Mājas svētībai nobrūnē un nokalst lapu gali. Kāpēc tā? 0
Mājas svētībai nobrūnē un nokalst lapu gali. Kāpēc tā? IVETA DAUGAVPILĪ
Telpās audzē dižo aspidistru (Aspidistra elatior) jeb mājas svētību un tās šķirnes ‘Variegata’, ‘Milky Way’, ‘Okame’, ‘Lennon’s Song’, ‘Asahi’. Krāsaino lapu aspidistrām vajadzīga gaiša, silta telpa, bet zaļlapainās labi aug noēnotā vietā gan siltumā, gan vēsumā (+10…+20 °C). Aspidistras var stādīt dažādos substrātos, sākot ar bagātinātu kūdru, beidzot ar mālainu dārza augsni, kurai ir neitrāla reakcija. Augi pacieš neilgu pārlaistīšanu un iekaltēšanu. Ja augu izturības robeža tiek pārkāpta, lapu gali brūnē un kalst. Augi brūnē arī, ja tos tur pārmērīgi karstā telpā ar izteikti sausu gaisu vai iestādīti traukā bez noteces cauruma.
Reizēm augus bojā slimības, ko ierosina Septoria ģints sēnes (uz lapām veidojas nelieli brūni plankumi, kas pamazām saplūst) – tad bojātās lapas jānogriež, dezinficējot šķēres, lai infekciju nepārnestu uz citiem telpaugiem. Sēņu savairošanos rosina augu pārlaistīšana, gaismas trūkums, bagātīga mēslošana.
Pavasarī un vasarā aspidistras laista regulāri, ļaujot augsnei starp laistīšanas reizēm izžūt. Rudenī un ziemā laista retāk, nemēslo.
Zaļlapu aspidistras ir izturīgas pret caurvēju, cigarešu dūmiem, paaugstinātu gaisa mitrumu, izteikti sausu gaisu, krasām temperatūras svārstībām. Augi nepanes pārstādīšanu. Ceru ieteicams dalīt tā (to ieteicams darīt ne biežāk kā reizi piecos gados), lai pie stāda ir vismaz desmit vai vairāk lapu. Aspidistras audzē platos podos, jo tās veido pamatīgas saknes. Vasarā augus vēlams turēt ārā, pasargājot no tiešiem saules stariem, pretējā gadījumā tiem apdegs lapas.
