Mājās slims bērns. Kā ārstēt? 0
“Mans bērns bieži slimo, bet ārste nekādu īpašu ārstēšanu neiesaka. Man pat šķiet, ka viņa ironizē, iesaka nomierināties un bērna veselību uzpasēt mājās, jo neesot nekā nopietna. Manuprāt, ir taču jābūt kaut kādam iemeslam, ja saslimšanas atkārtojas. Kā saprast, kad bērns ir nopietni slims un nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība un kad palīdzību iespējams sniegt mājās?” Evita R.
Iespējams, jums patiešām vairāk jāuzticas ārstam. Arī Bērnu slimību klīnikas vadītāja profesore Dace Gardovska mierina, ka daudzos, pat akūtu slimību gadījumos vecākiem palīdz vēss prāts un racionāla rīcība, vēl pirms saņemts ārsta padoms. Protams, ja nav medicīniskās izglītības, jābūt gana vērīgiem un izvērtējumam – piesardzīgam.
Piemēram, ja bērns tikai pirmo gadu apmeklē bērnudārzu un ir vienīgā atvase ģimenē, viņa imunoloģiskā atmiņa vēl tikai veidojas. Tas nozīmē, ka savstarpējā saziņā bērni apmainās arī ar saviem mikrobiem. Atvases, kas nav gājušas bērnudārzā, biežāk slimo skolā, jo viņu organisms nav iemācījies pazīt un reaģēt uz slimību izraisītājiem. – Pirmajā bērnudārza gadā mazulis var slimot pat reizi mēnesī, bet par bieži slimojošu parasti uzskata tādu, kurš saslimst 6–9 reizes gadā, – skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģe profesore Ilze Grope un piebilst, ka par slimību nav uzskatāmas iesnas bez temperatūras.
Veselības stāvokli bieži vien var uzlabot, sasirgušo rūpīgi kopjot, papildus dodot dzert un saprātīgi lietojot zāles, piemēram, ja ir jāsamazina temperatūra.
Jo jaunāks bērns, jo lielāks nopietnas saslimšanas risks, it īpaši zīdaiņiem pirmajos dzīves mēnešos, tāpēc vecākiem liela uzmanība jāpievērš mazuļa pašsajūtai. Ārsta konsultācija nepieciešama, ja bērns šķiet ļoti saguris, miegains vai apātisks, vāji reaģē uz tuviniekiem, nedzer un neēd vai negribīgi zīž, pukst, sten vai monotoni raud, ir elpošanas vai sirdsdarbības traucējumi, rodas neparasti izsitumi.
Ja ir viegla elpceļu saslimšana ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru nedaudz virs 38 °C, taču bērns ēd, lieto pietiekami daudz šķidruma un labprāt kontaktējas ar pārējiem ģimenes locekļiem, tad, uzmanot slimības gaitu, vecāki var tikt galā pašu spēkiem. Var lietot arī temperatūru samazinošas zāles, taču nedrīkst pārsniegt vecumam atbilstīgas devas. Tomēr, ja nemainīgi paaugstināta temperatūra saglabājas ilgāk par diennakti, labāk konsultēties ar ārstu.
Bīstama ir caureja vai vemšana, kas turpinās ilgāk nekā 24 stundas, jo bērns zaudē daudz šķidruma un organisms var atūdeņoties. D. Gardovska iesaka nepārspīlēt ne ar našķiem (mandarīni, konfektes, rieksti u.c.), ne ar uzturu, kas slimošanas laikā var pastiprināti radīt alerģiju un gremošanas traucējumus. Par to vislabāk var spriest ne vien pēc apetītes, bet arī pēc vēdera izejas.
Ja nepieciešama mediķa konsultācija, var zvanīt arī Ģimenes ārstu konsultatīvajam dienestam pa tālruni 66016001. Par nopietnākām situācijām, kad vajadzētu doties uz slimnīcu, der konsultēties ar savu ģimenes ārstu. Ideālā gadījumā jau laikus vajadzētu būt skaidrai rīcībai krīzes gadījumā.
Palīdzību sniedz arī dežūrārsti deviņās ārstniecības iestādēs Rīgā, kā arī valsts lielākajās pilsētās, kur palīdzību var saņemt neatkarīgi no tā, pie kura ģimenes ārsta pacients ir reģistrēts.
