Mājas siltināšana: kāpēc tik svarīga un kas par to jāzina 0
Mājas siltināšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt ne vien siltuma zudumu, bet arī izdevumus, kas ir īpaši augsti tieši apkures sezonas laikā. Taču, lai nosiltinātu māju ir nepieciešami ne vien kvalitatīvi materiāli, bet arī zinoši savas jomas speciālisti. Raksta turpinājumā esam apkopojuši informāciju par mājas siltināšanu – kas par to ir jāzina un kā to pēc iespējas labāk paveikt.
Kāpēc ir svarīgi domāt par mājas siltināšanu?
Ir būtiski domāt par resursu patēriņu un to, kā ar savu dzīvesveidu ietekmējam apkārtējo vidi. Ieviešot savā ikdienā energoefektīvus risinājumus, mēs izdarām videi draudzīgu izvēli, ietaupot finansiālos līdzekļus. Turklāt ēku siltināšana ir veids, kā paaugstināt arī nekustamā īpašuma vērtību.
Ēkas daļu siltināšana
Pirms ķerties klāt mājas siltināšanas darbiem, būtu svarīgi izvērtēt esošo situāciju – jāsaprot, kuras ir “vājās vietas” jeb zonas ar vislielāko siltuma zudumu. Parasti tie ir nekvalitatīvi logi un jumts, taču nereti arī mājas pamati. Tomēr, lai objektīvi novērtētu esošo situāciju, rastu visoptimālāko risinājumu un izvairītos no liekiem tēriņiem, iesakām konsultēties ar būvinženieri.
“Māja sākas ar pamatiem”
Pamatu siltināšana ir diezgan komplicēts, taču ne nepaveicams uzdevums. Lai to izdarītu, pamati ir jāatrok līdz to apakšai un rūpīgi jānotīra. Viens no vispopulārākajiem materiāliem, ko izmanto pamatu siltināšanā, ir putupolistirols, jo svara ziņā tas ir viegls, ekoloģisks un mitrumizturīgs. Turklāt, izmantojot šo materiālu, varēsi būt drošs, ka tas nesapelēs, nesapūs un tajā neiemitināsies dažādi kaitēkļi. Visbiežāk pamatu siltināšanai izmanto 50 milimetru biezas loksnes, ko kārto divos slāņos, kas ir orientēti perpendikulāri viens otram. Kopējais siltinājuma biezums – 100 milimetri.
Nosiltini arī grīdas
Grīdas siltināšana ir īpaši nepieciešama tad, ja pagrabstāvs ir neapkurināms. Siltināšanu var veikt, izmantojot lokšņveida un beramos materiālus. Iesakām izvēlēties tādus materiālus, kuros nevar iemitināties grauzēji un citi parazīti. Viens no tādiem ir ekovate – tā ir cilvēkam pilnībā nekaitīga un tiek izgatavota no celulozes. Ekovati arvien plašāk izmanto iekštelpu siltināšanai, jo tai nav tendence pelēt vai laika gaitā sadalīties.
Sienas labāk siltināt no ārpuses
Sienu siltināšanu vislabāk ir veikt no ārpuses, jo tadējādi netiks samazināta dzīvojamā platība. Šajā gadījumā siltināšanas materiāli ir pieejami īpaši plašā klāstā. Vispopulārākie no tiem ir: minerālvate, poliuretāna putas un putupolistirols. Ja sienu siltināšanā plāno izmantot kokmateriālus, būtiski, lai pirms tam tie tiktu apstrādāti ar antiseptiskiem līdzekļiem – pašrocīgi vai rūpnieciski.
Nosiltinot jumtu, ievērojami samazinās siltuma zudums
Bēniņu un jumta siltināšana ir ļoti nozīmīga. Ja jumtam nav veidots atsevišķs siltumizolācijas slānis, caur istabu griestiem aizplūst līdz pat 40% siltuma. Izvēloties siltumizolācijas materiālus, jāņem vērā to īpašības. Tiem ir jābūt ar zemu siltumvadītspēju, mitrumizturīgiem, nedegošiem un pēc iespējas ilgmūžīgākiem. Siltināšanai var izmantot, piemēram, ekovati, akmens vati, stikla vati vai minerālvati. Izvēloties pēdējo no variantiem, jāņem vērā, ka nedrīkst pieļaut materiāla šķiedras daļiņu nonākšanu iekštelpās, jo tās var izraisīt elpceļu un ādas kairinājumu, kā arī dažādas alerģiskas reakcijas.
Mājas siltināšana ir mūsdienīgs un inovatīvs risinājums, kā domāt par savas labsajūtas uzlabošanu, vienlaikus pievēršot uzmanību arī apkārtējai videi. Vairāk par energoefektīviem risinājumiem savu tēriņu samazināšanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai lasi Vivus.lv bloga rakstā “Energoefektīva māja: kā saimniekot gudrāk šā brīža mainīgajos apstākļos”.
