Mājoklī pelē sienas – vainīgs mitrums. Kā to apturēt? 0
Ko varētu darīt, ja iekštelpās ārējās sienas pelē? Ar ko tās var apsmērēt? DIĀNA DUNDAGAS NOVADĀ
“Pelējuma iemesls vienmēr ir mitrums. Jānoskaidro, kur tas rodas, un iespēju robežās tā iekļūšana sienā jāaptur”, skaidro būvfirmas RRKP būve valdes loceklis Aigars Kalniņš.
Sienas žūst ilgi
Visvienkāršākā situācija, ja uz sienas no ārpuses līst ūdens aizsērējušas ūdens notekas vai caura jumta dēļ. Iespējams, ēkā ir noplūde no ūdensvada vai kanalizācijas. Atliek novērst ūdens noplūdi, ļaut izžūt sienai, un pelējumu varēs notīrīt ar piemērotu antiseptisku tīrīšanas līdzekli. Jāņem vērā, ka samirkusi siena var žūt ļoti ilgi – vairākus mēnešus, un tai labi jāventilējas.
Pelējuma iemesls var būt arī nepietiekama ventilācija, piemēram, pēc veco logu nomaiņas pret jauniem, kas noslēdzas hermētiski. Šādā gadījumā jāierīko pietiekami jaudīga ventilācija.
Ja šādu bojājumu nav un telpās ir pietiekama ventilācija, ēkas pirmā stāva sienas var kļūt mitras un pelēt tāpēc, ka mitrums sienās iesūcas no pamatiem bojātas vai neierīkotas horizontālās hidroizolācijas dēļ – hidroizolācijas starp pamatiem un sienu, pamatiem un grunti.
Kapilārais mitrums
“Lai arī betons šķiet noturīgs materiāls, tas lieliski vada mitrumu. Pamēģiniet uz šķietami sausas betona virsmas nolikt sausa siena ķīpu. Pēc neilga laika tā būs mitra un sapelējusi. Ūdens pārvietojas pa sīkiem, ar aci nesaskatāmiem kapilāriem,” turpina skaidrot Aigars Kalniņš.
Tā arī šis kapilārais mitrums nokļūst no grunts pamatos un no pamatiem tālāk sienās un skursteņos, tos sabojājot. Kaut gan šīs virsmas no ārpuses šķiet ļoti sausas.
Ko darīt? Ja māja ir būvniecības stadijā, šī hidroizolācija jāierīko, un izmaksas ir nelielas. Ja ēka jau uzbūvēta un to vērts saglabāt, pastāv iespēja starp sienu un pamatiem urbt ļoti daudz sīku caurumu un ar spiedienu tajos ievadīt speciālus līdzekļus, kas iesūksies mūrī un izveidos ūdensnecaurlaidīgu kārtu. Šī metode ir dārga, un to var veikt tikai pieredzējuši speciālisti ar atbilstīgu aprīkojumu. Turklāt tā nepalīdzēs, ja māja būvēta, piemēram, no laukakmeņiem.
Pastāv iespēja esošajai sienai izveidot vertikālo hidroizolāciju no iekšpuses un ierīkot jaunu sienu. Tā var nebūt kapitāla un nesošā. Taču nevajadzētu izvēlēties ģipškartona konstrukciju, jo arī šis materiāls viegli pakļaujas pelējumam un pēc pāris gadiem var nākties piedzīvot vilšanos.
Sienas ar pārsteigumu
Mājās, kuras būvētas pirms gadsimta, protams, hidroizolācijas nebija. Taču sienas būtībā bija dubultas – tajās tika ierīkotas gaisa spraugas. Ja problēma ir šādā mājā, iespējams, likvidētas šādu sienu ventilācijas atveres, kuras parasti atrodas pie pamatiem un pa ziemu tiek aizdrīvētas ar koka puļķiem. Vasarās tos izņem. Augšējās atveres ir mājas bēniņu telpā, kur izplūst mitrais un sasilušais gaiss. Reizēm māju īpašnieki nezināšanas dēļ šīs ventilācijas atveres aizpilda ar celtniecības putām vai mūrjavu, un problēmām ar mitrumu ceļš pavērts.
Vislabāk uzaicināt ciemos pieredzējušu būvinženieri, kurš palīdzēs noteikt mitruma rašanās iemeslu un labākos tā novēršanas paņēmienus.
