Mājsaimniecībās panika: Eiropas iedzīvotājus mudina gatavoties krīzei un veidot pārtikas uzkrājumus 0
Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem ieteikts veidot pārtikas, ūdens un pirmās nepieciešamības preču krājumus 72 stundām, īstenojot Eiropas stratēģiju, kuras mērķis ir palielināt gatavību katastrofāliem plūdiem un ugunsgrēkiem, pandēmijām un militāriem uzbrukumiem, raksta “The Guardian”.
Eiropas Komisija norāda, ka vēlas mudināt iedzīvotājus veikt “proaktīvus pasākumus, lai sagatavotos krīzēm.
Tā aicina izstrādāt mājsaimniecību ārkārtas plānus un veidot pirmās nepieciešamības preču uzkrājumus.
Stratēģijas izstrādē ņemta vērā Vācijas un Ziemeļvalstu pieredze, kur iedzīvotājiem izplatīti informatīvi materiāli un izstrādātas lietotnes, kas sniedz padomus par rīcību militāra uzbrukuma vai citas nacionāla mēroga krīzes gadījumā.
“Mēs sakām dalībvalstīm: 72 stundu pašpietiekamība ir tas, ko mēs rekomendējam,” žurnālistiem sacīja Eiropas komisāre sagatavotības un krīžu pārvaldības jautājumos Hadža Labiba.
Stratēģija izstrādāta, lai nodrošinātu labāku ES dalībvalstu koordināciju un iedzīvotāju informētību par iespējamām krīzēm, piemēram, ekstremāliem laikapstākļiem, ko pastiprina klimata krīze, pandēmijām, kiberuzbrukumiem un militāriem uzbrukumiem.
“Mums ir jāsagatavojas liela mēroga incidentiem un krīzēm, tostarp iespējamai bruņotai agresijai, kas skar vienu vai vairākas dalībvalstis,” teikts dokumentā.
Komisija arī aicina izveidot visā Eiropā vienotu gatavības dienu, lai veicinātu informētību, kā arī iekļaut šo tēmu skolu mācību programmās un izstrādāt ES “uzkrājumu stratēģiju”, lai nodrošinātu pietiekamu izejvielu, patversmju, ģeneratoru, pārtikas un ūdens krājumu pieejamību.
Lai gan ES nav pilnvaru pār civilo vai militāro dienestu struktūrām, tā kopš Covid-19 pandēmijas ir palielinājusi savu lomu krīžu pārvaldībā.
Tagad tā vēlas iet vēl tālāk pēc tam, kad bijušā Somijas prezidenta Sauli Nīnistes pērn sagatavotajā ziņojumā secināts, ka nav skaidra plāna, kā ES rīkosies “bruņotas agresijas gadījumā pret kādu dalībvalsti”.
Eiropas Komisijas plāni izraisījuši dalībvalstu viedokļu atšķirības.
Ziemeļeiropas valstis jau ilgstoši mudina savus iedzīvotājus gatavoties iespējamām krīzēm, tostarp militāram iebrukumam. Piemēram, zviedriem ieteikts mājās nodrošināties ar ūdens, pārtikas, segu krājumiem, iegādāties radioaparātu ar baterijām, kā arī padomāt par alternatīvu apkures sistēmu.
Norvēģija iesaka iedzīvotājiem nodrošināties ar pirmās nepieciešamības medikamentiem, tostarp joda tabletēm kodolnegadījuma gadījumā.
Vācijas mājsaimniecības ir aicinātas pielāgot savu pagrabu, garāžu vai noliktavu telpas izmantošanai par bunkuriem, bet māju būvniekiem būs juridisks pienākums nodrošināt drošas patvertnes jaunajos mājokļos – kā to jau ir izdarījusi Polija.
Savukārt citur Eiropā, piemēram, Itālijā un Spānijā uzskata, ka šāda pieeja izraisa cilvēkos paniku.
Atbildot uz apsūdzībām par panikas celšanu un biedēšanu, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece Roksana Minzatu salīdzināja gatavību ārkārtas situācijām ar negadījumu apdrošināšanu: “Tas nozīmē tikai to, ka esam gatavi un vēlamies samazināt iespējamos zaudējumus, izmaksas un ciešanas, ar kurām varētu saskarties.”
Viņa atzina, ka arī pati nav sagatavojusi pārtikas un ūdens krājumus trim dienām, par iemeslu minot savu mobilo dzīvesveidu.
Tomēr uzsvēra, ka ilgstošais miers ir radījis sajūtu “tas ar mums nenotiks”, neskatoties uz postošajiem meža ugunsgrēkiem Grieķijā vai plūdiem Spānijā.
“Es esmu labs piemērs tam, ko mums vajadzētu darīt,” viņa piebilda.
