Māju vietā – patversme 0
Žanna ir pirmspensijas vecuma sieviete, glīti ģērbusies, no skata neviens pat nepateiks, ka viņa ir bezpajumtniece. Jau piekto gadu viņa ir bez sava mājokļa un ziemas visaukstāko laiku pavada naktspatversmē.
Vasarā viņa mitinās draudzenes dārza mājiņā kādā Pierīgas mazdārziņu rajonā. Audzē puķes un dārzeņus, šad un tad kādam piepalīdz, pastrādājot gadījuma darbus un nopelnot iztikai.
Uz ielas nokļuvusi kā daudzi viņai līdzīgie. Vispirms zaudējusi darbu un iztikas līdzekļus. Tad parādu dēļ izlikta no dzīvokļa. Palaimējies, ka savā mājoklī viņu pieņēmusi kaimiņiene, gados veca pensionāre. Satikušas ļoti labi, Žanna kopusi tantīti, visādi palīdzējusi, bet vecā kundzīte pēkšņi nomirusi, un sievietei nācies atstāt mitekli. “Ja man būtu darbs, es varētu īrēt kaut visvienkāršāko dzīvoklīti. Bet pirmspensijas cilvēkiem darba iespēju nav,” ar bezcerīgo situāciju jau apradusi Žanna.
Klientu skaits arvien pieaug
Rīgas domes (RD) Labklājības departamenta speciālisti, veicot aptauju Rīgas patversmē un līgumorganizāciju naktspatversmēs, skaidroja bezpajumtnieku problēmas un vajadzības, to, kā viņi vērtē savu sociālo situāciju un pašvaldības sniegtos sociālos pakalpojumus.
Kā liecina sociālie pētījumi, jo ilgāk cilvēks ir bez darba un dzīvesvietas, jo grūtāk viņam ir atrisināt savas samilzušās problēmas. Ar laiku zūd sociālās prasmes, iegūtās iemaņas un kontakti, un arvien grūtāk ir noturēties vai atgriezties sociālajā vidē, draugu un paziņu lokā. Cilvēkam sāk pietrūkt nepieciešamo stimulu un motivācijas, lai kaut ko mainītu un uzlabotu savā situācijā.
Rīgas patversmes vadītāja Dagnija Kamerovska min, ka apmēram trešdaļa bezpajumtnieku par tādiem kļuvuši krāpniecisku afēru dēļ, kad zaudējuši savus dzīvokļus. Daudziem pietrūkst sociālo prasmju izdzīvot, ja ģimene zaudējusi māti vai sievu, kas iepriekš vadījušas mājsaimniecību.
Palicēji, sevišķi vīri, ja turklāt vēl lieto alkoholu, nespēj izdzīvot šādā situācijā, dažs pat nesaprot, ka jāmaksā par dzīvokli. Tā krājas parādi, līdz viņi nokļūst uz ielas.
RD Labklājības departamenta speciālists Aldis Strapcāns min, ka pēdējos gados palielinās to klientu skaits, kas ilgstoši izmanto patversmes pakalpojumus. Viņu vidū arvien biežāk sastopami pirmspensijas vecuma iedzīvotāji, pensionāri, cilvēki ar invaliditāti, kā arī gados arvien jaunāki klienti.
Šā gada ziemas mēnešos naktspatversmju un sociālās rehabilitācijas centru pakalpojumus saņēmušas 733 personas, kas ir par 58 personām jeb 8% vairāk nekā 2010./2011. gada ziemas mēnešos. Lielākais vidējais noslogojums Rīgas patversmēs un sociālās rehabilitācijas centros bijis vērojams šā gada februārī, kad patvērumu meklējušas 889 personas – tas ir par 96 personām jeb 12% vairāk nekā 2011. gada februārī.
Patversmju ērtības – vilinošas
Rīgā šā gada ziemas periodā kopumā darbojās septiņas naktspatversmes. Ņemot vērā tendences, ka katru gadu, pazeminoties gaisa temperatūrai, palielinās naktspatversmju klientu skaits, 2011./2012. gada ziemas mēnešos tika palielināts no pašvaldības budžeta finansētais kopējais vietu skaits līdz 867 vietām. Tas ir par 80 vietām vairāk nekā iepriekšējā periodā. “Aptaujātie bezpajumtnieki atzīst, ka ir apmierināti ar dzīvi patversmēs un saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem. Tas ir satraucoši, jo tādus cilvēkus grūti motivēt kaut ko mainīt savā dzīvē, lai sāktu strādāt un paši nodrošinātu sevi ar mājokli,” norāda A. Strapcāns. No aptaujas dalībniekiem 35% atzina, ka ir apmierināti ar patversmju pakalpojumiem, bet 44% to vērtēja kā diezgan labu. Ilgstošie bezpajumtnieki jau pieraduši pie minimālām dzīves ērtībām.
Rīgas patversmes vadītāja D. Kamerovska novērojusi, ka arvien vairāk bezpajumtnieku izmanto iespēju patversmē apmesties tikpat kā uz pastāvīgu dzīvi, maksājot par gultas vietu nedaudz vairāk kā 30 latus mēnesī. Viņi novērtē priekšrocības – regulāri tiek mainīta gultas veļa, var izmantot veļas automātu, dušu, izsniedz humānās palīdzības apģērbu un apavus.
“Ne mazums bezpajumtnieku pat nedomā meklēt citu dzīvesvietu, jo tik lēti kā šeit citur nebūs,” komentē D. Kamerovska, piebilstot, ka daudzu patversmes klientu vidū dominē padomiskā attieksme – “tev par to maksā algu” un “man pienākas”.
Rīgas domes Labklājības departamenta sociālo pakalpojumu administrēšanas nodaļas vadītājs, pārvaldes priekšnieka vietnieks Viesturs Kleinbergs, runājot par bezpajumtniecības problēmām Rīgā, nesen notikušajā sociālo darbinieku konferencē norādīja, ka, sašaurinot sniegto pakalpojumu klāstu un komforta līmeni, varētu mazināt ilgstošo bezpajumtnieku pieradumu patver-smēm. “Citās Eiropas valstīs klientam netiek nodrošinātas tādas iespējas kā silts ēdiens. Labdarības organizācijas piedāvā jogurtus, kam beidzas lietošanas termiņš, un brokastu pārslas. Mūsu patver-smēs ēdināšana ir obligāta.”
V. Kleinbergs cita starpā minēja, ka viens no risinājumiem būtu attīstīt arī tādas īslaicīgās uzturēšanās mītnes, kur paši bezpajumtnieki tīrītu telpas, mazgātu drēbes un gatavotu sev ēdienu. Bet gulēšanai piedāvātu minimumu – gultas vietu un segu.
