Maķedoniju drīkstēs nosaukt vārdā 0
Gadiem ieilgušais strīds starp Grieķiju un Bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju ir tuvu atrisinājumam, lai pēdējā varētu iestāties Eiropas Savienībā un NATO.
Aizvadītās nedēļas otrdienā izniru no metro pazemes Atēnu centrā Sintagmas laukumā – otrpus ielas parlamentam. Silta pavasara saulīte, zied ķirši un vienlaikus kokos karājas mandarīni. Pie strūklakas spēlējas bērni, laiskojas jaunieši un pensionāri.
Ja es būtu ieradies svētdien, tad metro stacija būtu slēgta un šis laukums būtu necaurejams. Tad notika šogad jau otrā masu demonstrācija, protestējot pret Maķedonijas vārda iespējamo izmantošanu kaimiņvalsts nosaukumā. Pilns bija laukums un visas apkārtējās ielas, kurās skanēja “Maķedonija ir Grieķija!”. Demonstrantus atveda apmēram 2500 autobusos un kopā ar atēniešiem, pēc policijas ziņām, akcijā piedalījās kādi 140 tūkstoši. Šoreiz atšķirībā no pirmās demonstrācijas vairāk bija inteliģences pārstāvju, vidusslānis. Pret kompromisiem Maķedonijas jautājumā demonstrantus uzrunāja arī slavenais grieķu komponists 92 gadu vecais Mikis Teodorakis. “Maķedonija bija, ir un mūžīgi būs grieķu!” viņš izsaucās. Arī nopietnākā politiskās opozīcijas partija “Nea Dimokratia” labprātāk kūda uz protestiem. Tas apgrūtina Grieķijas premjera Alekša Cipra valdības politisko vēlmi atrast risinājumu.
Apmēram divas trešdaļas (61%) maķedoniešu atbalsta vienošanos ar Grieķiju, secināts Demokrātijas institūta Skopjē “Societas Civilis” veiktā aptauja. Turpretim Grieķijā divas trešdaļas ar bažām lūkojas uz Maķedonijas vārda izmantošanu kaimiņvalstī, jo tā sauc lielāko un kalnaināko apgabalu Grieķijas ziemeļos ar Salonikiem kā galvaspilsētu. Bažas ir par to, ka agrāk vai vēlāk bijusī Dienvidslāvijas valsts gribēs atjaunot Maķedoniju tās vēsturiskajā teritorijā, ko pārvaldīja Aleksandrs Lielais. Tad tas skartu sešu pašreizējo valstu teritoriju. Lai nekaitinātu kaimiņus, Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas premjerministrs Zorans Zaevs izteicis gatavību pārdēvēt Skopjes lidostu, kas pašlaik nosaukta Aleksandra Lielā vārdā.
Eiropas Komisija savā paplašināšanas stratēģijā iedrošina sešas Balkānu valstis pievienoties Eiropas Savienībai. Līdzās prasībām apkarot korupciju un nostiprināt likuma varu Brisele arī norāda, ka katram divpusējo attiecību jautājumam jābūt atrisinātam. Tas nozīmē, ka Grieķijai jāspēj vienoties ar Maķedoniju.
ASV, citu NATO un ES valstu spiediena ietekmē Ciprs būtu gatavs noslēgt līgumu, ko viņš ļāva nojaust pagājušonedēļ tikšanās laikā ar eirozonas žurnālistiem savā rezidencē. Tiesa, ar nosacījumiem.
Grieķija pieprasa, lai jaunais nosaukums skaidri atšķirtos no Grieķijas apgabala nosaukuma. Iespējams, ka kompromiss varētu būt ANO ieteiktais “Maķedonijas Republika”, kā to mājas kārtībā jau vietējie sauc. Vai arī ANO sarunvedēja Metjū Nimeca ierosinātais “Jaunā Maķedonijas Republika”. Pagaidām Grieķija gatava pieņemt nosaukumu “Maķedonijas-Skopjes Republika”, ko savukārt noraida Maķedonija.
Otrkārt, Grieķija vēlas panākt, lai Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija konstitucionāli nostiprinātu esošo teritoriju, tādā veidā novēršot grieķu bažas par savu teritoriālo integritāti. Kā rezerves iespēja tiek pieļauts referendums, kura noraidošais iznākums šodien šaubas nerada. Grieķijas ārlietu ministrs Nikoss Kociass pat saņēmis nāves draudus pēc tam, kad viņš paziņojis, ka šis strīds var tikt atrisināts pāris mēnešu laikā. Taču pēc aizdevēju programmas noslēgšanas noskaņojums varētu mainīties.
