Mājsaimniecību atbalstošs likums paredz naudu atņemt 1
Autors: Valdis Lācis, SIA “Kalni & Vējš”
Moderno alternatīvo mikroģenerācijas iekārtu (saules baterijas un vēja rotori) straujā tehnoloģiskā attīstība ļāvusi tām izmaksu un ērtību ziņā kļūt konkurētspējīgām ar centralizēti piegādāto elektroenerģiju.
Šobrīd lielākais iekārtu mīnuss ir sezonalitāte – nevienmērīga ražība. Piemēram, saules enerģiju ražo dienā, tērē vakarā. Saražoto lieko enerģiju varēja uzkrāt tikai dārgos un vidi piesārņojošos akumulatoros. Tomēr Eiropas valstis jau kādu laiku liekās enerģijas uzkrāšanai izmanto elektrotīklus, kur to novada un pēc tam paņem atpakaļ. Elektroenerģija neceļo nekur tālu, to patērē tuvākā kaimiņu sēta, kas ir pieslēgta tam pašam sadales tīkla transformatoram.
Lielie atjaunojamo energoresursu (AER) ģenerētāji prasīja valsts atbalstu ar lieliem enerģijas iepirkuma tarifiem un pieslēguma izveidi uz citu enerģijas lietotāju rēķina. Mazie – mājsaimniecības – nelūdza nekādu naudu no valsts, tikai iespēju enerģiju, ko devušas tīklā, no tīkla arī paņemt atpakaļ. Ekonomikas ministrija sagatavoja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kurus tā arī sauca – atbalsts mājsaimniecībām.
Līdz pat 3. lasījumam Saeimā likās, ka likums tāds arī tiks pieņemts. Tomēr pēc grozījumiem Saeimas Tautsaimniecības komisijā tas pārvērties no atbalstoša likuma par likumu, kā AER mājsaimniecībām atņemt līdzekļus. Pieņemtā likuma versija ir negodīga. Mājsaimniecībām dod iespēju “pārdot” sev pašām saražoto elektroenerģiju par cenu, cik maksā kilovatstunda elektroenerģijas biržā (aptuveni EUR 0,06). Uz vietas mājsaimniecībā saražotā elektroenerģija nekur tālu nav jāpārvada, bet cenu par šīs enerģijas nodošanu blakus mājām uzliek tādu pašu kā par tādu, kuru nopērk, piemēram, no Krievijas. Tā ir negodīga peļņas gūšana uz mājsaimniecību rēķina.
Ļaujot mājsaimniecībām pašām sevi enerģētiski uzturēt, atkarību no ārzemju energoresursu piegādēm varētu jūtami samazināt, un tas nāktu par labu gan neatkarībai, gan videi.
Pierakstījis Andris Ozoliņš
