Foto – Shutterstock

Mājas vecākais nevar rīkoties patvaļīgi. Atbilde “LA” lasītājai 4

Dzīvoju astoņu privatizētu dzīvokļu mājā, kuru apsaimnieko paši iedzīvotāji. Mājā ir bojāts dūmvads, par to ir arī sertificēta eksperta atzinums. Mans dzīvoklis ir 2. stāvā, dūmvads ir kopīgs ar 1. stāva dzīvokli. Bet mājas vecākais, viens no dzīvokļa īpašniekiem, ignorē mūsu lūgumus par remontu. Vai viņam ir tiesības pieprasīt, lai es remontētu dūmvadu par savu naudu? Veronika Tkačenko Alūksnē

Reklāma
Reklāma
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
Kokteilis
VIDEO. “Spļāviens latviešu dvēselēs!” Cilvēkus pamatīgi satracina “Spēlmaņu nakts” priekšnesums
Lasīt citas ziņas

Mājas vecākajam nav tiesību patvaļīgi neļaut to, par ko nolēmis mājas iedzīvotāju vairākums. Tāpat viņam nav tiesību pieprasīt, lai kāds no dzīvokļu īpašniekiem par savu naudu remontē kopīpašumā esošo dūmvadu. Svarīgi būtu noskaidrot, kā mājas vecākais ticis ievēlēts un kādas pilnvaras mājas iedzīvotāji viņam devuši. Ja mājas vecākā rīcība neapmierina, tad kopsapulcē iedzīvotājiem jāievēl cits mājas vecākais, rakstiski nosakot viņa tiesības un pienākumus.

Dzīvokļa īpašuma likumā noteikts, ka dzīvokļa īpašumā ietilpst katram īpašniekam atsevišķi piederošais dzīvoklis un proporcionāli atsevišķā dzīvokļa platībai – kopīpašuma domājamā daļa. Tajā ietilpst dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (to skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (to skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (to skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kop­īpašumā esošajām inženierkomunikācijām).

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt dzīvokļa īpašnieku (tostarp arī mājas vecākā, kas ir tāds pats dzīvokļa īpašnieks kā pārējie) pienākums ir gādāt par visu ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju ierīkošanu, remontu un normālu darbību.

Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz visus uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus, tostarp par kop­īpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu.

Dzīvokļu īpašniekiem (likumā viņus dēvē par dzīvokļu īpašnieku kopību) ir tiesības lemt par visu, kas skar kopīpašumā esošo mājas daļu. Tāpat dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības lemt par pilnvarojuma došanu vai atsaukšanu kādai personai, tostarp mājas vecākajam. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.