Kā rīkojas vairākums cilvēku, kad mājās pazūd elektrība? Pirmā un galvenā kļūda 15
Automātiskie drošinātāji – ierīce, kas pasargā no lielākām vai mazākām nepatikšanām ar mājokļa elektrosistēmu, atslēdzot strāvas piegādi bojātam elektrotīkla posmam.
Lai arī nepieciešamo drošinātāju jaudu un veidu vēlams uzticēt sertificētam elektriķim, reizēm ir situācijas, kad tie jāiegādājas arī mājokļa īpašniekam pašam. Kā neapjukt, pieejot pie drošinātāju plaukta, kurā atrodami desmitiem dažādu veidu drošinātāju. Kāpēc vispār jāzina, kā darbojas šīs ierīces?
Pirmā un galvenā kļūda
Dzīvoklī pēkšņi pazūd elektrība. Kā rīkojas vairākums cilvēku? Dodas pie sadales kārbas, noskaidro, kurš automātiskais drošinātājs nostrādājis, un… ieslēdz to atpakaļ. Jau šajā mirklī tiek izdarīta būtiska kļūda.
Pēc tam, kad noskaidrots, kurš tieši automāts nostrādājis, bija jānoskaidro, kāpēc tas noticis. Ja tīklā joprojām ir bojājums, ierīce momentāni vai pēc neilga brīža nostrādās atkal.
Turklāt, nenovēršot bojājumu, var būt apdraudēts ne tikai īpašums, bet arī mājokļa iemītnieku veselība un pat dzīvība. Elektriķi zina teikt, ka vismaz pusē gadījumu automāti nostrādā elektroenerģijas lietotāju zināšanu trūkuma, nevērības vai nemākulīgas rīcības dēļ.
Automātiskā drošinātāja uzdevums ir atslēgt elektrisko ķēdi pārslodzes gadījumā, kad tajā sāk plūst strāva, kuras stiprums (to mēra ampēros (A)), lielāks par pieļaujamo.
Jo strāvas stiprums lielāks par pieļaujamo, jo ātrāk notiek atslēgšanās. Ja ierīce elektriskajā tīklā fiksē ļoti lielu strāvu, ko dēvē par īsslēguma strāvu, tā ķēdi pārtrauc sekundes desmitdaļās.
Pārslodze parasti rodas brīdī, kad vienlaikus tiek ieslēgti vairāki jaudīgi patērētāji, kam konkrētais tīkls nav paredzēts. Piemēram, vienā rozešu blokā ieslēgts gludeklis, elektriskā tējkanna, mikroviļņu krāsns, fēns. Vienlaikus ar jaudas pieaugumu sākas arī vadu karšana.
Taču automātiskais drošinātājs atslēgs ķēdi, pirms vadi vēl paspējuši būtiski sakarst.
Īsslēguma strāva rodas, kad kādā ierīcē sabojājas vadu izolācija, fāzes vads saskaras ar nulles vadu vai ar ierīces korpusu (zemējumu). Šajā gadījumā izdalās ļoti liels karstums, un automātam jānostrādā momentāni.
Mazliet par ierīces uzbūvi
Automātiskais drošinātājs ir visai sarežģīta elektromehāniska ierīce. Jaunākajos modeļos ir par elektronisks vadības bloks, kas precīzāk spēj analizēt ierīcē plūstošās strāvas.
Klasiskajā versijā automātā ir skavas vadu pievienošanai, slēdzis, ar ko rokas režīmā saslēdz un atslēdz kontaktus, kā ar mehānisms automātiskai ķēdes pārtraukšanai – parasti bimetāla plāksnīte, kas sasilstot saliecas.
Tā savienota ar solenoīdu, kas arī ar elektromagnēta starpniecību pārtrauc ķēdi.
Kontaktu atvienošanas brīdī rodas dzirkstele, kuras temperatūra sasniedz vairākus tūkstošus grādu.
Lai šo dzirksteli slāpētu, automātā ir īpaša ierīce, kas rada spēcīgu pretējas polaritātes magnētisko lauku, kas burtiski iesūc dzirksteli starp vara tērauda plāksnītēm, to izkliedējot.
Tas viss notiek dažās sekundes daļās. Dzirkstele tomēr paspēja mazliet apdedzināt automāta kontaktus, tāpēc bez vajadzības nevajag automātu ieslēgt un izslēgt rokas režīmā. Dzirkstele, atvienojot kontaktus, rodas vienmēr!
Kā izvēlēties
Uz automāta korpusa norāda tirdzniecības marku. Speciālisti iesaka izvēlēties pasaulē atzītu ražotāju izstrādājumus. Tāpat uz korpusa norādīts spriegums, kādam ierīce paredzēta (piemēram, 220/400 V) un strāvas frekvence (50 Hz).
Tas nozīmē, ka konkrētā ierīce paredzēta gan vienas, gan triju fāžu tīklam, kurā strāvas frekvence ir 50 hercu.
Viens no svarīgākajiem raksturlielumiem ir nominālais strāvas stiprums ampēros, kuru pārsniedzot ierīce atslēgsies. Šim raksturlielumam jāatbilst tīklā izmantoto vadu šķērsgriezuma laukumam, nevis pieslēdzamo patērētāju kopējai jaudai.
Tieši šā iemesla dēļ nedrīkst uzstādīt automātu ar lielākiem ampēriem, ja esošais pārāk jaudīga patērētāja dēļ ik pēc laika atslēdz tīklu. Ja nepieciešama pieslēguma vieta jaudīgam patērētājam, jāizveido jauna līnija no sadales vietas ar piemērotu vadu šķērsgriezumu un automātu ar atbilstīgiem ampēriem.
Piemēram, ja vada šķērsgriezuma laukums ir 1,5 mm2, nepieciešams automāts, kura nominālā strāva ir 10 A. Maksimālā pieļaujamā jauda vienfāzes 220 V tīklā būs 4,1 kW. Ja vada šķērsgriezuma laukums ir 2,5 mm2, nepieciešams automāts, kura nominālā strāva ir 16 A.
Maksimālā pieļaujamā jauda vienfāzes 220 V tīklā būs 5,9 kW. Savukārt, ja vada šķērsgriezuma laukums ir 4 mm2, nepieciešams automāts, kura nominālā strāva ir 25 A. Maksimālā pieļaujamā jauda vienfāzes 220 V tīklā būs 8,3 kilovati.
Automātiskos drošinātājus iedala arī klasēs atbilstīgi to jutībai. Mājsaimniecību tīklos visbiežāk izmanto B un C klases automātus (klasi apzīmējošais burts norādīts pirms nominālās strāvas). B klases ierīces uzstāda tieši pie patērētāja, savukārt C var aizsargāt patērētāju grupu, kam ir B klases aizsardzība.
Tas nodrošina nepieciešamo jutīgumu, jo, palielinoties attālumam no strāvas avota, īssavienojuma strāva samazinās, un C klases ierīce, iespējams, to nejutīs. Tādējādi atslēgsies tikai bojātā tīkla daļa, nevis viss mājokļa tīkls.
Automātiskos drošinātājus iedala arī pēc polu skaita – 1, 2, 3, vai 4. Viena un divu polu automāti paredzēti vienfāzes tīklu aizsardzībai, triju un četru – trīsfāzu tīklu aizsardzībai.
Kā pievienot
Pirms automātiskā drošinātāja nomaiņas konkrētajā sadalē pilnībā jāatslēdz strāvas padeve. Ierīci ar ražotāja izgatavotajiem fiksatoriem fiksē tam paredzētajā vietā. Vienpola automātiskajam drošinātājam pie augšējās spailes pievieno fāzes vadu no ievada.
No apakšējā ievada fāze turpinās uz aizsargājamo tīklu. Divpolu automāta gadījumā pie kreisās augšējās spailes pievieno fāzes, pie labās – nulle. No kreisās apakšējās uz aizsargājamo tīklu turpināsies fāze, no labās apakšējās – nulle.
Kad vadi pievienoti, vēlreiz jāpārliecinās, vai viss izdarīts pareizi un spailes pietiekami pievilktas. Arī pārcensties ar skrūvju pievilkšanu nevajag – tā var sabojāt ierīci. Sadales pieslēdz spriegumu un ieslēdz aizsardzības ierīces.
Ar indikatoru pārliecinās, ka fāze ir gan automātiskā drošinātāja ievadā, gan izvadā.
Ko darīt, ja automātiskais drošinātājs nostrādājis
• Ja mājoklī pazūd elektrība, vispirms vajag pārbaudīt automātiskos drošinātājus un tikai pēc tam zvanīt uz Sadales tīkliem un pieteikt bojājumu.
• Iemesli, kāpēc nostrādājis automātiskais drošinātājs, var būt vairāki, tāpēc nav jācenšas nekavējoties drošinātāju ieslēgt atpakaļ.
• Jāatceras, ka jebkura automātiskā izslēgšanās saistīta ar ierīces iekšējo detaļu sakaršanu, un jāļauj tām vairākas minūtes atdzist. Kamēr tas notiek, noteikti jāizstaigā mājoklis un jāaplūko rozetes, slēdži, gaismekļi, visi elektroenerģijas patērētāji. Sakarsušas izolācijas smaka, tās krāsas izmaiņas, apkvēpuši kontakti un kontaktdakšas: tas viss liecina par problēmas atrašanās vietu. Ja atslēdzies tikai viens automāts, kas aizsargā noteiktu un zināmu tīkla daļu, bojājumu atrast būs daudz vieglāk.
• Ja nostrādājis ievada automāts, bet pārējie nav, tad tie jāatslēdz, jāieslēdz ievada aizsardzības ierīce un pa vienai jāatrod tīkla daļa, kuras dēļ ievada automāts nostrādājis. Pēc katras ķēdes ieslēgšanas kādu laiku jānogaida un jāaplūko elektroierīces, kas tika pievienotas. Bojātā ierīce no tīkla nekavējoties jāatvieno. Ja visas ierīces atvienotas, bet automāts vienalga nostrādā, bojājums ir pašā tīklā un bez speciālista palīdzības to novērst, visticamāk, nebūs iespējams.
• Automāta atslēgšanos varēja izraisīt arī pārāk liela pievienoto patērētāju kopējā jauda. Ja tā noticis, katram no jaudīgajiem patērētājiem jāparedz savs darbības laiks, un tos nedrīkst ieslēgt vienlaikus.
• Arī karsts laiks kopā ar lielākām patērējamām jaudām spēj izraisīt automātiskā drošinātāja atslēgšanos. Protams, nevar pilnībā izslēgt arī pašas ierīces sabojāšanos. Par bojājumu parasti liecina deformēts plastmasas korpuss.
