Mājas siltināšana – komplekss pasākums. Kā pareizi siltināt pamatus, sienas, grīdas un jumtu 0
Vēlos uzzināt par dažādiem mājas siltināšanas paņēmieniem. KĀRLIS ALŪKSNĒ
Mājas siltināšana ir komplekss pasākums, kas ietver sevī vairākus posmus. Vispirms rūpīgi jāizvērtē esošā situācija un jānosaka zonas, kur mājai ir siltuma zudumi. Iespējams, visas ēkas siltināšana pat nav nepieciešama. Aukstā laikā, kad sākta apkure, ēku var izpētīt ar atbilstīgu termokameru, kas parādīs, kuras ēkas daļas sasilušas vairāk (telpas un āra gaisa temperatūras starpībai jābūt vismaz 10 grādiem). Pareizi interpretēt iegūtos datus var pieredzējis speciālists.
Parasti lielākie siltuma zudumi ir caur jumtu, nekvalitatīviem logiem. Aukstums ielavās arī caur slikti siltinātiem pamatiem, vietās kur starp ēkas konstrukcijas elementiem nav ievērota montāžas tehnoloģija, nepietiekami biezām sienām.
Katra situācija ir atšķirīga, tādēļ, lai nebūtu lieku tēriņu, vēlams uzaicināt pieredzējušu būvinženieri.
Jāsāk ar pamatiem
Ja nepieciešams siltināt pamatus, tas jādara no pamatu ārpuses, vienlaikus ierīkojot drošu hidroizolāciju.
Pamati būs jāatrok līdz to apakšai un jānotīra. Jāuzklāj hidroizolācija (bitumena mastika un kāds no ruļļveida hidroizolācijas materiāliem, labāk tāds, kuru pie pamatnes piekausē ar liesmu) un tai jāpiestiprina siltinājums.
Viens no populārākajiem materiāliem, ko izmanto pamatu siltināšanai, ir ekstrudētais putupolistirols. Tas ir viegls, mitrumizturīgs, ekoloģiski nekaitīgs, tajā neieviešas kukaiņi, tas nepelē un nepūst. Šim materiālam ir laba spiedes noturība, bet galvenais – tas nelaiž cauri siltumu.
Stiprinot putupolistirolu, nedrīkst izmantot līmes, kuru sastāvā ir organiski šķīdinātāji, vai arī karstās mastikas. Materiāla daļai, kas būs virszemē, noteikti nepieciešama apdare, parasti uzklāj apmetumu.
Pamatu siltināšanai izmanto 50 mm biezas loksnes, kuras kārto divos slāņos, kas orientēti perpendikulāri viens otram. Kopējais siltinājuma biezums ir 100 milimetru.
Vienas ekstrudētā putupolistirola loksnes (50 x 585 x 1185 mm) cena atkarībā no ražotāja ir no 3,50 līdz 4 eiro. Tādējādi viena kvadrātmetra izmaksas ir no 5,20 līdz 6 eiro.
Lokšņu stiprināšanai var izmantot arī to pašu bitumena mastiku, ko lieto pamatu gruntēšanai. Vienīgais nosacījums – mastikai jābūt veidotai uz ūdens bāzes. Ja starp loksnēm palikušas spraugas, tās var aizpildīt ar montāžas putām, taču pēc putu sacietēšanas un apgriešanas šuvju vietas jāapstrādā ar piemērotu bitumena mastiku. Pretējā gadījumā materiālā iekļūs ūdens.
Otro kārtu liek, to mazliet nobīdot attiecībā pret pirmo, lai šuvju sakrišanas vietās neveidotos tā sauktie aukstuma tiltiņi.
Lai grīda būtu silta
Tāpat svarīgi nosiltināt ne tikai pamatus, bet arī telpu zem pirmā stāva grīdas, īpaši, ja apakšā ir neapkurināms pagrabs. Siltināšanai var izmantot gan beramus, gan lokšņveida siltināšanas materiālus – labāk tādus, kuros netīk dzīvot grauzējiem, piemēram, ekovati, smalku keramzītu. Ekovates ražošanā tai pievieno ortoborskābi, kas grauzējiem izraisa atūdeņošanos un smakšanu. Tāpēc, ja arī kāda pele nolemj ekovatē ierīkot ligzdu, tā ātri šo vietu pamet, nespējot vairoties.
Ar šo skābi apstrādātajai ekovatei ir antiseptiskas īpašības – sakarstot tā izdala daudz mitruma, tāpēc ir pietiekami ugunsdrošs siltināšanas materiāls, lai arī izgatavots no celulozes. Cilvēkam ekovate ir nekaitīga, un to var izmantot iekštelpu siltināšanai, arī istabu starpsienām. Tā laika gaitā nepel un nesadalās. Izmaksas ar iestrādi – aptuveni 24 eiro par kubikmetru, taču cenu ietekmē iestrādes apjomi un piegādes attālums līdz klientam.
Savukārt smalka keramzīta masā ir pārāk maz gaisa elpošanai, sīkās daļiņas iekļūst grauzēju elpceļos. Māla granulas ir arī pārāk cietas, lai derētu graušanai.
Ar keramzītu parasti mēdz siltināt pagrabus, bēniņu telpas, starpstāvu pārsegumu, piepildīt tukšumus zem grīdas seguma. Kubikmetrs keramzīta (frakcija 0–4 mm) maksā aptuveni 75 eiro.
Sienas vislabāk siltināt no ārpuses
Sienu siltināšanai noderīgo materiālu klāsts ir plašāks, īpaši tāpēc, ka ēku parasti siltina no ārpuses, lai nesamazinātos dzīvojamā platība. Derēs putupolistirols, poliuretāna putas (abi gan ir neelpojoši materiāli), minerālvate. Siltinājuma biezums atkarīgs no sienu konstrukcijas. Arī šajā gadījumā bez pieredzējuša speciālista konsultācijas neiztikt.
Izvēloties minerālvati, piemēram, koka ēkai, tehnoloģija ir visai vienkārša. Pie sienas no ārpuses stiprina latojumu – tam jābūt tikpat biezam, cik bieza būs siltinājuma kārta. Starp latām ievieto, piemēram, lokšņu minerālvati. Tās biezums – vismaz 100 mm. Ja siena plānāka, siltinājuma kārta var būt biezāka. Vati liek cieši pie sienas, neatstājot gaisa spraugu, jo materiāls pats par sevi ir elpojošs. Virs tā klāj kondensāta plēvi, kas paredzēta tiešam kontaktam ar siltinājuma materiāliem. Pēdējos piestiprina apdares dēļus.
Būtiski pareizi izveidot siltinājuma apakšējo malu. Lokšņu vate ar laiku var noslīdēt, tāpēc tās apakšējā mala jābalsta uz perforēta metāla profila. Tikpat svarīgi nepieļaut mitruma iekļūšanu vates apakšējā daļā, tāpēc pēc apdares dēļu montāžas gar visu apakšējo malu jāpiestiprina lāsenis. Tas pa ārsienu notecējušo lietusūdeni novadīs tālāk no ēkas.
Visi kokmateriāli, ko izmantos ēkas siltināšanai, noteikti jāapstrādā ar antiseptiskiem līdzekļiem vai jāiegādājas kokmateriāli, kas ar tiem apstrādāti rūpnieciski.
Pie mūra ārsienas var stiprināt putupolistirola loksnes, ko vēlāk apmet ar dekoratīvu apmetumu.
Sienu siltināšanai var izmantot arī fibrolīta plāksnes, kuras ražotāji definē kā ekoloģisku materiālu. Latvijā ir nopērkamas, piemēram, uzņēmumā CEWOOD izgatavotās fi-brolīta plāksnes. Piemēram, 50 mm bieza celtniecības plāksne maksā aptuveni 12 eiro par kvadrātmetru.
Salīdzinot ar citiem siltumizolācijas materiāliem, fibrolīta siltumvadītspēja ir – 0,063, savukārt putupolistirola – 0,031. Tas nozīmē, lai iegūtu to pašu siltumnoturību, šā materiāla biezumam jābūt divas reizes lielākam nekā putupolistirolam. Tiesa, putupolistirols ir samērā viegli degošs un nebūt ne ekoloģisks materiāls.
Bēniņi un jumts
Lauku mājās parasti virs bēniņiem ir tā sauktais aukstais jumts, kam nav veidots atsevišķs siltumizolācijas slānis, un telpa nav apdzīvojama, tāpēc būtiski pareizi nosiltināt tieši istabas griestus, caur kuriem aizplūst 25–40% siltuma no telpām.
Izvēloties siltumizolāciju, jāņem vērā ne tikai savas finansiālās iespējas, bet arī materiālu īpašības. Tiem jābūt ar zemu siltumvadītspēju, mitrumizturīgiem, ugunsnoturīgiem vai pilnībā nedegošiem un ilgmūžīgiem.
Parasti bēniņu siltināšanai izmanto minerālvati (akmens vai stikla vati), kas nopērkama gan plāksnēs, gan ruļļos, vai ekovati, ko izgatavo no celulozes, kurā turklāt nemitinās grauzēji.
Izvēloties minerālvati, jāizdara viss iespējamais, lai materiāla šķiedras daļiņas nenonāktu iekštelpās, jo tās var izraisīt ādas un elpceļu kairinājumu. Minerālvate nav īpaši piemērota, ja laiku pa laikam bēniņos vajadzēs pārvietoties. Izmaksas atkarīgas no izvēlētā materiāla. Piemēram, viens kvadrātmetrs akmensvates plāksnēs ROCKWOOL SUPERROCK (150 x 610 x 1000 mm) izmaksās aptuveni 4,80 eiro.
Par optimālām bēniņu siltināšanai uzskata keramzīta oļus, kuru diametrs ir no 4 līdz 10 mm. Tas nerada putekļus un savas īpašības saglabā visu ekspluatācijas laiku.
Siltināšanai var izmantot arī ekovati vai poliuretāna putas, kuras veido hermētisku vienlaidu segumu, taču to ieklāšana bez speciālām iekārtām nav iespējama. Putas mēdz izmantot vietās, kur ir salīdzinoši bargi klimatiskie apstākļi. Sastingušais slānis ir pietiekami blīvs, lai pa to varētu staigāt. Turklāt siltumizolācijas īpašības saglabājas, neraugoties uz palielinātu mitruma daudzumu apkārtējā vidē. Izmantojot šīs putas, nav jāieklāj papildu materiāli ūdens un tvaiku izolācijai.
Aprēķināts, ka 50 mm poliuretāna putu aizvieto 150 mm minerālvates.
Viens kvadrātmetrs šāda siltinājuma (50 mm biezs) izmaksā aptuveni 6 eiro.
Kā rīkoties?
Siltinot bēniņus, vispirms vēlams izvākt veco, savu laiku nokalpojušo siltinājumu, kas visbiežāk ir smilts vai skaidu maisījums. Ja nepieciešams, atjauno nesošās konstrukcijas.
Tad aprēķina vēlamo siltinājuma slāņa biezumu, kas atkarīgs no konkrētās ēkas izmantošanas mērķa un klimata, kā arī izmantotā materiāla. Piemēram, dzīvojamajai ēkai griestu siltinājuma biezums, izvēloties beramo ekovati, būs aptuveni 125 mm.
Virs melnajiem griestiem ieklāj tvaika izolācijas materiālu, tas neļaus mitrumam, kas paceļas uz augšu kopā ar silto gaisu, samērcēt siltumizolācijas materiālus.
Ieklājot minerālvati, loksnes jāpiegriež precīzi un jāievieto starp sijām tā, lai vate neizliektos, nebūtu saspiesta un nepaliktu spraugas. Turklāt materiālam blīvi jāpiegulst pie tvaika izolācijas slāņa. Ja plānotais siltumizolācijas materiāla biezums ir lielāks par siju augstumu, siju augstums jāpieaudzē līdz vēlamajam.
Siltumizolācijas materiālu pārklāj ar plēvi hidroizolācijai. Virs sijām piestiprina nelielas brusiņas (30 x 40 mm) un no dēļiem veido bēniņu grīdu. Brusiņas nodrošinās ventilējamu slāni, lai iztvaikotu mitrums, ja zem bēniņu grīdas tas veidosies.
Ja tvaika izolāciju nelieto no abām pusēm, tieši siltumizolācijas materiālā sastopas aukstais un siltais gaiss. Gaisa temperatūra pazeminās zem rasas punkta, un sāk veidoties kondensāts. Siltumizolācijas materiāls kļūst mitrs un zaudē savas īpašības.
Bēniņu telpā jāierīko laba ventilācija, un, ja nav plānots ierīkot vienlaidu grīdu, virs tvaika izolācijas vislabāk ierīkot laipas staigāšanai.
