Zagļi vienmēr ir bijuši un arī būs. Padomi, kā pasargāt mājokli gada tumšajā laikā 11
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zagļi vienmēr ir bijuši un, ticamāk, arī būs. Šobrīd Latvijā zādzības ir plašāk izplatītais nozieguma veids. Gada laikā to skaits sasniedz teju trīsdesmit tūkstošus.
Kā izsargāties no apzagšanas?
Kā pareizi vēsta tautas teiciens: “Kas bez biksēm, tas bez bēdām.” Pieticība var paglābt no pārspīlētas garnadžu uzmanības. Ja makā nav lielas naudas, ja mugurā ir korekts apģērbs, ja pie mājokļa vai pa tā logu nav redzamas pārāk dārgas lietas, ja automašīna ir pieticīga, tas mazāk piesaista zagļu interesi. Tomēr garantijas nav – kas vienam pieticīgs, citam var būt iekārojams.
Informācija par cilvēka mājās glabātajām vērtībām ir tik nozīmīga, ka tās uzrādītājs var pretendēt uz daļu no laupījuma. Iespējams, darbojas pat sava veida “laupi salaupīto” sindroms. Ja finanšu līdzekļi vai citi materiālie resursi nav iegūti īsti likumīgi, to saimnieks pat tā īsti nevar vērsties policijā, jo tur būs jāuzrāda līdzekļu likumīgas izcelsmes avots.
Mūsdienu zagļi nozieguma plānošanai tērē milzums laika, enerģijas un tā realizācijai izmanto modernas tehnoloģijas. Viņi, gatavojoties “lielajam ķērienam”, rūpīgi izpēta savu mērķi. Zagļi bieži labi pārzina ne vien vērtīgo lietu sarakstu, bet arī mājas saimnieku dienas režīmu.
Sliktā ziņa ir tāda, ka nav 100% drošas sistēmas, kas aizsargātu pret zagļiem. Ja manta ir vērtīga, būtu ieteicams izskatīt iespēju to apdrošināt, finanšu līdzekļus noguldīt bankā, bet dārglietas – bankas seifā.
Kā liecina “Baltas” atlīdzību statistika, aptuveni 76% atlīdzības gadījumu, kas saistīti ar ielaušanos privātīpašumā, fiksēti tieši privātmājās un to teritorijās, bet 24% gadījumu – dzīvokļos. Vairums gadījumu ir lietas, kurās notikusi zādzība ārpus telpām – piemājas teritorijā vai saimniecības ēkās. Visbiežāk zog velosipēdus, dažādu veidu dārza tehniku, instrumentus un auto riepas – no saimniecībām un privātmāju palīgbūvēm jeb saimniecības ēkām.
Durvis – vienmēr ciet
Protams, ne visi zagļi rūpīgi plāno ielaušanos. Pastāv arī spontānie zagļi. Un tādiem pirmais šķērslis ir ēkas durvis, kurām tātad vienmēr vajadzētu būt aizslēgtām. Ja tas netiek darīts, ir risks, ka pat nejauši garāmejošs narkomāns, kuram tieši šobrīd akūti vajag naudu jaunai devai, var pavērt neaizslēgtās durvis un pagrābt no koridora pirmo, kas pagadās pa rokai: somu, maku, apģērbu vai automašīnas atslēgas.
Jāatceras, ka zagļi labi zina parastās vietas, kur saimnieki atstāj atslēgas: zem tepiķīša, puķupoda vai uz durvju augšējās malas, tādēļ rezerves atslēgas glabāšanai jāizgudro kas oriģinālāks.
Drošām durvīm nav obligāti jābūt no metāla. Modernu koka ārdurvju pretuzlaušanas sistēma no drošības viedokļa būs pietiekami augsta, jo tāpat tiek izmantotas metāla konstrukcijas. Daži speciālisti iesaka izmantot dubultdurvju variantu. Pirmās ir tradicionālās koka durvis, nākamās – ne tik glītas, toties drošākas, – metāla durvis. Daži vēlas durvīs uzstādīt teju trīs atslēgas.
Speciālisti tomēr rekomendē durvīs ievietot vienu dārgāku, nevis vairākas lētas atslēgas. Sarežģītākas atslēgas atmūķēšana prasot vairāk laika nekā vairāku lētu attaisīšana. Arī durvis nevajag pārvērst par cietoksni. Spontānie zagļi pie labas atslēgas apstāsies, bet profesionāļi meklēs citas ieejas, piemēram, logus. Dažkārt zādzības notiek, arī uzlaužot sienas un griestus.
Durvīm obligāti jābūt actiņai. Vēlams, lai tā ir teleskopiska un parāda visu, kas pie durvīm atrodas un ko parastā actiņa nevar fiksēt. Tāpat durvīm vēlama droša ķēde. Tiesa, veikalā nopērkamās var neizturēt enerģisku spērienu ar kāju. Toties durvju zvana videokomplekts ļauj gan apskatīt viesi, gan viņa apliecību, ja tas uzdodas par, piemēram, santehniķi. Atliek tikai piezvanīt attiecīgajai iestādei un noskaidrot, vai šis cilvēks tur patiesi strādā un patiesi ir atsūtīts uz šo dzīvokli revidēt rores.
Pie durvīm var uzstādīt arī videokameru, kas parāda monitorā apkārtnē notiekošo. Tā var strādāt uz kustības sensoru un veikt ierakstu. Var uzstādīt arī “mulāžu” – viltus videokameru. Tā nav dārga un nelūgtus ciemiņus atbaida. No iekšpuses durvju drošību tīri labi pastiprina vienkāršs aizbīdnis. Efektīvi ir arī uzraksti “Nikns suns”, “Objektu apsargā firma abc” un citi.
Lai top gaisma!
Zagļi ir naktsputni, kas darbojas tumsā un klusumā. Viņiem nepatīk gaisma un skaņas, piemēram, suņa rejas vai sirēnas gaudošana. Arī statistika rāda, ka katru gadu tieši rudens un ziemas mēnešos pieaug zādzību skaits. Šobrīd var vērot bīstamu tendenci – taupības nolūkos daudzviet tiek izslēgta gaisma. Tomēr, jo sliktāk apgaismota māja, jo lielāka iespēja sagaidīt nelūgtus viesus. No pagalma aizbaidīt nelūgtus ciemiņus palīdz gaismekļi ar infrasarkanajiem kustības sensoriem.
Prombūtnes laikā jāmēģina radīt iespaidu, ka mājās kāds uzturas. Vienkāršākais veids, kā to panākt, ir tumsas laikā mājā un pagalmā fragmentāri iededzināt gaismas. Lai to nodrošinātu, gan mājas ārpusē, gan iekšpusē var ierīkot apgaismojumu ar taimera funkciju. Var ieprogrammēt, ka privātmājā vakaros regulāri iedegas gaisma te vienā, te citā vietā.
Riskantie ceļojumi
Ja zaglis nolēmis iekļūt jūsu mājā, tad viņš mēģinās to izdarīt laikā, kad neviena mājās nav. Piemērotākais brīdis ir tad, kad saimnieki devušies tālākā ceļojumā. Tādēļ dižoties sociālo tīklu profilos ar savu nākamo ceļojumu nevajadzētu. Ne vienmēr tos skatās tikai labvēlīgi noskaņoti paziņas.
Diemžēl trešdaļa cilvēku turot vērtīgas mantas nepaslēptas! Pirms dodaties prom, viss vērtīgais jānoliek drošā vietā. Nevajadzētu glabāt vērtīgus priekšmetus zem gultas vai matrača, atvilktnē, starp drēbēm, rakstāmgaldā vai grāmatās. Ja tas ir seifs, tam jābūt piestiprinātam pie sienas tā, lai garnadži nevarētu aiznest dārgumus reizē ar seifu. Var arī svarīgākās lietas nodot atbildīgā glabāšanā.
Var mājās ierīkot slēpņus šādiem gadījumiem. Privātmājā ir lieliska iespēja izveidot slēpņus mājas konstrukcijās, tāpat – izgatavot mēbeles ar dubultām sienām.
Ja mājoklī ir uzstādīta signalizācija, pirms došanās ceļojumā vēlams informēt apsardzes kompāniju. Tas var šķist pašsaprotami, taču vērts pārliecināties divreiz, ka visi logi un durvis ir cieši aizvērti. Pārliecinieties, ka ir aizslēgtas visas ieejas garāžā. Tas pats attiecas arī uz saimniecības ēkām, šķūnīšiem un citām celtnēm.
Dodoties prom, jānovērtē arī mājas apkārtne. Jānovāc pagalmā atstātās trepes un kastes, uz kurām ērti pakāpties, mēģinot iekļūt mājoklī pa logu. Arī pārpildīta pastkastīte var radīt aizdomas, tādēļ ieteicams sarunāt uzticamu cilvēku, vislabāk kaimiņu, kas to regulāri iztukšo.
“Jābūt vērīgam attiecībā uz nesaprotamām darbībām īpašumu tuvumā. Gadījumos, ja tiek pamanītas aizdomīgas automašīnas un personas, kuras novēro īpašumus, jāmēģina piefiksēt detaļas, piemēram, automašīnas marka, automašīnas valsts numurzīme, pulksteņa laiks, cik personu atrodas automašīnā, jo tieši pēc iespējas precīzāka informācija var palīdzēt policijai aizturēt iespējamos ļaundarus. Šādos gadījumos aicinām nekavējoties zvanīt 110!” aicina Valsts policija.
Pret apzagšanu var apdrošināties
Privātmājās zagļi ļoti bieži uzlauž šķūnīšus un saimniecības ēkas. Tiek nozagtas dažādas saimniecības lietas, piemēram, trimmeri, pļāvēji, motorzāģi, auto riepas un velosipēdi. Līdz ar aukstā laika iestāšanos un apkures izmaksu pieaugumu garnadžiem īpaši aktuāls ir kurināmais jeb malka, briketes un granulas.
“Uzmanība jāpievērš arī daudzdzīvokļu māju pagrabu drošībai,” skaidro “ERGO” Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Ilze Andersone. “Tajos glabā velosipēdus un citas lietas, kuras parasti nemēdz turēt dzīvokļos, tostarp urbjus, zāģus un tamlīdzīgu tehniku. Jāatgādina, ka arī kurināmo tāpat kā mājas iedzīvi ir iespējams iekļaut nekustamā īpašuma apdrošināšanas polisē, un gadījumā, ja malka no ēkas tiek nozagta, apdrošinātājs izmaksā atlīdzību.” Apdrošināt īpašumu un iedzīvi piedāvā arī citas apdrošināšanas kompānijas, piemēram, “If”, “Gjensidige”, “Balta”, “Seesam” vai “BTA”.
Padomi cīņai ar īpašuma zagļiem
* Velosipēdus ieteicams saslēgt pat tad, ja tos glabā piemājas šķūnītī vai daudzdzīvokļu mājas pagrabā.
* Logiem ieteicams uzstādīt bloķētājus, kurus nav iespējams atspiest no ārpuses.
* Teritorijā vēlams uzstādīt gaismas sensorus. Īpaši tumšajā laikā tie ziņos par nevēlamiem ciemiņiem.
* Apsardzes signalizāciju var aktivizēt ne tikai prombūtnes laikā, bet arī, piemēram, privātmājas pirmajā stāvā nakts laikā.
* Ieteicams pieslēgt signalizāciju palīgēkām.
* Īpašuma zādzības palīdzēs novērst suns.
* Kāpņutelpas ārdurvis vēlams aprīkot ar elektronisko kodu. Tām vienmēr jābūt aizvērtām.
