Māju sajūta 0
Šoreiz par diviem projektiem, kuru nolūks – radīt māju sajūtu tiem, kam tā ir ļoti vajadzīga, dažiem – pat dzīvības jautājums. Rietumu bankas labdarības fonda (RBLF) un “Latvijas Avīzes” projektu konkursa “Sprīdis labākai dzīvei” sabiedrības balsojumā par ļoti vajadzīgām ir atzītas ieceres Jelgavā un Beverīnas novada Kauguru pagastā.
– Nu ir silti!
Biedrības “Radošu domu un darbu centrs “Svētelis”” namā mutuļo dzīvība. Ik dienas ap 70 Jelgavas bērnu un jauniešu no trūcīgām un nelabvēlīgām ģimenēm un cilvēki ar īpašām vajadzībām te aizrautīgi pavada savu brīvo laiku. Zīmē, veido, gatavo apsveikumus un dāvanas. Līdzās mākslinieciskām izpausmēm ar prieku apgūst arī sadzīvē noderīgas prasmes – kā gatavot ēdienu, glīti klāt galdu, audzēt saknes. Biedrības dārziņā šogad ienākusies laba raža – burkāni, kartupeļi, pupas… “Svēteļa” nama pirmajā stāvā brīvprātīgie izsniedz humānās palīdzības drēbes un pārtikas pakas cilvēkiem, kam rocība nav liela. Te vienmēr ir mājīgi, visi ir sirsnīgi gaidīti un visiem sniegta palīdzīga roka. Un telpas piesilda, ja tā varētu teikt, atbalsta saņēmēju pateicība. Bet ziemā?
– Gadiem mocījāmies ar apkuri. Pagājušajā ziemā pārtikas pakas trūcīgajiem mani palīgi dalīja aukstumā, trim džemperiem mugurā un trim bikšu pāriem kājās. Šodien ir svētku diena – siltums mājās! – par atjaunoto apkures sistēmu priecājas Ingrīda Lisovska, biedrības “Svētelis” vadītāja.
Zvaniņiem pie jostas šķindot, viņa aicina zālē. Ir sapulcējušies gan apkures projekta atbalstītāji, gan “Svēteļa” brīvprātīgie, gan daudzi trūcīgi jelgavnieki. Šodien ir divkārši svētki – ar dažādu mecenātu atbalstu pie kopgalda ieturēt siltu maltīti sēdīsies ap simts jelgavnieku, kuriem arī būs patīkami siltumā. Labdarības virtuve “Svētelī” darbojas jau vairākus gadus. Ingrīda Lisovska pateicas gan Rietumu bankas labdarības fondam, gan Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldei, gan tiem, kas uz “Svēteli” atved humānās palīdzības drēbes, maizi, malku. Mīlestības, pateicības un uzticēšanās dāvanas saņem ikviens brīvprātīgais, pat it kā sīka darbiņa darītājs. – Nu ir tik daudz palīgu, ka darbu visiem vairs nepietiek. Paldies Gitai, kura tīra pupiņas, kas mums dārzā izaugušas! Antrai, kas pārlasīja kartupeļus! Ingucim, kas Ziemassvētkiem gatavo eņģeļus! – sniedzot dāvaniņas, saka Ingrīda. Kad viņas runa tuvojas noslēgumam, pieceļas kāds vīrs:
– Gulēju pamestā būdā un desmit dienas nebiju ne ēdis, ne dzēris. Apsaldēju kājas, tomēr atlīdu līdz “Svētelim” un auroju: “Ingrīda! Ruta! Līva!” Trīs vārdus, ko zināju. Kas ir, Māri? – viņas atsaucās. Ūdeni iedod, lūdzu. Līva atnesa ūdeni, ieveda namā, pēc tam Ingrīda un Ruta mani tik garšīgi pabaroja. Izglāba no nāves. Šie cilvēki ir labākie pasaulē. Labāku nav. Paldies!
Ingrīda Lisovska ir samulsināta, bet sanākušie priecīgi ķeras pie lielās, kārdinošās svētku tortes.
“Patvēruma māja”
“Ir tikai viena iespēja, ko varam savam bērnam dot, – piedzimt. Un tikai vienreiz. Otras iespējas nav. Jo aborta sekas ir neatgriezeniskas.” Tā projekta “Ģimenes šūpulis” mājas lapā raksta tā dibinātājas vecmāte un deviņu bērnu mamma Rudīte Brūvere un māksliniece, padomdevēja jaunietēm grūtos brīžos Irēna Bindemane. Kad jaunās, bieži vien nepilngadīgās sievietes ir nolēmušas laist bērnu pasaulē, jādomā, kā viņām palīdzēt. Jau astoņus gadus biedrības “Ģimenes šūpulis” dalībnieces, viņu radi un draugi savu brīvo laiku, līdzekļus un darbu veltī, lai veco “Jaunpaleju” māju pārvērstu “Patvēruma mājā”. “Jaunpalejas” atrodas Beverīnas novada Kauguru pagastā, un kāds labs cilvēks mājas biedrībai novēlējis tieši šādam mērķim – lai pamestās grūtnieces un jaunās māmiņas pusgadu pēc dzemdībām varētu baudīt ligzdas siltumu, kādu savā bērnībā nav pieredzējušas. “Patvēruma mājā” viņām, iespējams, uzaustu cerība, ka var būt arī citāda dzīve. Mājas mātes – “mammas” un sociālo pedagogu vadībā jaunās māmiņas te iemācītos kopt bērnu, apgūtu prasmes patstāvīgai dzīvei – gatavot ēdienu, kopt dārzu, plānot naudu. Apjaustu, cik vērtīgs ir katrs cilvēks, arī viņa pati. To mums pastāsta viena no biedrības dalībniecēm Inese Stivriņa, kura kopā ar bērniem Madaru un Miku mums izrāda topošo “Patvēruma māju”. Lielu koku iekļauta, no ārpuses glīti restaurēta, arī pirmais stāvs ir atjaunots, lielajā istabā notiek mācības un semināri vecmātēm un dūlām. Omulīgajā virtuvē kuras kamīns… Māja patiešām ir īpaša, tā apņem gluži kā siltiem spārniem. Otro stāvu atjauno par līdzekļiem, kam nozīmīgu daļu pielicis RBLF. Tur būs istabiņas jaunajām māmiņām ar bērniem, kopīgu sanākšanu telpa, vannas istaba un istaba sociālajam darbiniekam. Bieži vien šāda patvēruma labvēlīgā iedarbība zūd, jaunietēm dodoties dzīvē. Ko tālāk? Biedrība “Ģimenes šūpulis” ir domājusi arī par to. – Jau laikus meklējam audžuģimenes, kur meitene ar bērniņu ir gaidīta un turpina paspārnē attīstīt savu dzīvi, rūpējoties gan par jaundzimušo, gan iesaistoties saimniecības darbos, gan turpinot izglītošanos. Sadarbosimies ar Ērgļu arodvidusskolu. Jaunās māmiņas, ja vēlēsies, varēs tur mācīties. Arodskola viņām maksās stipendiju, atvēlēs istabiņu kopmītnēs un bērnam vietu bērnudārzā. Ar iegūto profesiju viņas dzīvē nepazudīs. Šāds risinājums ir izrādījies veiksmīgs četru gadu pieredzē misijas “Pakāpieni” mājā, kuru vadīja Irēna Bindemane. Deviņdesmit procenti meiteņu, kas tur uzturējās pusgadu vai ilgāk, vēlāk nostiprinājās patstāvīgā dzīvē, ieguva tā dēvēto drošumspēju. Irēna Bindemane būs vadītāja “Patvēruma mājā”, tās galvenā “mamma”, – stāsta Inese Stivriņa
Pie kāpnēm uz otro stāvu ir uzraksts: “Mīlestība nekad nebeidzas”.
