Trešdaļa ģimeņu dzīvo pārapdzīvotos mājokļos. Par brūkošajām mājām, nejēdzīgiem likumiem un neredzamo valsts atbalstu 7
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas iedzīvotāju vairākums dzīvo sliktos apstākļos, pirms pusgadsimta celtajos daudzstāvu namos, kuri nav remontēti un pienācīgi uzturēti.
Vairāk nekā trešdaļa ģimeņu dzīvo pārapdzīvotos mājokļos.
Iedzīvotāji nevar atļauties nopirkt labākus mājokļus, netērējot vairāk par 30% no saviem ienākumiem. Mazo ienākumu dēļ bankas neizsniedz tām hipotekāros kredītus labāka mājokļa iegādei.
Valsts atbalsts, ģimenēm ar maziem ienākumiem piedāvājot sociālos īres dzīvokļus vai dzīvokļu uzturēšanas pabalstus, ir nepietiekams. To saņem tikai neliela daļa ģimeņu, kuras pēc ienākumu apmēra atzīst par maznodrošinātām vai trūcīgām.
Toties valsts atbalsts nav pieejams aptuveni 44% mājsaimniecību, kuru ienākumi vienlaikus nav pietiekami, lai saņemtu hipotekāros kredītus.
Valsts piedāvātās garantijas hipotekārā kredīta pirmajai iemaksai ģimenēm ar bērniem un 35 gadu vecumu nesasniegušiem iedzīvotājiem ar augstāko vai profesionālo vidējo izglītību var izmantot pārsvarā Rīgā un tās apkārtnē dzīvojošie ar augstākiem ienākumiem.
Tā atklājuši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti, kuri pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma pērn pētījuši mājokļu pieejamību Latvijā.
Ieteikumi, kas nepārsteidz
Ārzemju pētnieki iesaka, pirmkārt, noskaidrot iedzīvotāju vajadzības, apsekojot un rūpīgāk novērtējot daudzstāvu dzīvojamo namu stāvokli. Otrkārt, dzīvojamu namu atjaunošanai izveidot īpašu finanšu fondu. Ar valsts atbalstu samazināt jaunu dzīvokļu būvniecības izdevumus. Treškārt, veicināt iedzīvotājiem pieejamāku dzīvokļu īres tirgu.
Ceturtkārt, palielināt valsts atbalstu ģimenēm ar maziem ienākumiem, nosakot šī atbalsta apmēru tiem 44% ģimeņu, tostarp ģimenēm ar bērniem, kuru ienākumi pārsniedz valsts noteiktā atbalsta griestus.
Pieminētie OECD ārzemju pētnieku atklājumi gan nav nekas pārsteidzošs vai kaut kas tāds, par ko Latvijā no dažādām tribīnēm nebūtu runāts jau gadiem. To teikuši arī vairāku Latvijas augstskolu mācību spēki, kuru secinājumi būtiski neatšķiras no OECD ārzemju pētnieku teiktā.
Namiem draud sabrukums
Saeimas deputāts un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis jau vairākkārt publiski brīdinājis, ka liela daļa padomju varas laikā celto daudzstāvu dzīvojamo namu ir tiktāl nolietojušies, ka tuvāko divdesmit līdz trīsdesmit gadu laikā var sabrukt.
Kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas jaunu daudzstāvu dzīvojamo namu celtniecība notikusi gausi.
Vairāk nekā puse no 90. gadu sākumā privatizācijai nodotajiem namiem, kurus uzcēla padomju varas laikā, ir privatizēti tikai daļēji. Nav privatizētas šo namu kāpņu telpas, bēniņi, pagrabstāvi, aprīkojums un iekārtas, kuras daudzstāvu dzīvojamo namu dzīvokļu īpašnieki neuzskata par savām, līdz ar to nejūtas par tām atbildīgi.
Salīdzinājumā ar dzīvojamo namu kopskaitu jaunbūvju skaits ir niecīgs. Pēc Valsts zemes dienesta datiem, no 1991. līdz 2014. gadam Latvijā uzcelti tikai 2164 daudzstāvu dzīvojamie nami, kas veido 6% no namu kopskaita. Bet 94% jeb 36 956 nami ir uzcelti līdz 1990. gadam.
Dzīvojamo namu atjaunošanai līdz šim vienīgais valsts atbalsts bijis kopš 2009. gada pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Taču dzīvojamo namu iedzīvotāji un apsaimniekotāji atzīst, ka piekļūt fondam un tikt līdz gatavam namam nav tik vienkārši, iedzīvotāji ar maziem ienākumiem to pat nevar atļauties. Iznākumā arī šī fonda naudas ādere desmit aizvadītajos gados daudzstāvu namu stāvokli nav būtiski uzlabojusi.
Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, no 2009. līdz 2019. gadam ar ERAF fonda finanšu atbalstu Latvijā atjaunoti 802 daudzstāvu dzīvojamie nami, kas ir aptuveni 5% no dzīvojamo namu kopskaita valstī.
Ko atklāja Valsts kontrole?
2018. gada nogalē mājokļu tēmai pievērsās Valsts kontrole, mājokļu problēmu apzināšanai izmantojot no Daugavpils un Valmieras pilsētu, kā arī Alojas, Ērgļu, Gulbenes, Limbažu, Olaines, Saldus, Tērvetes un Ventspils novadu pašvaldībām saņemtos datus un dzīvojamā fonda apsekojumus dabā. Arī Valsts kontroles atklājumi būtībā ir tādi paši kā OECD ekspertu pētījumā.
Cita starpā Valsts kontrole atklāj, ka liela daļa gadiem ilgi neremontēto un pienācīgi neuzturēto daudzdzīvokļu namu nolietojušies tiktāl, ka tajos dzīvot kļūst bīstami.
Pašvaldību namu apsaimniekošanas uzņēmumu noteiktā apsaimniekošanas maksa bijusi pārāk niecīga, lai būtu iespējams tos remontēt un atjaunot.
Piemēram, Daugavpils pašvaldības pārvaldīšanā esošajām dzīvojamām mājām pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa noteikta no 15 līdz 36 centiem par kvadrātmetru, Tērvetes novada pašvaldībā – no 8 līdz 16 centiem par kvadrātmetru, Ventspils novada pašvaldībā – 21 cents par kvadrātmetru. Alojas novada Braslavas un Brīvzemnieku pagastā daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas maksa svārstās no 4 līdz 17 centiem kvadrātmetrā, bet Saldus novada Lutriņu pagastā – 14 centi par kvadrātmetru.
No apsekotajām 82 daudzdzīvokļu namiem 76% ir bojājumi, kuru novēršana (jumta seguma, notekcauruļu, ūdens un kanalizācijas cauruļvadu, elektroinstalācijas nomaiņa) vienas mājas īpašniekiem maksātu līdz pat 100 000 eiro.
Skaidrs, ka iedzīvotājiem, sevišķi novados bez valsts vai pašvaldību atbalsta, tādas naudas nav un nekad nebūs.
Nevajadzīgi iztērēta nauda
Atgriežoties pie OECD pētījuma, pārsteidzošs ir pavisam kas cits. Ministrijā nevarēja neredzēt, ka par dzīvojamo namu bēdīgo stāvokli un lielas iedzīvotāju daļas ierobežotajām iespējām iegādāties sev jaunus jau agrāk dažnedažādu pētījumu un secinājumu bijis atliku likām. Latvijas Lielo pilsētu asociācija, augstskolu lektori, visbeidzot Valsts kontrole jau agrāk bija atklājuši gaužām bēdīgo stāvokli namu uzturēšanā un atjaunošanā. Taču pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma 2019. gada 21. maijā valdība nolēma no valsts budžeta vēl iztērēt 280 000 eiro OECD un Latvijas divpusējā projekta “Mājokļu pieejamība Latvijā” īstenošanai.
Iznākumā 2020. gada 17. jūnijā Ekonomikas ministrija lielā pacilātībā prezentēja to, ar ko Valsts kontrole nāca klajā 2019. gada 3. decembrī.
Tad nu atliek vien jautāt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram Edmundam Valantim, kas OECD pētījumā bijis jauns un līdz šim nezināms, par ko no valsts budžeta bija jāizšķiež teju trešdaļa miljona. Vai tas, ka laikus jāapseko un jānovērtē daudzstāvu dzīvojamo namu stāvoklis? Vai tas, ka valsts atbalsts iedzīvotājiem ir nepietiekams? Varbūt tas, ka jāveicina īres dzīvokļu celtniecība?
Īres likums ar valsts parādu īrniekiem
Viens no nule pieminētajiem OECD pētnieku ieteikumiem, kā minēts, skar dzīvokļu īres tirgu. Tā atdzīvināšanai Ekonomikas ministrija uzrakstījusi jaunu Dzīvojamo telpu īres likumprojektu. 2018. gada beigās tas gan bija iesniegts pieņemšanai Saeimā. Bet divu aizvadīto gadu laikā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ar to nav tikusi tālāk par pirmo lasījumu.
Atšķirībā no pašlaik spēkā esošā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” jaunajā likumprojektā izīrētājam paredzētas lielākas tiesības izlikt īrnieku no dzīvokļa ātrāk un vienkāršāk nekā pašlaik. Cita starpā likumprojektā paredzēti vairāki gadījumi, kad īrnieku varētu izlikt bez tiesas un divu mēnešu laikā.
Pašlaik izlikt īrnieku, kurš nemaksā īri vai pārkāpj citus īres līguma noteikumus, var tikai ar tiesu, kas dažkārt var vilkties gadiem ilgi.
Arī jaunu dzīvojamo namu būvētāji vairākkārt teikuši, ka būvēt dzīvokļus izīrēšanai viņiem nav izdevīgi tāpēc, ka pašlaik parādu piedzīšana un īrnieku izlikšana ir sarežģīta, šai ziņā pašlaik spēkā esošais likums ir novecojis.
Jaunais likums, iespējams, varētu vairāk līdzsvarot izīrētāju un īrnieku tiesības un pienākumus. Taču Ekonomikas ministrija ar šo likumprojektu grib atrisināt gadiem nerisināto denacionalizēto namu īrnieku problēmu, kas patiesībā nekā nebūtu saistāma ar brīvo īres tirgu.
Tas drīzāk ir valsts parāds tiem denacionalizēto namu dzīvokļu īrnieku tūkstošiem, kuriem bija liegtas tiesības privatizēt dzīvokļus vai to vietā saņemt kompensāciju un kuri pašlaik pilnīgi pamatoti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēžu laikā pie Saeimas nama logiem skaļi protestē pret šī likuma pieņemšanu. Ja nu deputātiem vēl šogad izdosies pieņemt šo likumu kopā ar šo valsts parādu denacionalizēto namu īrniekiem, OECD pētnieku pētītā mājokļu pieejamība, kas Latvijā jau kļuvusi par smagu sociālu problēmu, samilzīs vēl lielāka, nekā bijusi līdz šim.
Ministrijā taisīs stratēģiju
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs paudis, ka mūsdienu prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība esot šī brīža valsts prioritāte. Bet Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā mājokļi nav uzrādīti kā galvenais darbības virziens.
Atsaucoties OECD ekspertu ieteikumam Ekonomikas ministrija plāno līdz 2021. gada beigām sacerēt visaptverošu mājokļu politikas stratēģiju – dokumentu, kas skaidrotu, ko tā turpmāk darīs mājokļa pieejamības veicināšanai.
Cik tūkstošu simtus no valsts budžeta varētu maksāt stratēģija un vai tā būtiski uzlabos mājokļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, to pašlaik var vien minēt. Problēmas atrisinājums, par ko runāts jau sen un bez visaptverošas mājokļu politikas stratēģijas, – ar valsts atbalstu jābūvē jauni dzīvojamie nami.
