Franks Gordons: Kas gaida Krieviju? 70
Reizēm gadās, ka dažas parādības un it kā starp citu teikta piezīme sniedz ieskatu kādas valsts patiesos nodomos. Intervijā Ukrainas portālam “Apostrof” pazīstamais krievu politologs un publicists Andrejs Piontkovskis pievērsa uzmanību tam, ka 9. maija tā saukto Uzvaras parādi Maskavā no tribīnes noskatījās Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ar kundzi. Abi prezidenti bija centrā, kamēr Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs un citi Kremļa komandas vīri palika ēnā. Un tas bija nozīmīgs simbolisks skats, kad garām abiem prezidentiem braši defilēja Ķīnas bruņoto spēku kolonna, pārstāvot šīs patiesās lielvalsts armiju, kara aviāciju un kara floti. Šai sakarā Piontkovskis atgādināja, ko pērnā gada maijā teica otrais pēc nozīmes Ķīnas varasvīrs – premjerministrs Li Kecjans, kurš piedalījās Pēterpils starptautiskajā ekonomikas forumā, klātesot Putinam un Medvedevam: “Jums, krieviem, ir plaša teritorija, kamēr mums ir daudz čaklu ķīniešu. Apvienosim šos resursus, lai stiprinātu mūsu kopīgo potenciālu.” Piontkovskis šajā teikumā saskata Ķīnas galamērķi – pakļaut sev Krieviju. Tā nav nekāda fantāzija, bet realizējams nodoms, secina Piontkovskis.
[wrapintext][/wrapintext]
Atšķirībā no Ķīnas, kas apzinās savas spējas un iespējas un liek citiem to apjaust, Putina Krievijas impēriskajā reibonī pavīd tīri murgains mesiānisms. Pēterpilī notika vairāku “sarkanbrūnu” organizāciju aktīvistu sanāksme, kur uzstājās gan pareizticīgi fanātiķi, gan staļinisti. Sanāksmes sauklis bija tāds: “Doņeckas tautas republika, Luhanskas tautas republika, Jaunkrievija – no Luhanskas līdz Kijevai, no Doņeckas līdz Jurjevai un Rēvelei (Tartu un Tallinai. – F. G.), no Gorlovkas (Donbasā) līdz Aļaskai” (kas līdz 1867. gadam piederēja Krievijai). Pār strīpu pāršauts, bet kāda apetīte!
Pretējā pusē, var teikt, arī tiek pausta vēlme, formulēts nodoms, taču jāšaubās, ka tas ir reāli: 32 gadus vecais Andrejs Kuzņecovs no Pēterburgas kā politisks bēglis ieradās Kijevā un tagad ierosinājis – pēc Banderas vēsturiskās UPA parauga izveidot “Krievu nemiernieku armiju” (RPA), kuras kaujinieki izvērstu partizānu cīņu nolūkā gāzt Putina režīmu. Pamatojot šo ieceri, Kuzņecovs min vairākus savus draugus no Krievijas, kuri piedalās bruņotā cīņā pret Donbasa separātistiem, karojot, piemēram, pašu radikālāko ukraiņu bataljonu “Azov” un “Aidar” sastāvā. Bet tā vien šķiet, ka no šo individuālo drosminieku kaujas gara līdz Putina režīma gāšanai distance ir pārlieku tāla.
