Mājražotājus aicina apvienoties kooperatīvos 0
Lai gan pašu ražotie lauksaimniecības produkti patērētāju vidū kļūst arvien iecienītāki, mājražotājiem ienākumi mazi un patērētais laiks – liels. “Cepuri nost to priekšā, kuri šajos laikos vēl spēj noturēties un konkurēt ar lielajiem ražotājiem,” saka kooperatīva “Kuldīgas labumi” valdes priekšsēdētāja Gunita Šternberga.
“Pirmkārt, mājražotāji un mazie ražotāji, kas darbojas lauksaimniecības nozarē, valstiski netiek pietiekami atbalstīti, jo nodokļu sistēma mūsu valstī nav pareizi sakārtota,” strikti saka bioloģe Maija Dauģele, kas ir arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Talsu novada garša” vadītāja. Viņasprāt, valstij būtu jādotē laukos dzīvojošie, jo lauku reģioni kļūst arvien tukšāki un mazapdzīvotāki. “Šāda sistēma darbojas ziemeļvalstīs, piemēram, Norvēģijā. Tiem, kas dzīvo tālu prom no lielpilsētām, valsts nāk pretī un sniedz atbalstu.”
Otrkārt, liela problēma Latvijā esot zemes izpārdošana. “Atdodot šo zemi ķīniešiem, norvēģiem, zviedriem, dāņiem un citiem, tiek nodarīts milzu posts. Tieši tādēļ uzskatu, ka zemes pārdošana ir jāpārtrauc.” M. Dauģele arī uzsver lielo kaitnieku raundapa un rapša ietekmi uz mūsu zemi. “Iestāsies pasaules bads, dzīvās radības izmirs. Lielisks piemērs ir Dānija, kur ļoti lielos apjomos izmanto raundapu. Tur sāka izmirt vardes, kas ir viena no galvenajām ekosistēmas veselības pazīmēm.
Mājražotājas no Mārupes un Kuldīgas novada aicina mazos ražotājus apvienoties kooperatīvos. “Interese par kooperatīviem ir, un tie ir nepieciešami ne tikai graudkopjiem un lopkopjiem, bet arī mājražotājiem, jo šī produkcija cilvēkus interesē arvien vairāk,” stāsta “Kuldīgas labumi” valdes priekšsēdētāja Gunita Šternberga. “Šobrīd domājam, kā veiksmīgāk mājražotāju produkciju nogādāt līdz patērētājam arī ārpus Kuldīgas. Ierasts, ka ar mājražošanu nodarbojas visa ģimene, bet atrodamies diezgan tālu no Rīgas, tādēļ braukāšana apkārt prasa gan laika, gan naudas resursus. Tieši tāpēc nepieciešami kooperatīvi, kas šo jautājumu palīdz risināt.”
Arī Irina Millere no Mārupes novada piekrīt, ka mājās ražoto produktu popularitāte strauji augusi. Patērētāji vēlas iegādāties Latvijā ražotu pārtiku, kuras garša ir baudāma. “Ko dod Spānijas zemenes smarža, ja tā negaršo pēc zemenes? Mūsdienās cilvēki novērtē kvalitāti un vēlas ēst veselīgus produktus, kas gatavoti no labām izejvielām.” Taču gan Gunita, gan Irina neslēpj, mājražošana nav nekāda medusmaize. Tas ir grūts darbs, kas pārsvarā balstīts uz entuziasmu.
Lielāko popularitāti no mājražotāju veikuma izpelnās ikdienā ierastie produkti. Piens, maize, gaļas izstrādājumi, siers, olas – pamatprodukti, kas nepieciešami, lai pagatavotu maltīti. Aptaujātās mājražotāju pārstāves atzīmē, ka manāmi mainījušies pircēju paradumi. Steidzīgā laika dēļ strādājošie cilvēki, jaunās ģimenes arvien biežāk izvēlas ēst veselīgi, taču nevēlas patērēt savu laiku lielveikalos. “Ērtāk ir ienākt mazā, kompaktā veikaliņā un nopirkt visu, kas ikdienas vajadzībām nepieciešams. Tendences rāda, ka cilvēki sāk dalīt atsevišķi, vienviet iepērk saimniecības preces, citviet – pārtikas,” novērojušas Gunita un Irina.
Arvien vairāk pieaug sabiedrības interese arī par vietējiem ārstniecības augiem, to vākšanu, audzēšanu un praktisko izmantošanu. Taču farmācijas doktore, profesore Vija Eniņa akcentē, ka Latvijas tradicionālie ārstniecības augi jālieto ar apdomu. “Nedrīkst paļauties uz senajās grāmatās rakstītajiem augu nosaukumiem, terminiem, jo gadu laikā tie ir mainījušies. Piemēram, vējkaņepe nav nekāda kaņepe, bet gan šaurlapu ugunspuķe. Jāatzīmē arī tas, ka visi ārstniecības augi būtībā ir zāles. Tos lietojot gan profilaksei, gan terapijai, jāievēro piesardzība. Īpaši tas attiecas uz grūtniecēm, jaunajām māmiņām zīdīšanas periodā, cilvēkiem ar sirdsdarbības un asinsrites traucējumiem, nieru slimniekiem un tiem, kas saskaras ar hroniskām gremošanas orgānu slimībām.”
