“Latvenergo” elektrības piedāvājumā mājsaimniecībām sešas izvēles 3
Vakar lielākais Latvijas elektroenerģijas ražotājs un pārdevējs a/s “Latvenergo” pirmajiem 25 000 mājsaimniecību aizsūtīja jaunos elektroenerģijas tarifu piedāvājumus, kas stāsies spēkā pēc tirgus liberalizēšanas mājsaimniecībām šā gada 1. aprīlī. Uzņēmums informatīvajā kampaņā katrai mājsaimniecībai netieši tērēs 85 centus (51 santīmu). Pavisam tā saucamajā “Elektrum” produktu piedāvājuma līnijā ir seši jauni piedāvājumi. Tos saņemšot aptuveni 650 000 mājsaimniecību. “Latvenergo” piedāvājumam noteikti sekos arī citu tirgotāju tarifu plāni, tāpēc ar izvēli, iespējams, steigties nevajadzētu. Vispiemērotākais tarifu plāns ir jāizvēlas līdz šā gada 15. martam. Neizvēloties to, bet veicot maijā kārtējo maksājumu saskaņā ar “Latvenergo” piedāvājumu, tiks uzskatīts, ka līgums ir noslēgts.
Brīvais elektroenerģijas tirgus Latvijas mājsaimniecībām, izrādās, nav jaunums. Tas darbojies jau pirms Otrā pasaules kara, kad valstij piederošā elektrokompānija pirka elektrību no citiem ražotājiem un par zemāku cenu pārdeva to pircējiem.
Kopš vakardienas ik dienu 25 000 – 30 000 mājsaimniecību no “Latvenergo”, ņemot vērā agrāk patērētās elektroenerģijas daudzumu, saņems individuālu piedāvājumu izvēlēties kādu no vairākiem tarifiem. Latvijā vidējais elektroenerģijas patēriņš vienai mājsaimniecībai ir 170 – 175 kWh mēnesī. Tātad visvairāk būs “Elektrum universālais” un “Elektrum klasiskais” piedāvājuma saņēmēju.
Abi tarifu plāni būtībā ir vienādi, tie ir izdevīgi tām mājsaimniecībām, kas ik mēnesi tērē līdz 200 kWh elektroenerģijas. Atšķirība – izvēloties “Elektrum universālo” tarifu, jānorēķinās ar izlīdzināto maksājumu. Proti, ik mēnesi jāmaksā vienāda naudas summa, kas noteikta pēc iepriekšējo 12 mēnešu vidējā patēriņa.
Tarifs abiem plāniem ir 16,9 centi/kWh (11, 88 sant./kWh), ko veido 5,648 centu liela maksa par elektroenerģiju, 5,64 maksājums par sistēmas pakalpojumiem, 2,670 centu liels obligātā iepirkuma komponenta maksājums un 2,933 liels PVN maksājums. Soda naudas par līguma laušanu nav. Ja klients vēlēsies saņemt rēķinu pa pastu, tad tas maksās 0,50 centus (35 santīmi). Abu tarifu plānu sadārdzinājums attiecībā pret šā brīža pamata tarifu ir 10,4%, pret “Starta” tarifu 31,2% liels.
Vidējam patērētājam lētāk
Tiem patērētājiem, kas mēnesi tērē vidēji 200 – 600 kWh elektroenerģijas, tiek piedāvāta zemāka cena par 1 kWh – 16,35 centi. Tarifa plāna nosaukums “Elektrum izdevīgais 200+”. Šās grupas patērētāji par elektroenerģiju maksās par 3,3% lētāk nekā iepriekš nosaukto divu tarifu izmantotāji. Tiesa gan, vēl jāmaksā viens eiro mēnesī par patēriņa nodrošinājumu. Varēs izvēlēties arī divu laika zonu tarifu, kas izdevīgs tiem patērētājiem, kas elektrību galvenokārt tērē naktī un brīvdienās. Par skaitītāja bezmaksas piegādi šajā gadījumā parūpēšoties a/s “Sadales tīkls”. Norēķinu kārtība – ar rēķinu vai izlīdzināto maksājumu. Par papīra rēķina sūtīšanu tāpat jāmaksā 50 centi. Soda nauda par līguma laušanu ir 30 eiro, to ik pēc trīs mēnešiem samazinās par 10%. Līguma termiņš ir 12 mēneši.
Lētāka elektrība, lielāks maksājums
Mājsaimniecībām, kas mēnesī tērē vairāk nekā vidēji 600 kWh elektroenerģijas, “Latvenergo” piedāvā “Elektrum izdevīgo 600+” tarifu. Izvēloties šo tarifu, maksa par 1 kWh būs 16 centi, bet par patēriņa nodrošinājumu jāmaksā 3 eiro mēnesī. Par līguma laušanu tāpat kā “Elektrum izdevīgais 200+” tarifam jāmaksā 30 eiro, kas ik pēc trīs mēnešiem samazinās par 10%. Līguma termiņš ir 12 mēneši.
Citas iespējas
Tie, kuru patēriņš nepārsniedz 300 kWh mēnesī, var izvēlēties arī “Elektrum ekonomisko” tarifu – tas ir 16,7 centi par vienu kilovatstundu. Izvēloties šo tarifu, jānorēķinās e-vidē. Proti, skaitītāju rādījumi jānodod e-latvenergo.lv un turpat jāmaksā momentrēķins vai arī var e-pastā saņemt elektronisko rēķinu. Iespējams arī izlīdzinātais maksājums. Līguma laušanas maksa ir 15 eiro, kas ik pēc trīs mēnešiem tiek samazināta par 10%.
Izvēloties “Elektrum dinamisko” tarifu, būs jāmaksā tik, cik elektroenerģija maksā biržā. Eksperti teic – samērā riskanta izvēle. Līguma laušanas maksas šim piedāvājumam nav. Tarifs ir 10,63 centi, kam pievieno pēdējā mēneša vidējo “Nord Pool” biržas Latvijas apgabala cenu un nelielu komisijas maksu.
“Latvenergo” par līguma noslēgšanu ar uzņēmumu uzskatīs maijā veikto maksājumu saskaņā ar uzņēmuma klientam nosūtīto cenas piedāvājumu.
Rēķini patērētajiem, kas tērē 100 kWh mēnesī, no 1. aprīļa būšot par 5,3 eiro lielāki, ja patēriņš ir 300 kWh, tad jārēķinās ar 8,1 eiro lielāku maksājumu, bet, ja patēriņš pārsniedz 600 kWh, tad sadārdzinājums būšot 11,6 eiro mēnesī. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem mājsaimniecībām, kas līdz 15. martam neizvēlēsies elektroenerģijas piegādātāju, to turpinās piegādāt iepriekšējais pārdevējs, kas sniegs universālo pakalpojumu (tarifs 16,9 centi/kWh). Cenu noteiks atbilstoši tirgus nosacījumiem un tā paliks nemainīga 12 mēnešus.
Būs arī atbalsts
Lai gan elektroenerģijas maksājums veido vien vidēji 3,4% lielus izdevumus no mājsaimniecību izdevumiem, visi norēķināties par elektrību nevar. Trūcīgajiem un maznodrošinātajiem cilvēkiem no valsts budžeta kā mērķdotācija norēķiniem par elektroenerģiju šajā gadā ir piešķirti 3,8 miljoni eiro, bet nākamajā ja gadā paredzēta 5,1 milj. eiro liela mērķdotācija. Atbalstu var saņemt pašvaldību sociālajos dienestos. Savukārt “Latvenergo” no savas naudas daudzbērnu ģimenēm dāvinās 750 kWh elektroenerģijas kartes vairāk nekā 126 eiro vērtībā (šajā gadā dāvinājums bija 2400 kWh).
VIEDOKLIS
Pēteris Strautiņš, “‘DnB” bankas eksperts: “Sliktā ziņa ir tā, ka šajā gadā maksājuma par elektroenerģiju īpatsvars no mājsaimniecības budžeta būs lielāks nekā pērn. Tomēr tas ir samērā neliels maksājums, citas pirmās nepieciešamības preces kopā ņemot kļūst lētākas. Mājsaimniecības pārtikas produktu pirkumiem 1995. gadā tērēja aptuveni 50% no kopējiem naudas ienākumiem, patlaban vairāk nekā 20% naudas. Pēdējos gados samazinās arī apģērbiem un apaviem tērēto ienākumu īpatsvars, bet kāpj transporta izdevumi un atpūtai un kultūrai tērētā nauda. Ņemot vērā procesus tautsaimniecībā (ir gan arī daudz nezināmo, tostarp atomelektrostacijas būve Somijā, ūdens līmenis Latvijas un Skandināvijas valstu upēs), paredzu, ka no 2016. gada vidējā alga Latvijā ik gadu kāps par 7%, bet elektroenerģijas cena par 2%.”
