Procesi mājas sienā 0
Kaļķis ir ilgmūžīgāks nekā cements, kuram molekulā ir sāļi, tāpēc viegli uzņem, bet ļoti grūti atdod mitrumu. Samitrinot no kaļķiem mūrētu sienu, tā viegli uzņems ūdeni, bet arī ātri izžūs.
– Lai saprastu, kāpēc kaļķis ir ilgmūžīgāks par cementu, jāzina tā dzīves cikls, – skaidro Uģis Pauriņš. – Karjeros iegūst kaļķakmeni – kalcija karbonātu. To dedzina un, izvadot ogļskābo gāzi un ūdeni, iegūst kalcija oksīdu. Tad, dzēšot kaļķi, dabū dzēstos kaļķus jeb kalcija hidroksīdu. To arī izmanto būvniecībā. Cietējot notiek karbonizācijas process, tiek piesaistīta ogļskābā gāze no atmosfēras. Veidojas kaļķakmens, kura mūžs ir gadu tūkstoši. Visas senās Eiropas pilsētas, Venēcija, Roma, Latvijā mūrētās pilis un muižas ir būvētas ar kaļķu javu un nebrūk gadsimtiem, pat ja ēkām sen vairs nav jumta. Ar cementa javu mūrētu ēku pietiks bez jumta atstāt gadu, un sekas būs dramatiskas – tā ātri bojāsies.
Arī kaņepju audzēšana Latvijā pamazām attīstās, un var izmantot vietējās izejvielas.
Jācenšas dzīvot pēc iespējas labākās ēkās. Īpaši jādomā par bērniem, jo viņi daudz laika pavada telpās, kurās ir daudz lētu un bieži vien nebūt ne tik nekaitīgu materiālu, kas izdala izgarojumus.
Var vairākus stāvus
No kaņepju vieglbetona iespējams būvēt vairāku stāvu ēkas – visu nosaka nesošās konstrukcijas izturība. Pats vieglbetons ar laiku kļūst tikai cietāks un noturīgāks. Turklāt kaļķis ir dabisks antipirēns, tāpēc materiāls nedeg, tas nepatīk kukaiņiem un grauzējiem. Diemžēl cementa industrijas spiediena dēļ šis materiāls bijis nepelnīti aizmirsts. Tagad sākas tā renesanse.
Ir vairāki projekti, lai statņu mājas, kas savulaik siltinātas ar vati, pārbūvētu, izmantojot kaņepju vieglbetonu.
Protams, arī akmens vati reklamē kā ekoloģisku, taču jāvērtē gan materiāla ieguves process, gan tālāka ietekme uz cilvēku. Saka, ka vate elpo, bet elpošana nozīmē tvaika caurlaidību. Ja vate samirkst, tā zaudē savas īpašības, tāpēc liek tvaika barjeras, mājas pārvēršot par siltumnīcām ar biezām sienām… Ir difūziju plēves ar mikroporām. Taču vate un citi būvmateriāli iestrādes procesā put. Jau tūlīt pēc būvniecības lielu daļu poru klāj sīki putekļi.
Materiāla sagatavošanas īpatnību dēļ māju no kaņepju vieglbetona tikai paša spēkiem neizdosies uzbūvēt. Saimnieks var izveidot koka karkasu, un nav nepieciešami pat ekstraklases materiāli un precizitāte līdz milimetram, taču sienu liešana būs jāuztic pieredzējušiem meistariem. Turpmākos darbus atkal var paveikt pats.
Tieši pie kaņepju vieglbetona nevar piestiprināt piekaramās mēbeles. Tāpēc ēkas karkasā laikus jāparedz papildu koka konstrukcija to stiprināšanai, kā arī vieta elektroinstalācijas un citu sienās paslēpjamu komunikāciju ierīkošanai.
Interesanti, ka kaņepju vieglbetonu var izmantot arī kā papildu siltinājumu un mikroklimata uzlabotāju dzīvokļos. Pietiek uzklāt 5–7 cm biezu kārtu. Bieži vien nepieciešams apstrādāt tikai gala sienu, un efekts būs manāms. Būs labvēlīgāks un veselīgāks klimats telpās, uz sienām neveidosies pelējums.
Vai šī celtniecības metode ir dārga? Kopējās izmaksas ir tādas pašas, kā būvējot māju, piemēram, no tradicionālajiem celtniecības blokiem. Tomēr ieguvumu ir daudz vairāk.
