“Te vairs nebūs Vācija, te būs Sīrija” 7
Tagad ir krietni mierīgāk, nekā bija pirms dažām nedēļām, atzīst pensionāre Marianne Karpeta. Bēgļus ielās vairs neredzot. Tomēr viņu uztraucot stāvoklis Vācijā kopumā: “Nāk ziema, būs auksts. Un cilvēkiem nav jumta virs galvas! Mums Vācijā ir tūkstošiem pašiem savu bezpajumtnieku, arī viņiem nav kur palikt. Tik daudz cilvēku bez īsta dzīvokļa, jo telts jau nav nekāds mājoklis, bet gribas taču cilvēkiem arī privātumu: ko viņi iesāks?”Tas nebeigsies labi, viņa paredz: “Bez brīvprātīgajiem palīgiem Vācija vispār šādus cilvēku tūkstošus nespētu uzņemt. Taču nu palīgi vairs nespēj. Cik ilgi to var izturēt – nostrādāt astoņas stundas darbā un tad vēl katru vakaru pie bēgļiem? Par daudz. Bēgļu ir par daudz. Un neviena cita valsts viņus negrib pieņemt.”
Ko lai dara? Ideju būvēt žogu uz Austrijas robežas, kas palaikam izskan no radikāliem politiskiem spēkiem Vācijā, Marianne uzskata par tukšām runām: “Kāds žogs? Tas nav iespējams. Mums ir ļoti gara robeža, tā daļēji iet pa kalniem.” Viņai esot bail, atklāta ir Marianne: “Reliģija – tā arī ir bīstama lieta. Zinām, ka ir islāmisti, kas uzrunā jaunus cilvēkus, arī no bēgļu vidus, un tad samusina vērsties pret mums.”
Bet ko Marianne pasāktu, ja šobrīd būtu Angelas Merkeles vietā? Te viņai padoma neesot: “Tagad… ir jau par vēlu. Merkeles kundze jau ir skaļi pateikusi, ka viņi ir laipni lūgti, un nu viņi ir klāt. Par vēlu ko mainīt.” Vai situācija ar bēgļiem ietekmēs Mariannes izvēli nākamajās vēlēšanās? “Ziniet, par CDU (Merkeles pārstāvētā partija – Kristīgo demokrātu savienība. – Red.) es vairs nevēlēšu. Viņi tikai strīdas un neko prātīgu nedara. Bet nauda, kas mums ir šobrīd, reiz beigsies. Ko tad? Būs jāgriež pensijas. Ja te ienāks miljons un tad vēl ģimenes viņiem līdzi, vēl seši vai septiņi miljoni, tad tā vairs nebūs Vācija. Tā būs Sīrija.”
