīra gatavošanas iespējas. Arī Liepājas Universitātē izzina līdzīgas iespējas. Pagaidām pētījumi notiek eksperimentālos nolūkos,” atklāj Ieva Bārda.
Zinātnieki uzskata – ir vajadzīgas eksperimentālas saimniecības, lai novērtētu makroaļģu ražošanas ekonomisko izdevīgumu, kā arī pārbaudītu tehnoloģijas un veiktu praktisku ietekmes uz vidi novērtējumu. Zināms, ka vairāki uzņēmēji jau izrādījuši interesi par aļģu pārstrādi. Viens no viņiem, SIA “Rembuts” vadītājs Avsejs Jofis. Viņš stāsta, ka pašlaik projekts vēl ir tikai sākuma stadijā. Proti, uzņēmums sadarbībā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu pēta aļģu pārstrādes iespējas, lai tās varētu izmantot lopbarības piedevu ražošanā. “Gribam saprast, kādas aļģes kuram dzīvniekam barībai vislabāk izmantot. Tāpat gribam saprast, vai tās labāk žāvēt vai pārstrādāt un izmantot kā koncentrātu,” stāsta Avsejs Jofis.
Pētījumi ASV liecina, ka aļģu izcelsmes barību piedevu izmantošana liellopiem var samazināt metāna daudzumu, un tas ir ļoti svarīgi klimata saudzēšanā. Šodien liela problēma ir proteīna ražošana, bet zināms, ka no zaļaļģēm var iegūt pat līdz 40% proteīna, kas ir ļoti nozīmīgs daudzums. Tāpat aļģes satur daudz minerālvielu, probiotiķu un jodu, kas interesē ražotājus.
Eksperta viedoklis
Aļģes – izejviela nākotnes produktiem
Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Ligita Kokaine: “Kopumā jāteic, ka makroaļģes šobrīd tiek izmantotas galvenokārt kā augsnes bagātinātājs un mulča piekrastes iedzīvotāju mazdārziņos, taču to izmantošanai būtu daudz plašākas iespējas. Gan GRASS projekta laikā, gan pēc projekta ar mums ir sazinājušies uzņēmēji, kas, iepazinušies ar projekta laikā veiktajiem pētījumiem un apkopoto informāciju, izrādījuši interesi par jaunu produktu attīstību, izmantojot un pārstrādājot jūras krastā izskalotās makroaļģes, piemēram, dzīvnieku barības piedevu ražošanai.
Projekta ietvaros tika veikts pētījums par Kurzemes piekrastē izskalotās makroaļģu biomasas sastāvu un tā izmantošanas iespējām, tika pētīta iespēja makroaļģes izmantot kompozītmateriālu izgatavošanā. Piemēram, pievienojot furcelārijas papīra atkārtotas pārstrādes procesā iegūto makulatūras kompozītmateriālu potenciāli var izmantot kā dekoratīvu iesaiņojuma materiālu vai podiņu stādu izgatavošanai, jo tādējādi tiek uzlabota kartona elastība mitrā stāvoklī. Protams, ka šādu jaunu produktu attīstībā ir nepieciešami ieguldījumi – gan pētniecībā, gan produktu komercializācijā.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
