Mājokļa drošībai. Kā izvēlēties piemērotu signalizāciju? 0
Kas sargās māju, ja ne pats saimnieks?! Tāpēc izstāde “Māja 2017” starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisinājās mājokļa drošības zīmē.
Turpmāk marts ik gadu būs Mājokļa drošības mēnesis, kura laikā tiks veicināta Latvijas iedzīvotāju informētība un izpratne par mājokļa drošības jautājumiem. Cerams, tas valstī mazinās ar mājokļa drošību saistītu negadījumu skaitu.
Apdrošināšana nepasargā
“OMD Latvia” pētījums “Mājokļa drošības uztvere Latvijas iedzīvotāju vidū” liecina, ka cilvēki par galvenajiem iespējamiem riskiem savā mājoklī uzskata zādzības (43%), ugunsnelaimes (42%) un applūšanu (37%), taču pietiekami nerūpējas, lai novērstu iespējamo nelaimi.
Lai izvairītos no zādzībām, 46% aptaujāto par pietiekamu aizsardzību uzskata atbilstošus logus un durvis, 25% cilvēku mājoklis ir jau aprīkots ar durvju kodu vai apsardzi, 15% ir ierīkojuši pretielaušanās signalizāciju un 18% uzskata, ka mājoklī pietiekamu drošību garantē suns.
Ugunsdrošības gadījumā vairākums iedzīvotāju paļaujas uz savu piesardzību. Pagaidām tikai 8% iedzīvotāju mājoklī tur ugunsdzēšamo aparātu. Ar dūmu detektoriem ir labāk, tos savā mājoklī tur 24% aptaujāto.
Pētījums iezīmē būtisku tendenci – cilvēki, kas iepriekš ir pieredzējuši kādu nelaimi mājoklī, retāk uzskata mājokli par drošu un saskata vairāk iespējamo risku.
Ievērojams skaits (37%) aptaujāto apgalvo, ka savu mājokli pasargā, to apdrošinot. “Cilvēkiem jāsaprot, ka apdrošināšana domāta, lai palīdzētu mazināt negadījumā radušās sekas, taču tā pati par sevi nepasargās mājokli no negadījuma. Iedzīvotājiem ir nopietni jāizsver visi iespējamie drošības riski un jāizvēlas pareizās darbības, kas tos samazinātu. Tiem, kas izvēlas mājokli apdrošināt, labi jāiepazīstas ar polises nosacījumiem, lai pēc negadījuma cilvēkiem nerastos nepatīkami pārsteigumi,” atgādina Ināra Meija, ADB “Gjensidige” Latvijas filiāles vadītāja.
Pakešlogi veicina biežāku saindēšanos ar gāzi
“Iedzīvotājiem ir savlaicīgi jāparūpējas par savu mājokli. Laikus jātīra skurstenis, jāpārbauda apkures iekārtas, jāuzstāda dūmu detektori un jāiegādājas ugunsdzēšamie aparāti. Arī jaunie ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka jau ar 2020. gadu katrā mājoklī būs jābūt dūmu detektoram un privātmājās arī ugunsdzēsības aparātam. Tā ir preventīva darbība, kuru paveicot iespējams pasargāt sevi un savu īpašumu no ugunsnelaimes,” norāda Dzintars Lagzdiņš, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks.
“Masveidā nomainot jaunos logus, virtuvēs ir samazinājusies svaigā gaisa pieplūde un joprojām vidēji mēnesī Latvijā notiek trīs četri negadījumi, kad iedzīvotāji saindējas ar gāzi. Jāatceras, labai degšanai nepieciešama svaigā gaisa padeve. Ja virtuvē ir novietots gāzes katls, nedrīkst aiztaisīt ventilācijas kanālus. Iesakām virs gāzes plīts izmantot caurplūdes nosūcēju, kur ir atsevišķi restīte un neliels ogļu filtrs. Šāds nosūcējs silto gaisu attīrīs un atgriezīs telpā. Nebūs virtuve jādzesē ar auksto āra gaisu un jāzaudē siltums. Izmantojot caurplūdes nosūcējus, virtuves sienā saglabājas vaļēja ventilācijas lūka, kas nodrošina gāzes katlam gaisa padevi. Tāpat, ierīkojot jaunus gāzes katlus, iesakām padomāt par kooksiālā dūmvada uzstādīšanu. Tajā ir savietota dūmgāzu izmešana un svaigā gaisa pievadīšana,” māca Māris Bambis, “V. P. Skursteņslauķis” direktors.
“Mājokļa drošību paaugstina nedegoši aizkaru un dīvānu audumi, kas šobrīd ir modē Skandināvijā. Piemēram, “Trevira” audumi ir viegli kopjami un izturīgi. Pēc taustes tie neatšķiras no parastiem audumiem. Salonā šie audumi ir pieejami lielā klāstā, kā arī katru gadu kolekcija tiek papildināta ar jauniem dizaina audumiem. Piemēram, šobrīd salonā tiek piedāvāti audumi “Art Deco” stilā,” informē dizainere Svetlana Baranovska, salona “Domo Dizains” īpašniece.
“Mūsu uzņēmums nodrošina pilnu aizsardzības līdzekļu kompleksu, kas ietver gan aizsardzību pret ugunsnelaimi, gan darba un vides aizsardzību. No jaunumiem jāmin Polijā ražotais portatīvais ugunsdzēsības līdzeklis (dzēšanas klases – 3A 21B 5F), kas veidots kā dizaina sifons un viegli iekļausies katrā virtuves (un ne tikai) interjerā. Tajā iepildīts 1 litrs ķīmiskā šķidruma, kas miglas veidā tiks izšļākts trīs sekunžu laikā. Mājas ugunsdzēsības līdzeklis paredzēts degošu eļļu un tauku, mugurā esoša apģērba, dokumentu un iekārtu dzēšanai. Labs operatīvās dzēšanas līdzeklis, kas neatstāj pēdas pēc dzēšanas,” stāsta Natālija Sokolova, “FN serviss” mārketinga daļas vadītāja.
Signalizācija informē arī attālināti
Ne mazāk svarīga ir mājas aizsardzība pret zādzībām, un šeit ļoti nozīmīgs ir īpašnieka apzinīgums. Māju atstājot, ir jāaizver logi un it īpaši durvis. Bieži vien zādzības notiek spontāni, zaglim skrienot pa daudzstāvu māju trepēm un raustot durvis. Ja kādas ir atvērtas, viņš paķer to, kas pa rokai, un aizmūk. Tāpat nevajag publiski izrādīt savu pārticību, tas zagļus pievilinās.
“Vislabāk ir māju nodrošināt ar piemērotu signalizāciju. Tās apkalpošanas izmaksas sākas ar 7,22 eiro mēnesī. Drošības sistēmu var pilnveidot, tai pievienojot arvien jaunus detektorus. No jaunākās paaudzes drošības līdzekļiem varētu ieteikt sistēmu, kuras pamatā ir telefona signāls. Signāli no mājas detektoriem un videokamerām caur mājas apsardzes sistēmu (modemu) var tikt pārraidīti gan īpašniekam, gan (ja tas ir saskaņots) apsardzes firmai. Modems ir aprīkots ar SIM karti. Ar savu mobilo telefonu var kontrolēt, kas pienāk pie durvīm, kas notiek mājās, kāds detektors nostrādā, un attiecīgi rīkoties,” stāsta Mārtiņš Pūpols, “Grifs AG” tirdzniecības pārstāvis.
