Mājdzīvnieks un tīrība mājoklī – kā tikt galā? 0
Mājdzīvnieki ir ne tikai prieks un pozitīvas emocijas, bet arī netīrumi, putekļi, spalvas un citādas neērtības. Īpaši aktuālas tās kļūst tad, ja sāk iespaidot mājinieku komfortu un nesen pabeigto mājokļa remontu. Daži padomi, kā ar to tikt galā.
Problēma Nr.1
Netīras pēdas uz grīdas, paklājiem un mēbelēm.
Aizrauties ar paklājiem, ja mājās ir dzīvnieki, nav ieteicams, ja vien negribat augām dienām staigāt ar putekļusūcēju. Tomēr arī tas problēmu neatrisinās. Ja mājokļa priekšnama daļā ir flīzes vai linolejs, uzkopšana būs vieglāka, bet lamināts un koks biežu mitrumu necietīs.
Tāpēc suņu saimniekiem savi mīluļi jau no kucēna vecuma jāradina pie ķepu slaucīšanas pēc pastaigām. Šim nolūkam var izmantot mitru un sausu drānu. Ja laukā ļoti dubļains laiks, noderēs ne pārāk dziļa vanniņa, kurā iemērkt dzīvnieka ķepas vienu pēc otras. Tikai tās pēc mazgāšanas rūpīgi jānoslauka.
Tomēr netīrumi nav vienīgais, kas līdz ar dzīvnieku nonāk iekštelpās. Tas ir arī liels daudzums smilšu, kas ieķeras dzīvnieku kažokā. Tāpēc vislabāk, ja priekšnama zonā ir arī kāds mitrumu un smiltis savācošs paklājs (suni šeit varam arī izsukāt), ko ik dienas izsūcam vai izpurinām (visefektīvāk darbojas putekļsūcēji ar turbo birstēm).
Mazo šķirņu sunīšiem un tiem, kuri ļaujas, var izmantot arī uzvelkamos staigāšanas apavus (kas, starp citu, labi pasargā no kaitīgās sāls iedarbības uz ielām) un kombinezonus.
Mēbeļu aizsardzībai ļoti noderīgi ir nomaināmi mēbeļu pārvalki, īpaši, ja mājoklī ir kaķis, kas ķepu mazgāšanai īpaši neļaujas.
Problēma Nr.2
Netīrība ēšanas vietā
Kad dzīvnieki ēd, ēdiena drupačas un ūdens šļakatas lido uz visām pusēm, īpaši lielajiem suņiem. Lai maksimāli uzlabotu ēdamvietas tīrību, to vēlams iekārtot atstatu, kādā klusākā vietā. Suņiem ieteicams izvēlēties bļodiņu statīvu, kam iespējams variēt augstumu (par atbilstošāko augstumu konkrētai suņu sugai un dzīvnieka vecumam jautāt veterinārārstam).
Zem bļodiņām vai bļodu statīva var paklāt mitrumu savācošu paklājiņu, kas pasargās grīdas segumu. Savukārt sienas daļu, kas atrodas pie ēšanas vietas var pārklāt ar bezkrāsainu laku uz ūdens bāzes, lai sienu būtu ērti tīrīt ar mitru drānu, un tās izskats netiktu sabojāts.
Šo paņēmienu var izmantot arī to sienu aizsardzībai, pie kurām dzīvnieki vislabprātāk guļ – tad tā nenobružāsies, bet netīrumus varēs noslaucīt ar mitru drānu.
Problēma Nr.3
Visur spalvas
Šī problēma ir aktuāla gan kaķu, gan suņu saimniekiem. Pilnībā no tās izvairīties nav iespējams, tomēr spalvu daudzumu var reāli samazināt. Pirmā iespēja – regulāri ķemmējam mīluli. Suni vislabāk pieradināt pie ikdienas ķemmēšanas pastaigas laikā.
Tas tiešām jūtami samazina spalvu daudzumu mājoklī, un ir vērts tam veltīt 3 -4 minūtes pastaigas laikā. Galvenais izvēlēties dzīvnieka spalvas biezumam un garumam atbilstošu suku, kas spalvas savāks visefektīvāk.
Ja dzīvnieks vairāk dzīvojas pa iekštelpām, svarīgi sekot līdzi arī telpu mikroklimatam. Jo sausāks un karstāks gaiss, jo vairāk spalvu dabūsiet tīrīt. Tāpat svarīgs dzīvnieka veselības stāvoklis, jo apmatojums visātrāk reaģē uz dažādām veselības problēmām.
Problēma Nr.4
Dzīvnieks grauž un skrāpē mēbeles, durvis vai sienas
Nav ko brīnīties, ka kucēniem un maziem kaķēniem patīk asināt nagus un zobus. Viņi aug, attīstās,iepazīst apkārtējo pasauli, un tas ir tikai dabiski. Tomēr, ja nebūsiet parūpējušies, lai viņiem būtu, kur un kā to darīt, tiks apskādētas gan mēbeles un sienas, gan apavi un citas lietas.
Lai tā nenotiktu, kaķiem vislabāk jau laikus iekārtot vertikālu nagu asināmo, uz kā iespējams arī uzrāpties, bet kucēnus apgādāt ar grūti sagraužamām rotaļlietām. Ja dzīvojat ārpus pilsētas, kucēniem katru dienu var atstāt arī lielākus sausu koku zarus. Atnākot mājās, vajadzēs tikai saslaucīt skaidas, bet kucēns būs laimīgs un jūs arī, jo mēbeles un tapetes būs neskartas.
Ar pašiem nešpetnākajiem grauzējiem palīdzēs cīnīties speciāli izsmidzināmi līdzekļi, kuru smaka un garša izraisa dzīvniekam nepatiku. Šie līdzekļi periodiski jāizsmidzina tur, kur dzīvniekam nav vēlams uzturēties vai uz lietām, ko aizliegts aiztikt.
Problēma Nr.5
Nepatīkama smaka mājoklī
Visbiežāk nepatīkamais aromāts izplūst no dzīvnieka mutes vai kažoka. Mutes smakas problēmu var atrisināt, regulāri tīrot dzīvnieka zobus un dodot arī speciālus graužamus kārumus, kas tīra zobus un novērš nepatīkamo aromātu. Ja tas nelīdz, jāpārbauda, vai viss ir kārtībā ar dzīvnieka veselību.
Suņu saimniekiem gan jārēķinās ar periodisku nepatīkamo slapjā suņa aromātu Nepatīkams kažoka aromāts var rasties gan no parastas izvārtīšanās (pastaigas laikā) kādā vietā, kas piesūkusies ar šo smaku, gan no nepareizas endokrīnās sistēmas darbības.
Tāpēc, ja smakas nepāriet, nevajadzētu steigties ar dzīvnieka mazgāšanu un iesmaržināšanu (tikai ar dzīvniekiem paredzētiem šampūniem), bet vērsties pie veterinārārsta un veikt atbilstošas analīzes.
Problēma Nr.6
Nospiedumi uz pulētām virsmām un spoguļiem
Šī problēma galvenokārt skar kaķu saimniekus, jo tieši kaķiem patīk komunicēt ar iedomāto draugu spogulī. Diemžēl no šīs nodarbes kaķus atradināt gandrīz nav iespējams. Tāpēc spoguļu virsmu nāksies regulāri tīrīt ar stiklu tīrīšanas līdzekli. Savukārt, suņu siekalas no mēbeļu un spoguļu virsmām ir ļoti grūti notīrāmas. Tās vislabāk noņem attaukojošs līdzeklis.
Problēma Nr.7
Apsiekalotas un daļēji sagrauztas suņu rotaļlietas pa visu māju.
Vienīgā iespēja ir nedot dzīvniekiem daudzas rotaļlietas uzreiz, bet pa vienai. Vislabāk piemeklēt cietākas graužamās lietas, kas prasīs vairāk laika to iepazīšanai, un iekārtot regulāras rotaļāšanās reizes kopā ar dzīvnieku svaigā gaisā.
Starp citu, pietiekami garām un regulārām pastaigām ar suni ir vērts veltīt laiku, jo tās atrisinās vairākas problēmas. Dzīvnieka pašsajūta būs laba, apmatojums noturīgs (spalvu mazāk), pēc garās pastaigas būs nepieciešama atpūta (negribēsies neko grauzt vai skrāpēt), arī apetīte būs laba un kuņģa darbība normāla (nebūs smakas no mutes).
