Mājokļu pircēju tirgū pārliecinoši iesoļo “mileniāļi”. Kādas vēl tendences atklāj mājokļu tirgus apskats? 0
Nekustamo īpašumu kompānija “Latio” ir veikusi padziļinātu analīzi par mājokļu tirgu Latvijā 2018. gadā, vērtējot dažādus faktorus, kas ietekmējuši mājokļu iegādi.
Šoreiz tirgus pārskatā vērtēta korelācija starp Latvijas un pasaules ekonomikas tendencēm, apstākļiem, kam būtiska ietekme uz mājokļu tirgu, pirktspēju un piedāvājumu.
Situācija mājokļu tirgū šobrīd ir stabila – aug iedzīvotāju pārliecība par esošo ekonomikas situāciju un nākotnes pozitīvo vērtējumu.
“Latio” 2018. gada mājokļu tirgus pārskats liecina, ka kopumā samazinās vidējās dzīvokļu platības, priekšroka dota 1-2 istabu dzīvokļiem; Pierīgā pieaug izsniegto būvatļauju skaits privātmājām
“Latio” analītiķu prognozes liecina, ka mērenu ekonomisko pieaugumu prognožu dēļ nekustamo īpašumu cenas augs lēnām.
2019. gada izaicinājums būs būvniecības izmaksas, kam tendence paaugstināties būvniecības materiālu sadārdzināšanās un kvalificēta darba spēka trūkuma dēļ. Jauno projektu attīstība šogad noteikti turpināsies, pieaugs konkurence nekustamo īpašumu attīstītāju starpā.
2018. gadā vislielākais ekspluatācijā pieņemto privātmāju skaits bija Pierīgā (69% jeb 854 mājas), savukārt vislielākais ekspluatācijā pieņemto dzīvokļu skaits daudzdzīvokļu mājās bija Rīgā (67% jeb 1154 dzīvokļi).
Paredzams, ka privātmāju skaits tuvāko gadu laikā turpinās pieaugt – Pierīgā 2018. gadā tika izdota 1121 būvatļauja jaunas privātmājas būvniecībai.
Pēc “Latio” datiem, 2018. gadā 86% dzīvokļu ekspluatācijā nodoti Rīgā (visvairāk Bišumuižā, Klusajā centrā, Pļavniekos, Skanstē), galvenokārt jaunbūvēs.
Pēdējo divu gadu laikā Latvijā un Lietuvā bija lielāki būvniecības izmaksu indeksi nekā Igaunijā un Eiropas savienībā kopumā.
Abās valstīs bija arī straujākais darbaspēka izmaksu pieaugums: Latvijā tas pieauga par 23 procentpunktiem, bet Lietuvā – par 16,5 procentpunktiem (ES – vidēji par 4,7).
Vienlaikus šajā periodā būvmateriālu izmaksas Latvijai pieauga par 5,9 procentpunktiem.
Tas apstiprina publiskajā telpā izskanējušos analītiķu viedokļus, ka visticamākais darba spēka izmaksu pieaugums ir ēnu ekonomikas samazināšanās būvniecības nozarē Latvijā un Lietuvā.
Šāda tendence visticamāk norāda uz nozares ilgtspēju un mērenu attīstību nākotnē.
Salīdzinot ar 2017. gadu, darījumu skaits dzīvokļu īpašumos ir samazinājies par 7%, vienlaikus darījuma summa ir pieaugusi par 1,33%, sasniedzot 619 milj. EUR. 54% darījumu ar dzīvokļu īpašumiem 2018. gadā notikuši Rīgā.
Aplūkojot 2018. gada darījumu datus Rīgā, lielākais pārdoto īpašumu skaits bija Daugavas labajā krastā (4186 darījumi).
Centrā galvenokārt notiek darījumi jaunajos projektos un pirmskara mājās (attiecīgi 37% un 48%), savukārt pārējā Rīgas teritorijā dominē sērijveida projekti, veidojot aptuveni 70-75% no visiem darījumiem.
2018. gadā cilvēki galvenokārt iegādājās 1-2 istabu dzīvokļus, Pierīgā un Vidzemē lielākoties – divu un trīs istabu dzīvokļus, bet pārējos reģionos vienu līdz trīs istabu dzīvokļus.
Vidējās iegādātās dzīvojamo īpašumu platības 2018. gadā samazinājās, kas pierāda globālo pieprasījuma tendenci pēc mazākiem dzīvokļiem.
“Latio” mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze norāda, ka tendences liecina par to, ka mājokļu pircēju tirgū pārliecinoši iesoļo tā dēvētā “tūkstošgades paaudze” jeb “millennials”.
Tā ir paaudze, kuru neinteresē lieli, plaši un neekonomiski dzīvokļi, bet pārdomāti jeb ergonomiski mājokļi, kas primāri spēj apmierināt dinamiskā dzīves ritma izvirzītos izaicinājumus, vienlaicīgi saglabājot atbildību pret apkārtējo vidi.
