Mājsaimniecības var cerēt uz valsts atbalstu ārkārtēji augsta energoresursu cenu kāpuma gadījumā 23
Otrdien Ministru kabinets (MK) apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos noteikumus, kas nosaka, kuros gadījumos un cik lielu valsts atbalstu saņem mājsaimniecības ārkārtēji augsta energoresursu cenu kāpuma gadījumā.
Šādās situācijās atbalstu saņems mājsaimniecības ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka izstrādātais mehānisms būs kā apdrošināšanas polise no valsts puses, kas tiks automātiski iedarbināta augstu elektroenerģijas cenu apstākļos. “Būtu labi, ja šī izstrādātā sistēma tā arī paliktu plauktā papīra formā kā apdrošināšanas polise,” teica Melnis.
Ministrs piebilda, ka, izstrādājot automātisko atbalsta sistēmu, ņemta vērā iepriekš valsts sniegtā atbalsta pieredze, kad atbalsts bija ļoti plašs. Tāpēc jaunā automātiskā atbalsta sistēma izveidota tā, lai atbalsts būtu pēc iespējas mērķētāks un tiktu sniegts iedzīvotājiem ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.
Lai gan kopš 2023.gada pavasara energoresursu cenas ir stabilizējušās, KEM mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem mērķētu atbalsta sistēmu, kas tiek izmantota situācijā pie ārkārtēji augstām energoresursu cenām. Apstiprinot šos noteikumus, noteikti konkrēti cenu griesti aizsargājamām iedzīvotāju grupām, kuri iezīmē augstu cenu apstākļus, pie kuriem MK varēs lemt par atbalsta mehānisma iedarbināšanu. Mērķis ir mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, kas saistīti ar strauju energoresursu cenu kāpumu apkures sezonā.
Atbalsts tiks noteikts mērķēti – mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākuma līmeni, proti, mājsaimniecībām, kuru ikmēneša izdevumi par mājokli uz vienu tās locekli varētu veidot 30% no mājsaimniecības ienākumiem. Ar kopējiem izdevumiem par mājokli saprot izdevumus par īri (tostarp, zemes noma vai nodokļi par mājai piegulošo zemi), komunālajiem pakalpojumiem (ūdens, kanalizācija, siltumenerģija, elektroenerģija, dabasgāze), citiem ar mājokļa ikmēneša uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem (piemēram, mājokļa apdrošināšana).
Atbalstu nav plānots piemērot pastāvīgi – visā apkures sezonā vai visu gadu, bet piešķirt situācijās, kad tiks konstatētas energoresursu cenas ārkārtējs pieaugums tirgū (biržā). Minētās mājsaimniecības saņems atbalstu, ja secīgi trīs mēnešus energoresursa cena biržā par 30% pārsniedz resursa cenas slieksni un MK pieņēmis rīkojumu par konkrētu atbalsta periodu. Apkures sezonas laikā šāda situācija var iestāties vienu vai vairākas reizes, vai arī pretēji – energoresursu cenas visā apkures sezonā var būt stabilas, kad atbalsta mehānisma iedarbināšana nav nepieciešama.
Atbalstu sāks sniegt pēc MK rīkojuma, ja energoresursu tirgus cena trīs mēnešus pēc kārtas pārsniegs noteiktu cenu slieksni.
Elektroenerģijai atbalstu sāks sniegt, ja vidējā “Nord Pool” biržas nākamās dienas cena ir virs 208 eiro par megavatstundu (MWh), dabasgāzei, naftas gāzei, dīzeļdegvielai, kas tiek izmantota apkures vajadzībām – ja vidējā nākotnes dabasgāzes cena “Dutch TTF” biržā ir virs 91 eiro par MWh, centralizētajai siltumapgādei – ja vismaz piecās no 10 lielajām pilsētām Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātie tarifi ir virs 111 eiro par MWh, bet granulām, malkai, briketēm – ja vidējā biomasas cena “Baltpool” biržā ir virs 76 eiro par MWh.
Ja mājsaimniecība izmanto elektrību, dabasgāzi, decentralizēto kurināmo (malka, granulas, briketes, naftas gāze, dīzeļdegviela) apkures vajadzībām vai saņem centralizēto siltumenerģiju, tad periods, kurā mājsaimniecībām tiek piešķirts atbalsts, ja energoresursu cena pārsniedz noteikto slieksni, ir no 1.oktobra līdz 30.aprīlim. Savukārt atbalsta periods elektroenerģijai, ko izmanto vispārīgam patēriņam, ne apkurei – atbalsta periods ir visu kalendāro gadu.
Paredzēti maksas samazinājumi energoresursiem mājsaimniecību rēķinos ārkārtēji augstu energoresursu cenu gadījumos pēc atbilstoša MK rīkojuma.
Elektroenerģijas pirmajām 100 kilovatstundām (kWh) paredzēta atlaide astoņi eiro, nepārsniedzot rēķina summu par patērēto elektroenerģiju, elektroenerģijai, ko izmanto apkures vajadzībām ar patēriņu 500-2000 kWh mēnesī – 50% no elektrības cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro par kWh, bet ne vairāk kā 0,1 eiro par kWh.
Dabasgāzei, kas tiek izmantota apkurei ar patēriņu vismaz 221 kWh mēnesī – paredzēta atlaide 110 eiro, nepārsniedzot rēķina summu par patērēto dabasgāzi, centralizētai siltumapgādei – 50% no starpības, ko veido SPRK/pašvaldības apstiprinātais tarifs un tarifu slieksnis, kas ir virs 111 eiro par MWh, granulām, briketēm, ja to iegādes apjoms ir līdz 10 tonnām – 50% no cenas, kas pārsniedz 325 eiro tonnā, bet ne vairāk kā 100 eiro tonnā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Malkai, ja tās iegādes apjoms ir līdz 35 kubikmetriem, maksas samazinājums paredzēts 50% no cenas, kas pārsniedz 40 eiro par kubikmetru, ieskaitot PVN, bet ne vairāk kā 15 eiro par kubikmetru, ieskaitot PVN, sašķidrinātajai naftas gāzei, ja tās iegādes apjoms ir līdz 1000 kilogramiem – 50% no cenas, kas pārsniedz 1,29 eiro par kilogramu, ieskaitot PVN, bet ne vairāk kā divi eiro par kilogramu, ieskaitot PVN, bet dīzeļdegvielai, ja tās iegādes apjoms ir līdz 400 litriem – 50% no cenas, kas pārsniedz 1,11 eiro par litru, ieskaitot PVN, bet ne vairāk kā 2,5 eiro par litru, ieskaitot PVN
Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma (EIKIS) automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalsta saņemšanai. Sistēma atlasīs datus par ienākumiem, pensijām/pabalstiem un deklarēto un reģistrēto dzīvesvietu no vairāku institūciju datu bāzēm – Valsts ieņēmuma dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP). Sistēmas pārvaldnieks ir Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB).
BVKB direktore Baiba Vītoliņa skaidro, ka KEM sadarbībā ar BVKB un sistēmas izstrādātāju darbu pie sistēmas pirmās izstrādes kārtas pabeidza jau pērn oktobrī. Šī sistēma un tajā integrētie dati nodrošina atbalstu izmaksas automātiski, bez personu iesaistes tādās kategorijās kā elektroenerģija (kas netiek izmantota apkures vajadzībām), dabasgāze un centralizētā siltumenerģija. Savukārt attiecībā uz atbalstu decentralizētajiem risinājumiem sistēma kalpos kā atbalsta sistēma pašvaldībām, kuras administrēs minēto atbalstu izmaksām par decentralizēto kurināmo, piemēram, malka, granulas.
Mājsaimniecības ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem varēs saņemt atbalstu, ja lietotājs būs deklarējies vai reģistrējies adresē, kurā izmanto elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas pakalpojumu.
Visu mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu ienākumi tiks summēti kopā. Kopējie ienākumi tiks dalīti uz konkrētajā mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu skaitu. Arī Ukrainas iedzīvotāji, kam Latvijā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuri dzīvo norādītajā kontaktadresē, kvalificēsies atbalstam, ja tiks konstatēts, ka viņu ienākumu līmenis būs zems vai vidēji zems.
Atbalstu centralizētajiem risinājumiem (elektrība, kas netiek izmantota apkures vajadzībām, dabasgāze, centralizētā siltumenerģija) plānots piemērot rēķinā automātiski. Savukārt atbalstu decentralizētajam kurināmajam (malka, granulas, briketes, dīzeļdegviela, elektroenerģija apkures vajadzībām un citi) administrēs pašvaldības.
Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likums stājās spēkā 2023.gada 8.decembrī. Balstoties uz noteikto deleģējumu, KEM izstrādāja Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta noteikumus, kuri stāsies spēkā pēc to publicēšanas “Latvijas Vēstnesī”.
