Ēdienkartes nianses 1
Sesks ir plēsējs, tādēļ viņam vislielākie kārumi ir jēla gaļa un paipalu olas. Alvis savus mīluļus pārsvarā baro ar vistas gaļu. Tie labprāt notiesā stilbiņu ar visiem kauliem. Būrī vienmēr nolikts arī trauciņš ar speciālo sauso barību. “Seski ēšanas ziņā ir ļoti cimperlīgi.
Viņu gremošanas sistēma nespēj pārstrādāt dārzeņus un augļus. Tie sasprūst zarnās un sekas var būt bēdīgas. Diemžēl ir cilvēki, kuri tiem dod lētāko kaķu barību, neapzinoties, ka tur iekšā ir sagrūsts diezgan daudz dārzeņu. Profesionālā sesku sausā barība nav lēta, taču cik tādai mazai dvēselītei vajag?! Nieka 60–70 gramus dienā.”
Kā ar smaku?
Daudzi rauc degunu, ka seski neganti smirdot. Alvis nenoliedz: tā kā dzīvoklī mīt četri dzīvnieki, ir jūtams specifisks aromāts. Taču viņš to nesauktu par smirdoņu. Seski – viens vairāk, cits mazāk izteikti – smaržo pēc medus un muskusa sajaukuma.
Nepatīkams smārds uzvēdījot no nekastrētiem tēviņiem meklēšanās laikā. “Reiz to piedzīvoju, tādēļ visiem iesaku izkastrēt un miers. Puikām meklējoties kažoks kļūst pilnīgi lipīgs, jo pastiprināti izdalās tauki un vielas, kas pievilina mātīti. Viņi visur špricē – vēl trakāk nekā runči,” atceras Alvis.
Priekšstats par sesku kā izteikti smirdīgu dzīvnieku radies viņa anālo dziedzeru dēļ, kurus skaistā kažociņa īpašnieks liek lietā brīžos, kad jūtas apdraudēts. Izdalās nepatīkama smaka, lai atvairītu potenciālo uzbrucēju. Tā kā seskam reti ir vajadzība dziedzerus izmantot, reizēm tie nostrādā spontāni un attīrās, piemēram, kad dzīvnieks dikti sapriecājas. “Tas notiek reizi mēnesī vai pat retāk. Izeju uz desmit minūtēm no telpas un atgriežoties smaka ir izgaisusi.”
