Divatā gultā 0
Kad gaidāmajam mazulim nopirkta gultiņa vai rati, kaķim vai sunim var rasties vēlme tur ierāpties un gulēt. “Neļaujiet, jo dzīvnieki uz ķepām un apmatojuma var pārnēsāt zarnu parazītu oliņas vai zoonožu izraisītājus. Laikus liedziet dzīvniekam darīt visu, ko liegsiet, kad mazulis būs mājās. Labāk lai bērna gulēšana vienā gultā ar dzīvnieku paliek pasaku grāmatās un filmās par Lesiju. Dzīvē dzīvniekam ir sava vieta, bērnam – sava. Vislabāk atturēt mīluli no bērna mēbelēm, fiziski norobežojot attiecīgo telpu, piemēram, aizverot durvis vai ierīkojot vārtiņus.”
Daudzi saimnieki uztraucas, vai četrkājainais mīlulis nekļūs greizsirdīgs. Inga Cerbule mierina: mājdzīvnieki izceļas ar izcilām pielāgošanās spējām un pamazām pierod pie jaunās kārtības. Lai dzīvnieks nezaudētu dzīvesprieku, ierobežojumus var kompensēt ar sugai atbilstošām papildu izklaidēm, piemēram, sunim patiks garākas pastaigas ar nodarbībām. Ja viņš ir draudzīgs pret citiem suņiem, dažas reizes nedēļā var organizēt tikšanos un iztrakošanos. Kaķi var izklaidēt, paspēlējoties ar to 2–3 reizes dienā pa 10–15 minūtēm. Vēlams kaķim dot iespēju iziet ārā, ja vajadzīgs, ar iejūdziņu un pavadu.
Kā pareizi iepazīstināt
* Ieteicams ar jaundzimušo iepazīstināt tikai draudzīgus, uzvedīgus un paklausīgus dzīvniekus. Ja skaidri zināms, ka, piemēram, sunim bērni nepatīk, nav vērts pat mēģināt, jo tas radīs lieku satraukumu gan zīdainim, gan dzīvniekam.
* Pirms tikšanās var iedot sunim vai kaķim apostīt kādu bērna apģērbu.
* Ir vajadzīgi vismaz divi pieaugušie, no kuriem viens kontrolē dzīvnieku, bet otrs tur bērnu.
* Sunim jābūt pavadā. Tam dod komandu “sēdi!” vai “guli!” un ļauj apostīt bērna drēbes vai kājas.
Ļoti riskanti uzreiz laist pie mazuļa sejas.
Nerausti aiz astes!
Kad mazulis paaugas un iemācās pārvietoties, parasti grib mājdzīvnieku murcīt, bužināt, raustīt aiz astes, nereti neapzināti nodarot tam sāpes. Jautāta, kā iemācīt bērnam pret dzīvo radību izturēties maigāk, zoopsiholoģe atbild: “Nekā! Divus trīs gadus vecs bērns fizioloģiski nav spējīgs pretoties impulsam, piemēram, paraustīt kaķi aiz astes, jo šajā vecumā nervu sistēmas ierosas procesi ir spēcīgāki par aiztures procesiem. Pieaugušo pienākums ir pasargāt dzīvnieku no bērna uzmācības. Viņš nav rotaļlieta, bet gan dzīva radība, kas arī spēj izjust stresu, bailes un sāpes.
Aizstāvēdamies dzīvnieks var iekost vai citādi traumēt bērnu. Ir bezjēdzīgi un netaisnīgi pēc tam viņu par to bargi sodīt, jo vainīgi ir paši vecāki, kuri nenovērsa riskanto situāciju.”
Vecākam bērnam, protams, jāmāca, ka nedrīkst traucēt mājdzīvnieku, kad tas guļ vai ēd. Nevajag tam sekot, ja dzīvnieks izvairās no saskarsmes. Jāskaidro, ka suņa riešana, rūkšana un zobu rādīšana nozīmē briesmas, tāpat – kaķa šņākšana un astes kustināšana.
Neatstāsim mazu bērnu divatā ar suni vai kaķi, lai cik cieša šķistu viņu draudzība, – gan mazuļa, gan suņa drošības labad.
Pārdomām
