Mājsaimniecību izdevumi gada laikā auguši par 6,7%; visvairāk tērēts pārtikai un mājoklim 3
Mājsaimniecību patēriņa izdevumi pagājušajā gadā vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bijis 301 eiro, kas ir par 19 eiro jeb 6,7% vairāk nekā 2012. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā mājsaimniecību budžetu apsekojuma datu analīze.
Saskaņā ar apsekojuma datiem pēdējos trijos gados vērojama mērena mājsaimniecību patēriņa pieauguma tendence, tomēr patēriņa izdevumi 2013. gadā joprojām bija zemāki nekā 2008. gadā. Pērn patēriņa izdevumi faktiskajās cenās sasniedza 91% no pirmskrīzes – 2008. gada līmeņa, bet salīdzināmās cenās vien 83%. Tai pašā laikā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2013. gadā pirmo reizi pārsniedza pirmskrīzes līmeni.
Kā norāda CSP, mājsaimniecību galapatēriņa atpalikšana no ekonomikas pieauguma saistāma gan ar nodarbinātības līmeni, kas joprojām ir zemāks nekā pirms krīzes, gan arī ar mājsaimniecību piesardzību uzņemties kredītsaistības, kas balstīja patēriņu līdz 2008. gadam.
Patēriņa izdevumu pieaugumu veicināja gan darba samaksas (tostarp minimālās algas) pieaugums, gan nodarbināto iedzīvotāju īpatsvara palielināšanās un attiecīgi – nestrādājošo darba meklētāju īpatsvara samazināšanās iedzīvotāju kopskaitā.
Lielāki patēriņa izdevumi bija pilsētās dzīvojošām mājsaimniecībām, kur tie sasniedza 323 eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (tostarp Rīgā 365 eiro). Tai pašā laikā straujāk auguši patēriņa izdevumi tām mājsaimniecībām, kuras dzīvo laukos.
Patēriņa izdevumu palielinājums 2013. gadā pret 2012. gadu kā faktiskajās, tā salīdzināmajās cenās bija vienāds – 6,7%, jo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palika nemainīgs.
Neraugoties uz patēriņa izdevumu pieaugumu, to struktūra būtiski nav mainījusies, un arī 2013. gadā galvenās patēriņa izdevumu prioritātes bija pārtika, mājoklis un transports.
Visvairāk mājsaimniecības joprojām tērē uzturam, kas veido vidēji 28% no visiem patēriņa izdevumiem – tas ir tikpat, cik 2012. gadā. Mājsaimniecību izdevumi pārtikai, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājušies no 79 līdz 85 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī.
Vidēji visās mājsaimniecībās tādi primārie izdevumi kā pārtika, mājoklis, transports, apģērbu un apavu iegāde, kā arī veselība veidoja vairāk nekā divas trešdaļas (70%) no kopējiem patēriņa izdevumiem. Dati liecina, ka lielākā daļa izdevumu joprojām tiek novirzīti ikdienas vajadzību nodrošināšanai.
Visstraujāk patēriņa izdevumi palielinājušies apģērbiem un apaviem – par 20%, dažādām precēm un pakalpojumiem – par 16% (īpaši personīgās aprūpes pakalpojumiem un precēm), kā arī atpūtai un kultūrai – par 13%.
Izdevumi veselībai pieauguši par 10,5%, turklāt 2013. gadā mājsaimniecības salīdzinoši vairāk tērējušas farmaceitiskajiem produktiem nekā 2012. gadā. Pārējās patēriņa izdevumu grupās pieaugums bija mazāks. Izdevumu sarukums transportam un sakariem saistīts ar to tarifu samazināšanos. Savukārt izdevumu sarukums izglītībai ir saistāms ar augstskolās studējošo skaita samazinājumu.
Lai gan kopumā 2013. gada patēriņa izdevumi faktiskajās cenās ir zemāki nekā 2008. gadā, tomēr mājsaimniecību izdevumi mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem (par 11 eiro), veselībai (par 2 eiro), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (par 1 eiro), ir pārsnieguši 2008. gada līmeni. To ietekmējis straujš patēriņa cenu pieaugums 2009.–2013. gadā mājokļa komunālajiem pakalpojumiem par 21%, veselībai par 17% un pārtikai – par 12%.
2013. gada mājsaimniecību budžetu apsekojumā piedalījās 3931 mājsaimniecība visā Latvijā.
