Mājiens ar veseri 24
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Telpā, kas atgādina pieticīga paskata biroju kaut kur Krievijā, mērķtiecīgi ienāk uzvalkā tērpts vīrietis ar vijoles futrāli rokā, kuru ar strauju vēzienu atver un pabīda sagaidītāja virzienā. Iekšā gan izrādās nevis mūzikas instruments, bet veseris – liels āmurs, uz kura kāta uzkrāsoti butaforiski sarkani traipi, lai radītu iespaidu, ka tās ir asinis, bet uz metāla iegravēts uzraksts krievu valodā ЧВК “Вагнер” un galvaskausu kaudze. Šādu dīvainu video pērn novembra beigās publicēja “Telegram” kanāls “Kiber Front Z” – viens no tiem, kas Krievijā kļuvis populārs agresīvāko kara atbalstītāju vidū. Turpat apgalvots, ka video redzamais futrālis tikšot nodots Eiropas Parlamentam kā veltījums no Putina rokaspuiša Jevgeņija Prigožina. Tēmu ātri pārķēra Kremļa propaganda, tāpēc stāsts par “sūtījumu Eiroparlamentam” kā notikušu faktu tika plaši izplatīts Krievijas informatīvajā telpā. Daudzviet tas papildināts ar paša Prigožina citātiem, kurš sev ierastajā stilā devis mājienus, ka tā esot atbilde EP lēmumam pasludināt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, bet Prigožina veidoto privāto armiju “Vagner” – par teroristisku organizāciju.
Cietumnieku žargonā
“Neviens te neko tādu nav saņēmis. Šaubos, ka tas vispār ir ticis sūtīts,” “Latvijas Avīzei” sacīja EP deputāte no Latvijas Inese Vaidere, kura šādus paziņojumus uztver kā ākstīšanos. Tikmēr eiroparlamentārietis no Lietuvas Petrs Auštrevičs intervijā televīzijas kanālam “Current Time” norādījis: “Tas jāuztver kā sveiciens no Kremļa. Tas nozīmē, ka viņi ir mūs izdzirdējuši un ņēmuši vērā mūsu politisko lēmumu. Viņi atbild kriminālā valodā, cietumnieku žargonā. Mums tas nav nekas jauns. Viņi iedomājas, ka būs ļoti oriģināli un nepārspējami, taču patiesībā pieļauj lielu kļūdu.” Iespaidīgāku vēstījumu sagatavojis Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu. Arī viņa publiskotajā video redzams futrālis, bet, to atverot, izrādās, ka iekšā ir rokudzelži. Reinsalu piebilst, ka tie noderēšot, kad Prigožins tiks vests uz starptautisko krimināltiesu Hāgā.
Iespējams, dīvainajam vesera stāstam arī varētu nepievērst uzmanību, ja ne fakts, ka Jevgeņija Prigožina politiskā loma Krievijā pēdējā pusgada laikā ir ievērojami pieaugusi. Agrāk viņš tika uztverts vairāk kā pakalpiņš, kurš izpilda visus Kremlim vajadzīgos netīros darbus, ar kuriem neviens cits negrib smērēt rokas, bet tagad skaidrs, ka Prigožins vēlas būt patstāvīgs un ietekmīgs spēlētājs, panākt, ka visi ar viņu rēķinās. Kā pieļauj daļa Krievijas politikas vērotāju, te vienlaikus varētu būt gan ambīcijas, gan atziņa, ka visu laiku atrasties aiz Putina muguras sāk kļūt riskanti – jāsāk gatavoties iespējamajām pārmaiņām un nežēlīgai varas pārdalei, tāpēc pozīcijas jānostiprina jau tagad. Šajā ziņā Prigožinam ir resurss, kā nav daudziem citiem, – jau pieminētā privātā armija “Vagner”, par kuras “saimnieku” viņš tiek uzskatīts, lai gan, protams, paliek jautājums, cik lielā mērā viņš pats to kontrolē.
“Putina pavārs”
Kas tad ir Prigožins? Cilvēks ar kriminālu pagātni, kurš PSRS laikā tiesāts par zagšanu, laupīšanu, krāpniecību un citiem noziegumiem, bet 90. gados pārtapis par “uzņēmēju” un Sanktpēterburgā sācis darboties tirdzniecības un restorānu biznesā. Starp tiem arī restorāns “New Island”, kurā bieži tikās Krievijas elites pārstāvji. Jau būdams prezidents, Vladimirs Putins tur ne vien atzīmēja savu dzimšanas dienu, bet arī pusdienoja kopā ar Francijas prezidentu Žaku Širaku (2001. gadā) un ASV prezidentu Džordžu Bušu (2003. gadā). Kā redzams no fotogrāfijām, šajās nozīmīgajās reizēs klāt bijis arī pats Prigožins, kurš personiski iejuties viesu apkalpotāja lomā. Vēlāk viņš ieguva iesauku “Putina pavārs”, tikmēr Prigožina uzņēmums “Konkord” saņēma arvien vairāk dažādu valsts pasūtījumu, kas ļāva pamatīgi paplašināt tā darbības lauku.
Pirmās aizdomas par to, ka “pavārs” pēc pasūtījuma gatavo arī pavisam cita veida ēdienus, radās 2012. gadā, kad Krievijā bija notikušas plašas protesta akcijas un atklājās, ka ar Prigožinu saistītie cilvēki vākuši materiālus, lai mēģinātu diskreditēt opozīcijas līderus. Vēlāk šim mērķim tika veidotas t. s. troļļu fermas jeb apmaksātas cilvēku grupas, kas pēc uzdevuma no augšas interneta sociālajos tīklos izplatīja dezinformāciju. Zināms, ka viena šāda “troļļu ferma” ar nosaukumu “Interneta izpētes aģentūra” ilgu laiku atradās kādā biroja ēkā Olginas rajonā Sanktpēterburgā, tāpēc izpētes rakstos un izmeklēšanas ziņojumos šie cilvēki bieži tiek dēvēti arī par “Olginas troļliem”. Sākotnēji aktivitātes vairāk bija vērstas uz Krievijas iekšpolitiku, publicējot Putinu atbalstošus un Kremļa pretiniekus nomelnojošus ierakstus, bet vēlāk tas jau ieguva starptautisku mērogu, piemēram, ar mēģinājumiem iejaukties ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā un arī politiskajos procesos citās valstīs.
“Vagner”
Jāpiebilst, ka pats Prigožins vienmēr ir kategoriski noliedzis savu saistību ar šīm darbībām. Taču tāpat viņš līdz nesenai pagātnei apgalvoja, ka viņam nav nekā kopīga ar bēdīgi slaveno militāro grupu “Vagner”, pat iesūdzot tiesā žurnālistus, kas uz to bija norādījuši. Līdz nesen internetā parādījās pārsteidzošs video, kurā redzams, kā Prigožins personiski ieradies kādā no Krievijas ieslodzījumu vietām un, stādoties priekšā kā “Vagner” veidotājs, vervē “zekus” karošanai Ukrainā. Kopš šī brīža viņš vairs neslēpj savu saistību ar “Vagner”, bet, tieši pretēji – cenšas to īpaši uzsvērt.
Zināms, ka “Vagner” grupa, kuru Eiropas Parlaments pasludinājis par teroristisku organizāciju, sākusi veidoties 2014. gadā, kad tās dalībnieki piedalījās Krimas aneksijā un karadarbībā Donbasā, tomēr plašāku ievērību tā ieguva ar savām brutālajām metodēm Sīrijas pilsoņu karā, kurā Krievija nolēma aktīvi iesaistīties 2015. gadā.
Lai gan par “Vagner” darbību Sīrijā ir daudz pierādījumu, tajā skaitā plaši aprakstītā epizode Deireszoras apgabalā 2018. gada februārī, kad ASV aviācijas uzlidojumā tika iznīcināti daudzi “Vagner” kaujinieki (pēc dažādām aplēsēm, 100 līdz 200), kas uzbruka kurdu kontrolētajai naftas pārstrādes rūpnīcai, Krievija attiecībā uz to iepriekš vienmēr piekopusi taktiku “mūsu tur nav”. Vēl vairāk – privātu armiju veidošana Krievijā skaitījās nelikumīga, tāpēc ar to nesodīti varētu nodarboties vien Kremlim īpaši pietuvinātas personas. Ir ziņas, ka pēdējo astoņu gadu laikā “Vagner” piedalījies dažāda mēroga karadarbībā un konfliktos tādās valstīs kā Lībija, Sudāna, Centrālāfrikas Republika, Madagaskara, Mali, Burkinafaso. Jau agrāk pret “Vagner” grupu un ar to saistītām personām piemērotas Eiropas Savienības sankcijas par “nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu izdarīšanu, tostarp spīdzināšanu un ārpustiesas, īslaicīgu vai patvaļīgu nāvessodu izpildi un nogalināšanu, vai destabilizējošām darbībām dažās valstīs”. Vairākas tās vadošās personas, ieskaitot bijušo GRU specvienības komandieri Dmitriju Utkinu (pēc vienas no versijām, tieši no viņa iesaukas Vāgners radies arī grupas nosaukums), izceļas ar saviem neonacistiskajiem uzskatiem.
Ir dažādas spekulācijas par “Vagner” sākotnējo lomu Ukrainas karā. Piemēram, kā ziņo interneta medijs “Meduza”, sākoties karam, “Vagner” nemaz neesot bijis plānots tajā iesaistīt, jo Prigožinam tolaik izveidojušās saspringtas attiecības ar Krievijas Aizsardzības ministriju un arī atsevišķiem cilvēkiem no Putina administrācijas. “Vagner” algotņi parādījušies frontē tikai marta beigās. Tikmēr britu izdevums “The Times” norādījis, ka ap 400 vāgneriešu uz Kijivu tikuši nosūtīti jau janvārī, vēl pirms uzbrukuma. Viņu uzdevums esot bijis, karam sākoties, nogalināt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un citus augstu stāvošus ukraiņu politiķus. Lai vai kā, skaidrs, ka pašlaik “Vagner” tiešām aktīvi piedalās karadarbībā Ukrainā, tajā skaitā arī sīvajās kaujās pie Bahmutas, savukārt Prigožins ne tikai vairs neslēpjas, bet īpaši uzsver savu saistību ar šo privāto armiju, lai parādītu, cik nozīmīga pašlaik ir viņa loma Krievijā.
Veseris kā simbols
Veseris (krieviski – кувалда), kas it kā ticis nosūtīts Eiropas Parlamentam, nav nejauši izvēlēts priekšmets, bet mērķtiecīgi veidots simbols, lai iedvestu bailes. To pavada baisa priekšvēsture – pērn novembrī vienā no “Telegram” kanāliem tika publicēts video, kurā redzama cilvēka nogalināšana, sašķaidot viņam galvu ar veseri. Kā tika norādīts, noslepkavotais ir bijušais ieslodzītais Jevgeņijs Nužins, kurš ticis savervēts “Vagner” un devies uz fronti, bet vēlāk padevies ukraiņiem. Pēc gūstekņu apmaiņas Nužins atkal nonācis “Vagner” rokās, kur pret viņu īstenota linča tiesa šādā barbariskā veidā.
Zīmīgi, ka Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, lūgts komentēt šo notikumu, sacīja, ka tā nav Kremļa darīšana, savukārt pats Prigožins labprāt izvērsis šo tēmu, vienlaikus gan izsakot pieņēmumu, ka video redzamais esot tikai labi iestudēts teātris, gan dodot mājienu, ka līdzīgs liktenis gaidot visus “nodevējus”, arī “tos, kas sēž kabinetos un nedomā par tautu”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
