Mājas siltumzudumus nosaka ziemā. Kā noskaidrot, kur siltums visvairāk izkūp 0
Februāris ir klimatoloģiski aukstākais ziemas mēnesis, un šonedēļ to arī var izjust. Tas nozīmē, ka ir piemērotākais brīdis pārbaudīt mājas siltumnoturību. Izmantojot speciālu ierīci – termokameru, var noteikt tās mājas vietas, kurās ziemas laikā rodas vislielākā siltuma noplūde. Tad iespējams noskaidrot noplūdes cēloņus un tos novērst. Tādā veidā var ietaupīt siltumenerģiju, samazināt kurināmā patēriņu, CO2 izmešus gaisā, nodrošināt telpās lielāku komfortu un sagādāt prieku savam maciņam.
Trauslais komforts
Komforta līmeni telpās nosaka vairāki faktori. Vispirms telpās pievadītais apkures siltums, tad mājas konstrukciju spēja šo siltumu noturēt. Siltumnoturība ir atkarīga no konstrukciju siltumizolācijas spējām un to blīvuma. Piemēram, ja kādā vietā mājas siena ir samirkusi, tā sliktāk notur siltumu un ziemā iekšpusē būs vēsāka. Atrodot vietu, kur siena ir samirkusi, vasarā var novērst samirkšanas cēloņus, un pēc izžūšanas siena atgūs siltumnoturību. Vai arī šķiet, ka “velk” uz kājām. Var izrādīties, ka pie vainas ir slikti nosiltināti mājas pamati vai spraugas. Atliek defektu novērst un grīda nākamajā ziemā būs daudz omulīgāka.
Nozīmīga lieta ir mājas norobežojošo konstrukciju blīvums. Pat caur nelielu spraudziņu mājas sienās ziemas laikā, kad temperatūras starpība starp iekštelpām un āru sasniedz 40 grādu, pārvietojas negaidīti lielas vēsā gaisa masas. Mājas iekštelpās gaiss ir sasilis un vieglāks, bet ārā – vēsāks un blīvāks. Mājas sasilušais gaiss veido retinājumu, kas iesūc āra blīvāko gaisu. Piemēram, caur vienu metru garu, divus milimetrus platu un 10 centimetrus dziļu spraugu, esot sešu paskālu (Pa) spiedienu starpībai telpā, vienā stundā var ieplūst 15 m3 gaisa. Caur dažādām mikrospraugām ieplūstošā gaisa sasildīšana var veidot pat 40% no kopējiem siltuma zudumiem, neskaitot tos zudumus, kurus veido slikta mājas konstrukciju siltumizolācija. Ja māja ir slikti nosiltināta un nav hermētiska, to ziemā ir grūti apkurināt. Pat tērējot milzīgus līdzekļus apkurei, nevar sasniegt telpās nepieciešamo komfortu, jo pa atsevišķām mikrospraugām infiltrējas vēsais gaiss. Piedevām nevienmērīga telpas sasilšana, kad lokālas vietas ir vēsākas nekā pārējā telpa, izraisa kondensāta izdalīšanos uz sienām ar sekojošu pelējuma parādīšanos. Pelējums ne tikai bojā sienas konstrukcijas, tas pasliktina gaisa kvalitāti un ir īpaši bīstams, piemēram, astmas slimniekiem. Tomēr noteikt, kur ēkas sienās ir plaisas, mitrums, bojāta siltumizolācija vai veidojas aukstuma tilti, ir sarežģīti.
Termokameras
Mūsdienās izgudrots efektīvs siltumzudumu pārbaudes veids – termogrāfija, ko paveic ar infrasarkanajām termokamerām, kas fiksē neredzamo infrasarkano jeb siltumstarojumu un izveido precīzus bezkontakta temperatūras mērījumus, kurus praktiski nevarētu iegūt citādā veidā. Infrasarkanās kameras radītie attēli atspoguļo iespējamās termālās problēmas konstrukcijās un precīzi nosaka to atrašanās vietas. Termogrāfiskās pārbaudes ļauj atklāt būtiskus siltuma un mitruma izolācijas defektus jau ekspluatācijā esošu ēku konstrukcijās, kas nepārtraukta energoresursu cenu kāpuma laikmetā ir īpaši nozīmīgi. Ar termogrāfiskās pārbaudes palīdzību ir iespēja arī noteikt nepilnības būvniecības darbu izpildē ēkas celtniecības procesa laikā un savlaicīgi tās novērst. Ja māju ar termokameru aplūko attālināti no vairāku simtu metru liela attāluma, iegūst vispārējo attēlu. Ja kameras objektīvu pietuvina sienai tuvāk, var precīzāk noteikt bojājumu vietu. Ar termokameru var ēku aplūkot vizuāli, var attēlu izprintēt un ievadīt datorā tālākai apstrādei.
Kamerām ir dažāds tehniskais līmenis un iespējas. Tās var nopirkt vai iznomāt. Ja nepieciešams, termoauditu var pasūtīt speciālajās firmās pie siltumfiziķiem, veikt termoizpēti un saņemt smalkas rekomendācijas mājas defektu novēršanai. Veicot ēkas blīvēšanu, jāatceras par pareizu ventilācijas sistēmas izvēli mikroklimata nodrošināšanai telpās. Eiropā mēdz teikt: “Build tight, vent right” – būvē blīvi, ventilē pareizi. Vairākums speciālistu kā labāko veidu ēku siltuma noturības pārbaudei rekomendē kompleksu pasākumu kopumu – ēkas termogrāfisko pārbaudi kombinācijā ar ēkas blīvējuma pārbaudi.
Ēkas blīvējums
Katras ēkas parametri ir atšķirīgi pēc konstrukcijas un būvniecībā izmantotajiem materiāliem. Jau ekspluatācijā nodotām mājām var izmērīt konstrukciju blīvumu un precīzi konstatēt katru defektu un nehermētisku vietu, kas ir nevajadzīgs siltuma zuduma avots ēkā. Tipiskākās vājās vietas ēku konstrukciju blīvumā ir tās, kurās izolācijas materiāli ir nepareizi iestrādāti, bojāti vai nepareizi savienoti. Piemēram, ārsienu un iekšsienu savienojumi ar griestiem, jumtu un grīdu, logu un ārdurvju, jumta logu un lūku savienojumi, elektrības vadu, slēdžu vai citu instalācijas sistēmu izvadi ārsienās, skursteņi, tāpat durvis uz neapsildāmām telpām – pagrabu, noliktavām vai garāžu.
Māju diagnostikas uzlabošanā termovizoram nāk palīgā “Blower doors” tehnoloģija. Tas ir mērinstruments, kas sastāv no ventilatora, manometra un gaisa necaurlaidīga rāmja. Iekārta ēkas iekšpusē imitē vēja iedarbību uz visām ēkas pusēm vienlaikus un ļauj pamatīgi pārbaudīt ēkas norobežojošo konstrukciju hermētiskumu. Ventilators atkarībā no izvēlētās mērījumu metodes var tikt uzstādīts vakuuma (zemspiediena, iesūcoša) vai pārspiediena (gaisu uz āru virzoša) režīmā, radot ap 50 Pa lielu gaisa spiedienu ēkā. Ēku gaiscaurlaidību nosaka saskaņā ar standartu LVS EN 13829:2013 “Ēku termiskā efektivitāte – ēku gaisa caurlaidības noteikšana – piespiedu ventilācijas metode”.
Ar ventilatoru radot retinājumu, āra gaisa plūsma pastiprināti ieplūdīs mājā un temperatūras starpība iekštelpās būs labāk redzama ekrānos. Ja temperatūras starpība nav pietiekama, lai redzētu defektus uz ekrāna, palīdz dūmu ģenerators. Telpā rada pārspiedienu un ielaiž dūmus. No ārpuses kļūst labi redzamas visas spraugas, pa kurām dūmi izplūst. Izmantojot “Blower doors” tehnoloģiju, novērotājs vienmēr veic mērījumus no tās puses, no kuras ir mazākais spiediens, jo uz to pusi virzās gaiss. Tehnoloģijas mūsdienās papildina jaunās paaudzes termovizori ar ļoti lielu sensoru jutīgumu, kas sasniedz grāda simtdaļu, kas ļauj jaunā kvalitātē pārbaudīt ēkas hermētiskumu un siltumizolācijas līmeni.
Termokameras: var fotografēt pats
• Miniatūras termokameras, piemēram, SEEK-COMPACT termovizors, kas pievienojams viedtelefonam “iPhone” un “SemiCom”, maksās 256 eiro.
• Atsevišķas amatieru klases termokamera maksās ap 500 eiro.
• Profesionāļiem domātas maksās, sākot no 1200 eiro.
• Var nomāt. Piemēram, SIA “Jule serviss” iekārtas diennakts īre izmaksā 40 eiro. Ja nolīgst kopā ar speciālistu, tad 60 eiro.
• Lielāko pieredzi ēku konstrukciju novērtēšanā uzkrājuši SIA “Artiva”, SIA “Irbest”, SIA “RB&B” un citi uzņēmumi.
