Mākonis valsts datiem un pakalpojumiem 6
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Plānots izveidot nacionālo federēto mākoni, kas būs centralizēts IKT resurss valsts institūciju datorsistēmu un datu sistēmu izmitināšanai.
Jau vismaz 15 gadus nebūtu jābrīnās par to, ka valsts iestāžu, uzņēmumu un arī privātpersonu dati glabājas tā sauktajā mākonī, nevis kādos fiziskos desmitiem gadu veidotos arhīvos.
Neskaitāmi daudz e-pakalpojumu tiek nodrošināti līdzīgā veidā, ļaujot izvairīties no dārgu un sarežģītu sistēmu ieviešanas katrai iestādei un uzņēmumam atsevišķi. Latvija šobrīd dodas jau uz nākamo koplietošanas pakalpojumu attīstības līmeni. Pateicoties Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) finansējumam, sākts darbs pie nacionālā federētā mākoņa izveides, kur glabāsies visi valsts pārvaldes institūciju dati un no kurienes tiks nodrošināti dažādi pakalpojumi. Būtībā šis mākonis būs koplietošanas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) resurss valsts un pašvaldību informācijas sistēmu izmitināšanai. Rezultātā valsts un pašvaldības varētu sniegt e-pakalpojumus, izmantojot drošu un augstas pieejamības platformu.
Būs četri kompetenču centri
Federētā mākoņa ieviešanas plāns paredz līdz 2026. gada beigām īstenot valsts pārvaldes iestāžu skaitļošanas un datu glabātavju infrastruktūras pakalpojumu konsolidāciju, apvienojot federētajā mākonī četrus Latvijā jau esošos valsts datu centrus – Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, Latvijas Nacionālās bibliotēkas datu centru, Lauksaimniecības datu centru un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra datu centru. Katrs datu centrs vienlaikus būs arī atsevišķs kompetenču centrs, taču tie darbosies vienoti minētajā federētajā mākonī. To pārraudzīs LVRTC, kam uzticēts paveikt nozīmīgāko darba daļu, investējot 4,5 miljonus eiro, taču arī pārējos kompetenču centros plānotas būtiskas investīcijas.
Skaidrojot precīzāk un diemžēl sarežģītāk, kompetenču centri, izmantojot automatizētas pārvaldības platformas, nodrošinās integrētus, sadarbspējīgus, savstarpēji aizstājošus, energoefektīvus un videi draudzīgus informācijas sistēmu uzstādīšanas, laidienu pārvaldības, testēšanas, izmitināšanas un darbības uzraudzības pakalpojumus, tādējādi izveidojot bāzi nacionālā federētā mākoņa izveidei. Šo pakalpojumu izmantošanai attīstības perspektīvā tiek plānota arī mākoņu pakalpojumu kataloga un pakalpojumu pieteikšanas iespējas attīstība, kas ietvertu kā publiskā, tā privātā sektora mākoņpakalpojumu ērtu pieejamību.
Grib Eiropas līmenī
Būtiski, ka nākotnē paredzēts federēto mākoni izveidot kopīgu visā Eiropā, tā Latvijas daļai kļūstot par mazu daļu no kopīgā visu valstu risinājuma. Tas ļautu institūcijām Eiropā izmitināt daļu savas informācijas LVRTC federētajā mākonī, izmantojot LVRTC skaitļošanas jaudas, savukārt Latvijas institūcijas pēc vajadzības varētu izmantot citu valstu federēto mākoņu pakalpojumus.
Federētie mākoņi būtu arī saslēgti savstarpēji vienotā datu tīklā, kas nozīmē, ka vienai instancei vai fiziskai lokācijai pazūdot, valsts sniegto pakalpojumu nepārtrauktība nepazustu. Ja notiktu kādas lielas ķibeles, būtu iespēja informāciju atkopt jeb atjaunot no datu rezerves kopijām. Nereti šķiet, ka rezerves kopijas izveidotas, bet lielākā daļa cilvēku nemaz nav pārbaudījuši, vai problēmu gadījumā no tām kaut ko var atjaunot. Gadās, ka rezerves kopijas sabrūk kopā ar visu pārējo sistēmu. “Mērķis ir ambiciozs, bet nav neiespējams,” tā saka LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītājs Kārlis Siliņš. Viņš skaidro, ka skaitļošanas jaudu centralizācija dos gan finansiālus ieguvumus, gan uzlabos pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti. Šobrīd katra iestāde par savu datu drošību un citiem IKT risinājumiem domā individuāli un nemaz nav tādu visaptverošu noteikumu vai vadlīniju (vai arī noteikumi ir plaši interpretējami), pēc kurām vadīties, lai varētu būt droši par datu drošību, pakalpojumu nemitīgu pieejamību, augstu kapacitāti, integritāti u. c. lietām.
Izrādās, ka arī šobrīd valsts institūcijas savām vajadzībām var izmantot ārvalstu mākoņpakalpojumus, taču līdz ar federētā mākoņa ieviešanu visa valsts pārvalde pāries no decentralizētā modeļa uz centralizēto federēto mākoni. Siliņš skaidro, ka privātos mākoņdatošanas resursus parasti izmanto tikai nenozīmīgos informācijas glabāšanas nolūkos, piemēram, uzglabājot informatīvu pirmsskolas izglītības iestādes lapu. Ja notiek kādas problēmas, tad tas nerada nekāda veida apdraudējumu, jo informācija neiekļauj sensitīvus datus.
“Labumi būtu dažādi, piemēram, uzlabotos kiberdrošība. Kādreiz likās, ka kiberdrošība ir tikai aktuāla, bet tagad tā ir superaktuāla. Nevar aizmirst par datu drošības jautājumiem, par to, kur dati nonāk. Zinām, ka kādreiz Eiropai ar ASV bija “lietussarga” datu pārvaldības nolīgums, bet šobrīd, manuprāt, tas ir pārtraukts un datu, cilvēku identitātes kļūst arvien vērtīgākas, tām pastiprināti pievērš uzmanību. Eiropas mērogā izmitināšana būtu Eiropas valstīs decentralizēts risinājums, nebūtu viena ēka Briselē, kur glabātos visi dati,” norāda Siliņš.
Kavēties nedrīkst
Projekts esot pašā starta pozīcijā – LVRTC pagaidām paspējis uzrakstīt projekta pasi, kas šobrīd Ministru kabinetā ir apstiprināšanas stadijā. Kad projekts būs apstiprināts, sāksies īstenošanas process – garākais un sarežģītākais posms, kas jāveic līdz minētā 2026. gada beigām. Ja ar ieviešanu LVRTC kavēsies un pavadzīmi iesniegs vēlāk, tad uz ANM naudu cerēt vairs nevarēs, tāpēc procesu vilkt garumā nedrīkstot. Tāpēc būs svarīgi nekļūdīties un visu dokumentāciju un jo īpaši iepirkumu informāciju sagatavot precīzi, lai par uzvarētāju nebūtu šaubu un nesekotu ilgstoša rezultātu apstrīdēšana. Jau šogad esot ieplānotas finanses iepirkumu plānā. Siliņš prognozē, ka iepirkums varētu aizņemt 6–9 mēnešus, kam sekotu tehnoloģiju piegāde, uzstādīšana, testēšana, pārbaudes un pēcpārbaudes.
Plānā paredzēts, ka federētais mākonis prioritāri nodrošinās mākoņpakalpojumus reformu plāna īstenošanai nepieciešamo IKT koplietošanas platformu darbības nodrošināšanai, nodokļu administrēšanas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, izglītības, zinātnes, labklājības, veselības, vides aizsardzības un reģionālās attīstības nozares, kā arī pašvaldību digitālās transformācijas nodrošināšanai.
Finansējums plāna īstenošanai būs nepieciešams datu centru jaudu palielināšanai u. c. tehniskās infrastruktūras uzlabošanai, risinājumu projektēšanai, skaitļošanas un datu īstermiņa un ilgtermiņa glabāšanas iekārtu un to savstarpējās saslēgšanas sakaru tīkla iekārtu iegādei un ieviešanai un daudzu citu tehnisko risinājumu pilnveidošanai. Ņemot vērā, ka jānodrošina horizontālā un vertikālā kapacitāte, integritāte, drošība un kiberdrošība, būs vajadzīgas, piemēram, papildu serveru jaudas fiziskai un skaitļošanas infrastruktūrai. “Jāpalielina arī virtualizācijas slānis, jo datu un sistēmu, kas centralizējas, kļūst arvien vairāk un tās ir apjomīgākas. Mūsdienās virtuālā mašīna vairs nav tas, ko sagaida klienti. Viņi sagaida “konteinerizācijas” risinājumus, dokerizāciju utt. Datubāzu speciālisti jau tā iztrūkstošajā IKT cilvēkresursu baseinā ir jo īpaši svarīgi, taču palielinās arī šādu speciālistu atrašanas sarežģītība. Koplietošanas risinājumi ļautu centralizēt un efektīvi izmantot cilvēkresursu deficītu,” vēl vienu federētā mākoņa plusu min Siliņš.
Sola, ka projekts nenoskries no sliedēm
Siliņš norādīja, ka valsts politika, runājot par federēto mākoni, un datu glabāšana nav izslēdzoša, kas nozīmē, ka četriem kompetenču centriem, kas veidos kopējo federēto mākoni, varētu laika gaitā pievienoties arī kāds jauns datu centru operators vai, tieši otrādi, kāds atbirt. Protams, jebkuram jaunam spēlētajam būtu jāatbilst virknei prasību un jāizpilda virkne uzdevumu, kas saistīti ar kiberdrošību, datu drošību u. c. sensitīviem jautājumiem. “Galu galā mēs, centralizējot informācijas sistēmas, centralizējam gan fizisko infrastruktūru, gan skaitļošanas jaudas, gan cilvēkresursus utt. Savā ziņā centralizējam arī riskus, tāpēc ir noteiktas prasības, kas ļauj gūt pārliecību, ka katrs konkrētais risks centralizācijas rezultātā samazinās, nevis palielinās.”
Kā notiks pāreja katram no saviem mākoņdatošanas pakalpojumiem uz federēto mākoni? Siliņš sacīja, ka šim nolūkam būs dots pārejas periods, kurā vecās sistēmas, visticamāk, vēl turpinās darboties, jo nereti esot tā, ka desmitiem gadu strādājošs serveris, kopumā vecās iekārtas pēc izslēgšanas varētu arī vairs neieslēgt. “Katrai sistēmai ir savs dzīves cikls. Ja pieņemam, ka vidēji informācijas sistēma dzīvo 5–10 gadus, tad sistēmai agri vai vēlu, bet pienāks gals, pēc kā būs jāveido jauna sistēma ar jaunu arhitektūru, kas iekļauj jaunākos t. s. virtualizācijas, konteinerizācijas un datu mērogošanas risinājumus.”
Vai LVRTC garantē projekta izdošanos? Zinām, kā valstij veicies ar citu apjomīgu un svarīgu IKT risinājumu ieviešanu. Siliņš apgalvoja, ka LVRTC ir pieredzējis uzņēmums, kas gadiem veiksmīgi strādājis ar saviem datu centriem, tur izmitinot vairāk nekā 150 informācijas sistēmas. “Esam uzkrājuši pieredzi, saprotam, ko klienti no mums prasa. Līdz ar to esam droši, ka šis jaunais projekts, paplašināšanās un jaunu pakalpojumu ieviešana būs drīzāk kā rutīnas darbs un jau zināma lieta.”
Video pielikumu skat. “YouTube” kanālā:
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
