Mājražojumus ielaidīs veikalā; lielie uzņēmumi dusmīgi 20
Vakar Zemkopības ministrija (ZM) saskaņošanai ministrijām un sabiedriskajām organizācijām nosūtīja Ministru kabineta noteikumu projektu “Prasības mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas veic papildu, vietēja mēroga un ierobežotas darbības ar dzīvnieku izcelsmes pārtiku”, kas raisa pretēju reakciju pašu mājražotāju, lielražotāju un tirgotāju organizācijās. Noteikumu saskaņošana varētu ilgt 8 – 9 mēnešus, tāpēc ka tie jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.
ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vadītāja vietniece Gunta Evardsone skaidro – jauno noteikumu mērķis ir atbalstīt uzņēmumus, kas ražo dzīvnieku izcelsmes pārtiku mājas apstākļos (mājražotājus), samazinot administratīvo un finansiālo slogu un atvieglojot dzīvnieku izcelsmes pārtikas apriti starp mazumtirdzniecības uzņēmumiem.
Patlaban mājražotāji savus produktus var pārdot savā saimniecībā, gadatirgos un tirgos. Topošajā noteikumu projektā iecerēts, ka uzņēmumi, kas ražo dzīvnieku izcelsmes pārtiku, neveicot uzņēmuma atzīšanu, 35% no saražotās pārtikas drīkstēs realizēt sev piederošā veikalā ārpus ražošanas vai gatavošanas vietas, citam mājražotājam tālākai realizācijai, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam un citam veikalam.
Maizniekmeistars, mājražotājs Jānis Dāvids skaidro – iecerētie labojumi ir vajadzīgi tāpēc, ka izbraukuma tirdzniecība notiek gandrīz vienīgi vasarā un nu ar savu produktu nodošanu citam pārdevējam varēs likumīgi gūt ienākumus arī citos gadalaikos. Viņš gan atzīst – no ZM nav izdevies saņemt atbildi uz jautājumu, kāpēc mājražotāji pārdošanai citiem tirgotājiem drīkstēs nodot vien dzīvnieku izcelsmes produktus. ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vecākā referente Irita Lāce atbild – augu izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumiem nav jāveic atzīšana. Viņa piebilst: “Gatavojam labojumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, lai sakārtotu arī augu izcelsmes mājražošanas nozari.”
Gaļas produktu ražošanas uzņēmums SIA “Kunturi” audzē cūkas un ražo gaļas produktus, tos pārdod sešos savos veikalos Jeru pagastā, Rūjienā, Valmierā un Siguldā. Nedēļā – vienu tonnu gaļas produktu. Ziemas sezonā – divas reizes vairāk. “Saistībā ar cūku mēra epidēmiju no 1. augusta slēgsim mūsu veikalu pie fermas, tāpēc ka baidāmies no infekcijas ievazāšanas. Tas nozīmē, ka visus produktus pārdosim savos veikalos pilsētās, kas nebūs atļauts,” tā “Kunturu” ražošanas vadītāja Santa Preimane. I. Lāce teic, ka pēdējos noteikumu projekta labojumos tādiem uzņēmumiem kā “Kunturi” iecerēts uz trīs gadiem piešķirt izņēmuma statusu ar nosacījumu, ka 80% no ražošanas izejvielām iegūst saimniecībā. I. Lāce gan atzīst – esot ļoti lielas bažas, ka šādam izņēmuma statusam nepiekritīs Eiropas Komisija, ar kuru likumprojekts jāsaskaņo.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā (LPUF) mājražotājus uztver kā konkurentus, turklāt negodīgus, atzīst LPUF valdes locekle Ligita Turnere. Sarunā pa tālruni viņa nevēlējās komentēt jaunos noteikumu nosacījumus, jo pēdējo noteikumu projekta versiju nebija saņēmusi. Savukārt likumprojekta darba grupas dalībnieki stāsta par ļoti negatīvo LPUF attieksmi pret mājražotājiem, LPUF vispār nevēloties šādas ražotāju grupas pastāvēšanu.
Savukārt asociācijas “Lauku ceļotājs” vadītāja Asnate Ziemele vakar “LA” uzsvēra – jaunie labojumi noteikumos ļaus viesu mājām, kafejnīcām un restorāniem aizvien vairāk piedāvāt tūristiem tradicionālos vietējos ēdienus, nodrošināt lielu produktu daudzveidību. A. Ziemele arī skaidro – mājražotājiem ir liegtas iespējas iekļūt lielveikalu ķēdēs ar savu produkciju, ir arī slēgti eksporta tirgi, kas ir pietiekami liela konkurences ierobežošana, lai šīs pielaides būtu un tādā veidā tiktu saglabāta daudzveidība produkcijā.
Jāņem vērā – mājražotāju produktu nonākšana veikalos palielinās sortimentu, tomēr cels arī šo produktu cenu, tāpēc ka starpnieks – pārdevējs – gribēs pelnīt.
“Rimi Latvia” vārdā Laura Podskočija apliecina, ka lielveikaliem ne tikai nav iebildumu pret mājražotāju produktiem savā sortimentā, bet tos jau tagad pārdod savā tīklā: “Latvijas cilvēki mīl pašmāju ražojumus – 80% no visas svaigās pārtikas, ko pārdod “Rimi”, ir ražota Latvijā. “Rimi” jau tagad pārstāvēti arī pavisam mazi ražotāji – par neatņemamu sastāvdaļu kļuvuši zemnieku produkcijas veikaliņi “Klēts”. “Rimi” atbalstītu arī mājražotāju produkcijas iekļaušanu sortimentā, ja tā būs pircēju pieprasīta un – tikpat svarīgi – atbildīs visām Latvijas likumos un “Rimi” standartos noteiktajām augstajām kvalitātes prasībām. Dažkārt problēmas maziem ražotājiem sagādā arī produkcijas apjomi, saražotās produkcijas vienkārši ir par maz, lai veiksmīgi startētu mazumtirdzniecības tīklā.”
Uzziņa
ES normatīvie akti paredz, ka dalībvalstis var paredzēt valsts mēroga pasākumus dzīvnieku izcelsmes produktu piegādei citiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, ja šī piegāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir papildu, vietēja mēroga un ierobežota darbība. Ja dalībvalsts izvēlas ieviest šādus nosacījumus, lai mazinātu slogu mājražotājiem, projekts ir jānosūta izvērtēšanai un saskaņošanai Eiropas Komisijai.
