Māju siltina vasarā 0
Liela daļa māju ir nepietiekami vai nekvalitatīvi nosiltinātas, tāpēc izmaksas par apkuri pastāvīgi pieaug. Siltināt var iekšsienas vai ārsienas. Pašam siltinot iekštelpas, ieteicams izmantot līdz 50 mm biezu standarta izolācijas materiālu, siltināšana var būt aktīvā jeb atstarojošā vai pasīvā.
Liekot biezāku kārtu, nepieciešami profesionāli aprēķini. Daži speciālisti uzskata, ka aktīvā siltumizolācija, piemēram, termokeramiskā krāsa vai metāla spoguļplēve, vairāk piemērota karstam klimatam, pie mums noderīgāka tomēr ir pasīvā siltumizolācija – stabilā minerālvate, ekonomiskais putuplasts vai ekoloģiskā kokšķiedru plāksne.
Populārākie siltināšanas materiāli ir minerālvate un putuplasts. Tiem ir atšķirīgas fiziskās īpašības, ražošanas tehnoloģijas, taču līdzīgs siltumpretestības koeficients. Minerālvate dabā nenoārdās, jo sastāv no smalkām kausēta akmens šķiedrām. Arī putuplasta ražotājs “BASF” demonstrē objektus, kur putuplasts kalpo jau 40 gadus. Ekspluatācijas laiks ēku siltināšanas sistēmām ir 25 gadi, un šo termiņu garantē abi materiāli. Būtiski atšķirīga ir šo materiālu attieksme pret mitrumu. Nemirkstošā putuplasta tvaika caurlaidības rādītājs ir 0,05, bet mirkstošajai vatei – 0,3. Putuplastu izmanto betona konstrukciju siltināšanai un mitruma apdraudētu pagrabu izolēšanai. Abas siltināšanas sistēmas efektīvi darbojas tikai tad, ja tiek precīzi ievērota montāžas tehnoloģija. Siltinot ar putuplastu betona mājas, jāgādā, lai sienas nepelētu. Ar minerālvati siltina visas konstrukcijas, izņemot tās, kas atrodas mitrās vietās. Vatei samirkstot, tās siltumizolācijas spējas zūd. Ar tvaiku caurlaidīgo vati vislabāk siltināt koka sienas. Abas sistēmas jānosedz no grauzēju un kukaiņu iekļūšanas, kuri labprāt biezajā izolācijas slānī veido savas karaļvalstis. Putuplasts ir vieglāks par minerālvati un rada mazāku slodzi ēkas konstrukcijām. To vienkāršāk apstrādāt. Minerālvate telpās izmet mikrošķiedras, kuras teorētiski veicina saslimšanu ar vēzi, savukārt putuplasts gaisā izdala kaitīgu ķīmisku vielu daļiņas. Tādēļ, ar šiem materiāliem siltinot ēkas iekšpusi, telpās noteikti jāierīko piespiedu ventilācija. Ugunsdrošības ziņā minerālvatei ir priekšrocība, bet putuplasts deg pāris sekundes un nodziest. Toties putuplasts ir vairākas reizes lētāks nekā minerālvate.
Ekoloģiski siltinot, izmanto kādu dabisku materiālu ar nelielām piedevām: ekovati, fibrolītu, spaļus, zāģu skaidas ar kaļķi, linu vati, salmus, nebagātinātu kūdru un pat presētu vilnu. “Stabils siltināšanas materiāls ir mīkstās “RB&R” kokšķiedru siltumizolācijas plāksnes.
Tās gatavotas, sapresējot smalki saplucinātas koka šķiedras. Toties plāksnes ir elpojošas un materiāla izmeši dabiski,” uzsver “RB&B” projektu vadītājs Harijs Tučs.
Siltināšanai var izmēģināt arī vietējā ražotāja SIA “Sakret” ražoto LC (light concret) betonu – tā saukto termobetonu, kas ir hibrīds starp celtniecības, siltināšanas un skaņas izolācijas materiālu. Sausā maisījuma sastāvā ir mazi, ar gaisu pildīti stikla burbulīši (ražo Druskininkos no otrreizējai pārstrādei nodotiem stikla atkritumiem), kas sajaukti ar Brocēnos ražoto cementu un vairākām saistvielām. Maisījums sver ap 400 – 500 kg/m3. Siltinot veidņos iepilda LC betonu, kura 7 cm biezs slānis nodrošina būvniecības standartiem atbilstošu siltumizolācijas līmeni, var izmantot arī LC apmetumu (pietiek ar 3 – 5 cm biezu kārtu). “Lai arī ēkas siltināšana ar LC betonu izmaksā 1,2 reizes dārgāk nekā sistēma no minerālvates, tas kalpo simtiem gadu, nemaina savas īpašības, betonam nekaitē mitrums, grauzēji un agresīva ķīmiskā vide,” savu ražojumu slavē “Sakret” eksperts Valentīns Kokorevičs.
Uzziņa * Minerālvati izmanto ārsienu, iekšējo sienu, grīdu, starpstāvu pārsegumu, jumta siltināšanā. Izšķir divu veidu minerālvates: akmens un stikla šķiedras. Akmens vates izejmateriāli vulkāniskie ieži, akmens, kas ļoti augstā temperatūrā tiek pārvērsts šķiedrās, no kurām pēc tam formē dažāda blīvuma plātņu vai ruļļveida materiālu ar atšķirīgu biezumu. Stikla vates ražošanā galvenā izejviela ir kvarca smiltis un otrreiz pārstrādāts stikls. Iegūtā šķiedra ir garāka, materiāls – elastīgāks un vieglāks. Ķīmiski izturīgāka ir stikla vate, savukārt akmens vatei ir lielāka slodzes izturība. Latvijā pazīstamākie minerālvates zīmoli: PAROC, Rockwool, Isover un Knauf.
Reklāma
* Ekovati jeb celulozi pārsvarā lieto koka karkasa ēkās, ārsienu, grīdu, mansardu un iekštelpu siltināšanai. Tas ir beramais materiāls, ko iestrādā, mehāniski iepūšot. Ekovate arī antiseptiski aizsargā ēkas koksnes konstrukcijas. * Kokšķiedras plāksnes izgatavo no skuju koku skaidām, kā saistvielu izmantojot sveķus. Plātnes tiek impregnētas ar parafīnu un vasku, padarot tās mehāniski izturīgas un noturīgas pret mitrumu, kā arī nodrošinot labu gaisa un tvaiku caurlaidību. Tās izmanto starpsienu siltināšanai, arī kā vienu no elementiem ēku ārsienu siltināšanai. * Termokaņepe kā izcils ekomateriāls piemērota jumtu, sienu un grīdu izolācijai, siltināšanas procesā tā nerada daudz putekļu, neizraisa alerģiskas reakcijas un niezi.
|
