Nesen uzliesmojušais klasiskais cūku mēris (KCM) 0
Atšķirībā no MNS klasiskais cūku mēris Latvijā konstatēts pavisam nesen – 2012. gada nogalē, kad šī slimība skāra trīs nelielas saimniecības Latgalē. Tiek pieļauts, ka slimību pierobežā no Krievijas ievazāja mežacūkas, bet mednieki slimību izplatīja savās saimniecībās. Likvidētas 14 inficētās cūkas, veikti plaši dezinfekcijas pasākumi un par likvidētajām cūkām izmaksātas kompensācijas. Viena kaites skartā saimniecība ir atsākusi darbu. Šā gada jūnijā cūku fermā Dagdas novadā atkārtoti konstatēts KCM uzliesmojums.
PVD dati liecina, ka cūku saslimšana ar KCM Latvijā pirmo reizi konstatēta 1967. gadā Zemgalē. Tiek pieļauts, ka slimības ievazāšanā Latvijā vainojami ar kuģi atvestie inficēto dzīvnieku atkritumi, ko, termiski neapstrādātus, izbaroja veselajiem pašmāju mājdzīvniekiem, tādējādi tos inficējot ar KCM. Samērā plaši sērga tieši nelielās saimniecībās Latvijā plosījās deviņdesmitajos gados – tad nokauto un bojā gājušo mājlopu skaits mērojams vairākos tūkstošos.
Pēdējos desmit gados KCM citviet Eiropā konstatēts samērā bieži. Piemēram, pirms dažiem gadiem sērga skāra Franciju, Dāniju, Vāciju. Samērā nesen – 2011. gadā – KCM uzliesmoja Lietuvā, kur nācās iznīcināt vairākus desmitus tūkstošu cūku. Daudz vērienīgākus ekonomiskos zaudējumus KCM radīja Holandei un Beļģijai 1997. gadā, kad bīstamās infekcijas dēļ iznīcināja 12 miljonus cūku, radot trīs miljardu dolāru lielus zaudējumus.
Akūtā infekcijas slimība ātri izplatās mājas un meža cūku populācijā. Izpaužas ar noturīgu drudzi, klepu, vemšanu, diareju, sarkaniem plankumiem uz ķermeņa. Pirms Latvijas iestājas Eiropas Savienībā ar KCM cīnījās, cūkas vakcinējot. Tagad visas mājas cūkas KCM skartajā novietnē likvidē. EK atļāvusi tikai meža cūku vakcināciju, kas atzīta par efektīvāko metodi cīņā ar KCM meža cūku populācijā. To piebarošanas vietās inficētajā zonā orālās vakcīnas izvieto sešas reizes gadā.
