Makramē jeb mezglošana kā meditācija. Foto pamācība 0
Pirmsākumi šai prasmei – no mezgliem darināt praktiskas un dekoratīvas lietas – meklējami 500. gadā p. m. ē., kad persieši un sīrieši, izmantojot mezglošanas tehniku, izgatavoja apģērbu.
Vēl nesen – pagājušā gadsimta beigās – vai ikkatrā mājā pie sienas bija mezglots dekors – pūce. “Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, tikai mainās materiāli,” par makramē jeb mezglošanas tehniku teic EVITA KĻAVENIECE.
Vaļasprieka meklējumos
“Viss sākās 2018. gada ziemā,” gandrīz precīzi zina pateikt Evita Kļaveniece. Viņas pamatprofesija ir ainavu arhitekte, un ziema ir tāds mierīgāks laiks, kad fantazēt un domāt. Bet ne tikai par dobēm un apstādījumiem!
Meklējot kādu nodarbi, lai nomierinātos no ikdienas steigas un atvilktu elpu, Evita mobilajā telefonā šķirstījusi idejas, ko piedāvā aplikācijā Pinterest. Tur var atrast visu – no padomiem, kā gatavot ēst, līdz mājas būvēšanas idejām un ainavu arhitektūrai.
“Kādu vakaru gluži nejauši uz ekrāna parādījās makramē – skaists sienas dekors. Nekad neko tādu nebiju redzējusi!” tā Evita atbild uz repliku, ka mezglošana ir tāda pagājušā gadsimta nodarbe, kad katrā otrajā mājā pie sienas bija mezglota pūce – no sutaša vai nez kur dabūtām virvēm darināts dekors.
Domāts – darīts! Evita vispirms meklējusi mezglošanai piemērotu materiālu un pasūtījusi interneta veikalā tikai tāpēc, ka tai nosaukums bija makramē. Izrādījās – tā bija tieva, sintētiska dzija, kuru savijot mezgli neturējās. Evita uzmanīgi skatījusies Youtube piedāvātās pamācības un cītīgi atkārtojusi mezgliņus.
Pirmais bija jāiemācās kvadrātmezgls. Ar smalko, slīdīgo materiālu vismaz pusstundu mocījusies saprast, kurš pavediens pa kuru pusi jāmet pāri. Kad atrasts pareizais materiāls – kokvilnas virves un auklas, tad jau aizgājis. “Iepatikās! Pirmais darbiņš bija sapņu ķērājs,” atceras Evita.
Viņa joprojām ieskatās Pinterest, kur iedvesmojas, izpēta mezglu iespējamās variācijas, tad uz papīra zīmē skici. Bet, realizējot ideju, bieži vien tā sanāk vēl citādāka. “Jāļaujas fantāzijai un jāmēģina to realizēt,” tāds ir Evitas padoms.
Kad hobija līmenī bija gana paķimerējusies, Evita sapratusi, ka tā var kļūt arī par nopietnāku nodarbi, un pagājušā gada septembrī viņa izveidoja zīmolu Andorra Art un reģistrējās kā saimnieciskās darbības veicēja.
Boho stils – radošums un omulība
Viņas kolekcijas pamatā ir telpu dekori. “Man patīk iekārtot vidi – gan ārtelpu, gan iekštelpu. Ar makramē var lieliski papildināt interjeru. Ienākot telpā, cilvēkiem jāiedod mierpilna sajūta, lai viņi var atslābināties no ikdienas, atpūsties un smelties enerģiju,” stāsta Evita.
Viņas darbistabā dominē baltā krāsa – no baltajām virvēm un auklām darinātie dekori telpiski izceļas uz baltajām sienām. “Tas ir boho stils. Ar postmodernismu pie mums tas ir mazliet aizkavējies, taču palēnām iekaro savas pozīcijas. Omulība un radošums – tā varētu raksturot šo stilu,” skaidro Evita Kļaveniece.
Boho stilam ir vairāki veidi. Tāds kārtīgs boho stils ir bagāts ar detaļām: daudz dekoru, daudz spilvenu, paklāji, telpaugi, makramē.
Modernais boho stils ir vairāk pilsētniecisks – detaļas vēl joprojām ir svarīgas, tomēr jūtams minimālisma piesitiens: uz kumodes kāda abstraktā glezna, puķpods ar augu, varbūt divi, makramē pie sienas. Tagad modē atkal atgriežas makramē puķpodu turētāji, lai telpu piepildītu ar augiem un būtu tuvāk dabai.
Darbu daudzveidība
Par visdarbietilpīgāko darbu Evita nosauc sapņu ķērājus. Lielāki un mazāki, smalkāki un pamatīgāki. Dažos tiek apvienota mezglošanas tehnika un tamborēšana. Baltais tamborējums ir Evitas mammas darbs.
“Izsaku savu vīziju, un tad viņa realizē. Tamborēšana un adīšana nav man domāta nodarbe. Es varu mezglot – ilgi un pacietīgi,” piebilst Evita. Sapņu ķērāji tiek dekorēti ar citiem materiāliem: lentītēm, mežģīnēm, spalvām.
Mezglošanas tehnikā top svārciņi lielākām un mazākām burkām. Tās pārtop par laternām, jo mezglojumam cauri spīd sveces gaismiņa. Šādā veidā noformētas burkas lieliski noder arī kā vāzes. Īpaši dekoratīvi tajās izskatās smilgas un sausie augi.
Evita darina arī dažādus piekariņus. Tie noder pie atslēgām, dekoratīvi izskatās pie somām, tos var karināt automašīnā pie spoguļa. Daudziem patīk ideja to piekārt pie durvju roktura.
Mezglošanas tehnikā var darināt arī rotaslietas. Evitas kolekcijā ir lieli auskari, kas atgādina spalvu. Auklas un virves ir mezglojuma pamatnē, bet kā dekors ir lentītes, mežģīnes, virpotas bumbiņas, spalviņas, gliemežvāki un daudzi citi mazie elementi, ko katrs izdomā pats.
Ziemassvētku noskaņās Evita no pašcietējošā māla bija darinājusi zvaigznītes. “Materiālus, protams, vispirms meklēju Latvijā. Hobijpreču, būvniecības, mākslinieku preču veikalos. Tur var nopirkt dažādu izmēru metāla un koka riņķus, kas ir dekoru pamatā.
Virpotie kociņi ir no būvmateriālu veikaliem, bet daudzi ir pašas lasīti jūras krastā, kur smiltīs tie apbružājas,” stāsta mezglotāja.
Dekoru izgatavošanai viņa izmanto virves un auklas, ko Latvijā ražo uzņēmums Tangente. Materiāls ir 100% kokvilna, bet krāsainos pasūta no Polijas, tur virves ražo no pārstrādātas kokvilnas.
“Tā sanāk domāt arī par vidi, jo pārstrādāto kokvilnu ražo no trikotāžas izstrādājumiem. Jostas, kaklarotas, aproces var darināt arī no lina diegiem. Lai mezgls turētos, materiālam jābūt dabīgam.
Sintētiku var izmantot mazos darbiņos, gan veidojot rotas, gan kā papildu elementu, dekorācijai, piemēram, zelta diedziņu, lai tas, gaismai atspīdot, vizuļo,” skaidro Evita.
Ar pacietību un aizrautību
Evita netur sveci zem pūra, jo par saviem atklājumiem mezglošanā stāsta arī meistarklasēs. Pacietība, precizitāte un akurātums ir vissvarīgākais šajā nodarbē, viņa piebilst. Uz pirmo meistarklasi viņu paaicinājuši, bet pēc tam jau pati sākusi piedāvāt. “Jebkurš var iemācīties mezglot, vajag tikai ierādīt.
Ņemot vērā to, cik grūti man sākumā gāja, kad skatījos jūtūbā, jo nebija neviena, kas parāda, gribu ieinteresēt un iedrošināt pievērsties šim hobijam arī citus. Tas patiešām ir radošs un meditatīvs process,” uzmundrina Evita.
Rīgā ir daudz dažādu meistarklašu ar iespējām apgūt visādus rokdarbus un tehnikas, bet citviet Latvijā ir lielāka interese. Par to, ka sev radītu konkurentus, Evita neuztraucas, jo katram ir savas idejas un vīzijas.
Darbus viņa realizē amatnieku un mājražotāju tirdziņos un internetā. Taču ir arī interesenti, kuri paši izstāsta savu ideju, Evitai tikai atliek realizēt un pielikt klāt savas odziņas, tad sanākot lielisks galarezultāts.
“Ir tādi darbi, kas iet no rokas, pulkstenī neskatos. Bet ir tādi, kad vajag paņemt pauzi. Vienā meistarklases nodarbībā – trīs stundās – var uztaisīt mazu sienas dekoriņu, svārciņus burciņai vai puķpodu turētāju, kas tagad, pavasari gaidot, kļūst aizvien pieprasītāks,” stāsta Evita un piebilst, ka darbošanās process ir jāizbauda.
“Man tā ir kā meditācija. Darbs it kā nav fiziski grūts, bet, piemēram, darinot kaķa gultu, kur izmantota vītā virve, mezglus pievelkot, varēja iedzīvoties arī tulznās un, neuzmanīgi rīkojoties, pat sagriezt plaukstu. Kad sāku mezglot, omes pirmais padoms bija – tikai nesabojā rokas!
Ar spēku nekas nenotiek, ir jāsajūt, kad vajag stiprāk pievilkt, kad var mazliet brīvāk palaist mezglu.” Mezglu veidu ir ļoti daudz, bet jau ar trim pamatmezgliem, tos variējot un kombinējot, var pagatavot kādu mākslas darbiņu.
Evita atzīst, ka pati vēl visus mezglus nav iemācījusies. Vēl ir daudz iespēju un plānu. Arī to pašu reiz tik visiem apnikušo pūci Evita domā uzmezglot, bet jau modernizējot. Tagad viņa strādā pie somiņu dizaina. Jau ir pirmie eksperimenti un tapis pirmais paraugs – blīvi mezglota somiņa, kurā, ciemos ejot, ielikt vīna pudeli.
Darinot platāku un lielāku somiņu–tīkliņu, tā noderēs, dodoties iepirkties uz tirgu. Starp citu, kādā no lielo modes namu kolekcijām šāgada sezonas apskatā, kas būs modē, bija ierindoti arī mezgloti tīkliņi.
Top arī ideju skices fotosienai, ko varēs izmantot kāzās. Raksts jau uzzīmēts, un, pēc sākotnējiem aprēķiniem, būs vajadzīgi aptuveni 1,8 kilometri virves. Plānos ir arī uzmezglot dekoratīvo aizslietni. “Man ļoti gribas pieķerties pie lielāku darbu darināšanas, kuros varētu apvienot dažādus mezglus, rokdarbu tehnikas un materiālus,” teic Evita Kļaveniece.
Padoms
Kā kopt mezglojumus
Vieglā ziepjūdenī saudzīgi izmazgā un lēni izžāvē izklātā veidā. Bārkstis izķemmē.
Mezglojam piekariņu
Darbam vajadzēs: kokvilnas aukliņu, šķēres, lineālu, līmlenti, aizdari, ķemmi
3 x 70 cm auklas (diegs, dzija, virve), ko saliek uz pusēm.
Aukliņu nostiprina pie aizdares, izvelkot galus cauri cilpai.
Ar līmlenti pie darba virsmas piestiprina aizdari, lai vieglāk strādāt.
Var sākt mezglot rombiņa augšmalu. Vispirms ar vidējo daļu veido dubulto diagonāles mezglu – met pāri, pievelk. Lai mezgls būtu pabeigts, tādu pašu veido vēlreiz. Otra puse – spoguļskatā.
Romba vidus. Vidējās četras virves veido kvadrātmezglu – uzmet cilpiņu, tai pāri iet labās puses virve un iet pa apakšu konstrukcijai. Savelk. Atkārto uz otru pusi.
Romba apakšu veido līdzīgi kā augšmalu. Galvenais turēt virzienu ar vienu auklu, otru met apkārt. Tāpat no otras puses.
Rombu noslēdz, izvēloties, kura romba mala iet pāri.
Turpina veidot otru rombu.
Ar 40 cm garu virvīti nofiksē dekoru. Izveido cilpiņu, trīs reizes garo galu tin cieši apkārt. Tad garāko virves galu izvelk cilpai cauri un mazo ļipu pievelk, mezgls paslīdēs apakšā.
Ja ir bail, ka tas var atsieties, var uzpilināt PVA līmi, kas izžūstot ir caurspīdīga.
Rūpīgi pielīdzina (pēc īsākās virves) pušķi. To izķemmē.
