Te vairs nebūs Vācija, te būs Sīrija. “LA” speciālreportāžas turpinājums 7
Vakar rakstīju, kā notiek robežpāreja uz Austrijas–Vācijas robežas (“Ļodzīgais tilts uz laimīgo zemi”, “LA”, 25. nov.). Šajā numurā par to, kas tālāk notiek ar bēgļiem, kuri ieradušies Vācijā.
Haoss pēc Merkeles “ielūguma”
Vācijas pierobežas pilsētiņā Freilasingā no Austrijas iebraukušie bēgļi tiek reģistrēti, lai tālāk ar specvilcieniem tiktu nogādāti uz mītnēm pa visu Vāciju. Katram būs māja, mašīna, darbs un nauda – ar šādām ilūzijām, uzticoties cilvēku kontrabandistu stāstiem, daudzi izkāpj no autobusa pie bijušās mēbeļu halles, kurā ierīkots reģistrācijas centrs.
Freilasinga ir neliela pilsētiņa pie Vācijas robežas ar Austriju. Zalcahas upe, pa kuru ved abu valstu robeža, vienlaikus ir arī Freilasingas robeža ar Austrijas pilsētu Zalcburgu. Freilasingā ir apmēram 15 000 iedzīvotāju, Zalcburgā desmit reižu vairāk – ap 150 000. Starp abām pilsētām ir lieliska dzelzceļa un autobusu satiksme, abās runā vienā un tajā pašā – vācu – valodā, sveicinās ar vienu un to pašu “Gruß Gott!”, un daudzi Freilasingas iedzīvotāji strādā Zalcburgā. Tādēļ, lai arī faktiski atrodas Vācijā, sadzīviskā līmenī Freilasinga drīzāk funkcionē kā Zalcburgas priekšpilsēta.
Austrijā Freilasingieši uzpilda automašīnas, jo degviela tur lētāka. Austrieši turpretī brauc uz Freilasingu iepirkt pārtiku. “Allaž mēs esam bijuši kā saplūduši kopā,” saka pensionāre Marianne Karpeta, kura Freilasingā nodzīvojusi lielāko daļu mūža. Ikdienā braucot uz Zalcburgu un atpakaļ, cilvēki pat neaizdomājas, ka pārvietojas no Austrijas uz Vāciju vai otrādi.
Taču nu jau pāris mēnešus viss ir mainījies. Sākās tas ar haosu Freilasingas stacijā un apkārtējās ielās. Stacija dienām un nedēļām ilgi bija stāvgrūdām pilna ar viesiem no tālām zemēm – Sīrijas, Irākas, Afganistānas. Turpat viņi ēda, gulēja, aiz viņiem cēlās atkritumu kalni. Freilasingas iedzīvotājiem, dodoties uz darbu Zalcburgā, nācās nīkt garos sastrēgumos, dažbrīd pat vairākas stundas. Vilcieni kavējās vai tika atcelti.
Nepatīkamo pārmaiņu tiešais cēlonis bija nevis Vācijas kancleres “ielūgums” Austrijā un Ungārijā “iestrēgušajiem” bēgļiem doties uz Vāciju, bet Vācijas lēmums dažas nedēļas pēc šī ielūguma. Proti – atjaunot robežkontroli uz Vācijas–Austrijas robežas.
