“Varam atkārtot!” Vai kara mājieni no Krievijas? Ko par 9. maiju Latvijā rakstīja krievu prese 131
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijā 9. maijs ir galvenie ideoloģiskie svētki, taču tie tiek pavadīti, ne tikai pašiem svinot, bet arī uzmanot, kas šajā datumā notiek citās valstīs, kā arī izsakot iedomātus apvainojumus.
Šoreiz politiskās norādes nāca pa tiešo no Kremļa. Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā uzrunā 9. maija parādē Maskavas Sarkanajā laukumā lietoja tādu Krievijas propagandistu iecienītu terminu kā “недобитые каратели” (aptuvens tulkojums – nepiebeigtie varmākas).
“Paceļ galvu neonacisti…”
“Nacistisko ideoloģiju, kas bija pārņemta ar savas murgaino izredzētības teoriju, diemžēl šodien atkal mēģina apbruņot. Un to dara ne tikai dažāda veida radikāļi un starptautiskie teroristiskie grupējumi. Šodien mēs redzam nepiebeigto varmāku un viņu sekotāju saietus, mēģinājumus pārrakstīt vēsturi, attaisnot nodevējus un noziedzniekus, uz kuru rokām ir simtu tūkstošu nevainīgu cilvēku asinis,” agresīvā tonī paziņoja Putins, piebilstot, ka “nav attaisnojuma un piedošanas tiem, kas kaļ agresīvos plānus” un solot “aizstāvēt mūsu nacionālās intereses”.
Lai gan Putina izteikumi pilnībā iederas Krievijas pēdējo gadu retorikā, tie tomēr bijuši diezgan miglaini, lai žurnālisti vērstos pie Kremļa preses sekretāra Dmitrija Peskova, lūdzot “iztulkot”, kas īsti te domāts, uz ko saņēmuši atbildi: “Nevienam nav noslēpums, ka Eiropas valstīs arvien vairāk paceļ galvu neonacisti… Mūsu valstij tas, protams, nav pieņemams. Ukrainā un dažās Baltijas valstīs mēs tiešām redzam šos neonacistus.”
Izmantojot Otrā pasaules kara tematiku un sasaistot to ar mūsdienām, Putins it kā centies pamatot savas politiskās darbības – gan to, kāpēc notikusi armijas koncentrēšana pie Ukrainas robežas, kāpēc oficiāli, ārlietu ministrijas līmenī, tiek veidots īpašs “nedraudzīgo valstu” saraksts (kā ziņo laikraksts “Izvestije”, tajā iekļautas ASV, Lielbritānija, Kanāda, Austrālija, Polija, Čehija, Ukraina un arī trīs Baltijas valstis), kāpēc pastiprinājusies politisko oponentu vajāšana pašā Krievijā.
Daudzi Kremļa politikas analizētāji jau agrāk norādījuši, ka varas paziņojumi arvien vairāk atbilst Krievijā iecienītajam 9. maija sauklim “Varam atkārtot!”, kas vedina uz domu, ka valsts gatavojas jaunam karam.
“Mūsu varas pārstāvji, nemaz nerunājot par televīzijas “ekspertu” armiju, no [Otrā pasaules] kara atceres cenšas izvilkt karu. Bet vajadzētu izvilkt mieru,” secina avīzes “Novaja gazeta” galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs.
Rīgā žogi – kā “koncentrācijas nometnē”
Saistībā ar 9. maija notikumiem Krievijas mediji šogad pievērsuši uzmanību arī Latvijai, kur šoreiz policija Rīgā bija ierobežojusi svinētāju aktivitātes. Tas, protams, izsaucis neapmierinātību.
Krievijas portālos parādījās virsraksti “Uzvaras dienā policija liedz pieeju padomju karavīru piemineklim”, “Cenšas izkropļot svētkus” un līdzīgi. Izteikti arī minējumi, ka lēmums nebūt neesot saistīts ar Covid-19 un epidemioloģisko situāciju, bet gan politiku.
Aģentūra TASS citējusi “Saskaņas” Rīgas domes frakcijas vadītāju Konstantīnu Čekušinu: “Tas viss tiek darīts, lai iebiedētu cilvēkus, lai atgrūstu viņus no uzvaras dienas svinēšanas.”
Organizācijas “Latvijas krievu kopiena” pārstāvis Oļegs Sisoļatins turpat apgalvojis, ka Rīgas vara rīkojusies “necilvēcīgi”. Viņš arī mēģina veidot simboliskas asociācijas: “Kad, ejot gar parku, ieraudzīju tos žogus, man ienāca prātā, ka tā tika apjoztas koncentrācijas nometnes.”
TASS savā rakstā par Rīgu iepinis arī Putina lietoto “недобитые каратели”, apgalvojot, ka šo nacistu atbalstītāju gājieni Rīgā notiekot un tiem neviens nekādus ierobežojumus neesot noteicis.
Tikmēr pašā Krievijā jau daudzus gadus notiek tāda kā neizsludināta sacensība, kurš izdomās kādu neparastu veidu, kā atzīmēt 9. maiju. Jau par ierastu pasākumu kļuvusi mazu bērnu ietērpšana padomju armijas formas tērpos, kā arī dažādi teatralizēti uzvedumi.
Šoreiz gan Krievijas svinētājus izdomas ziņā “pārspējusi” Baltkrievija, kur Šunevkas ciemā Vitebskas apgabalā par godu 9. maijam “teatralizētā rekonstrukcijā” attēlota dzīvu cilvēku sadedzināšana, ziņo interneta portāls “Meduza”.
Iestudējums esot veidots, lai rādītu skolniekiem, stāstot par nacistu zvērībām. Vispirms, skanot šāvienu troksnim un izsaucieniem vācu un angļu valodā, vīrieši nacistu uniformās ved pensionārus.
Vēlāk blakus parādās dejotājas sarkanmelnos tērpos un sarkanām lentēm, kuras atdarina uguni.
