Mājas paplašinājums – terase. Padomi ierīkošanā un uzkopšanā 0
Pamatmērķis, kāpēc cilvēki iekārto terases, ir vēlme komfortablāk izbaudīt dabas priekšrocības, piemēram, maltītes ieturēšanai vai jaukas dienas izbaudīšanai. Tāpat terase ļauj paplašināt mājas lietderīgo izmantojamo platību par samērā zemāku cenu.
Kādreiz mūsu klimatiskajiem apstākļiem raksturīgi bija krietni nokrišņi, dziļš sniegs, atkušņi un sals. Lai izvairītos no klimata nedarbiem, var terasi labiekārtot – izveidot jumtu un saliekamas sienas, tā stipri pagarināt tās lietošanas laiku. Apgaismojums, autonoma apkure, odu aizbaidīšana ļauj to pietuvināt dzīvojamas vasaras mājiņas komfortam. Iespējas ir patiesi plašas. Terasi var veidot paceltu koku lapotnes līmenī, tā iegūstot pavisam citu skatu “uz dzīvi”. Terases veido uz saimnieciskā bloka ēku, kā, piemēram, garāžu, jumtiem. Zem paaugstinātas terases apakšā var novietot visu dārza kopšanai nepieciešamo aprīkojumu, tehniku un daudz ko citu. Terase var būt atvērta vai slēgta, ar vai bez jumta.
Latvijas būvnormatīvos LBN 211–15 “Dzīvojamās ēkas” 2.23. terase definēta kā norobežots, vaļējs vai segts laukums, kas izvietots uz zemes kā ēkas piebūve vai virs ēkas, vai tās daļas. Tomēr, nenoliedzami, terasi var veidot arī citur, piemēram, dārzā. Terase nav māja, tā ir saliekama – izjaucama konstrukcija, it īpaši, ja pamatos izmantoti skrūvpāļi. Pēc nepieciešamības to viegli var demontēt un salikt jaunā vietā, dārzā vai vasarnīcā. Grīdas segumu var iekonservēt vai demontēt sezonas beigās, kā, piemēram, tās demontē publiskajās kafejnīcās, kur bieži lieto arī salokāmos saulessargus, gāzes izstarojošo apkuri. Dažādi ātri uzstādāmi tenti, bīdāmās stikla sienas un citas konstrukcijas ļauj terases atmosfēru izbaudīt arī lietainā un vējainā laikā. Terasi uzskata par dzīvojamās mājas turpinājumu, daži uzskata, ka tai cieši jāiekļaujas mājas koptēlā, citi domā, ka terase var mājas fasādi vai dārzu atdzīvināt kā koša puķe.
Projektējot terasi, vēlams, lai ir pie kā pamielot acis. Vispirmām kārtām tas ir skats, kas paveras aiz terases. Vienam patiks terases interjerā izmantoto krāsu saplūšana ar dabu, citu vilinās kontrastējošas mēbeles.
Grīda – terases “nagla”
Pastāv daudzi terašu veidi gan pēc formas, gan arī pēc to novietojuma attiecībā pret māju. Terase sastāv no vienlīdzīgi svarīgām komponentēm – atbalsta konstrukcijas, stiprinājuma elementiem un terases dēļu virsklāja. Terases var būt gan vaļējas, gan ierobežotas, kas mūsu klimatiskajos apstākļos būs piemērotāk.
Terases “nagla” ir grīda, kas ļauj iekārtoties teju kā mājās, novietot mēbeles un ērti pārvietoties. To visbiežāk veido no speciāliem terases dēļiem, bet var izmantot arī keramikas flīzes vai citu materiālu. Terases dēļu ražošana ir vesela industrija, kuras produktu spektra vienā galā ir dabisks vietējos mežos audzis priedes dēlis, bet otrā – plastmasas izstrādājums. No kokmateriāliem izturīgākā un dārgākā skaitās lapegle, kuras koksne satur vielas, kas aizkavē bojāšanos. Dēļiem izmanto gan dabiskus, gan kombinētus materiālus, kuru sastāvā līdzās plastmasai ir arī koka šķiedras. Terases grīdām piedāvā pat termokoksni – koksni, kas apstrādāta lielā temperatūrā un tādējādi palikusi inertāka pret klimata izaicinājumiem. Jo sintētiskāki dēļi, jo ilglaicīgāki un prasa mazāku kopšanu. Jo dabiskāki, jo sirdij siltāki un prasa rūpīgāku kopšanu. Bieži izmanto rievotus terases dēļus. Rievas pirmām kārtām ir paredzētas, lai novērstu dēļa plaisāšanu. Tomēr, lai samazinātu terases slidenumu, tos uzstāda ar gropēm uz augšu, kur tajās nostiprinās smiltis un netīrumi, kas rada labvēlīgu vidi sūnām. Ieteicams dēļus klāt ar rievoto pusi uz leju un gludo – uz augšu.
Cilvēki, kas var atļauties, terases grīdas veido no tropiskajiem cēlkokiem, tādiem, kā “Ipe”, “Masaranduba”, “Cumaru”, kuru dabīgās īpašības ir piemērotas lietošanai āra apstākļos. Tiem piemīt izcili augsta cietība, to koksne ir ļoti smaga, blīva un mehāniski izturīga, kas nodrošina dēļu ilgmūžību bez apstrādes ar ūdeni atgrūdošām vielām. Šī koksne ir noturīga pret bojāšanos, kuru izraisa mikroorganismi ilgstoša mitruma ietekmē, tā ir noturīga saskarsmē pat ar sāļu jūras ūdeni. Tāpat šo koku dēļiem praktiski nav zaru, kas varētu izkrist vēlākajā terases lietošanas laikā. Tādēļ šo materiālu izmanto pat terasēm ar lielu noslodzi, piemēram, sabiedriskajos skatu laukumos, āra kafejnīcās un jahtu piestātnēs. Tropiskās koksnes krāšņā toņu gamma ļauj izveidot interesanta dizaina vides objektus. Lai saglabātu cēlkoksnes dabīgo krāsu, tā jāeļļo ar dabīgo augu izcelsmes eļļu, kas paredzēta cietkoksnes terasēm. Cēlkoka terases dēļu stiprināšanai nepieciešams izvēlēties virskārtai līdzvērtīgas cietības atbalsta brusas, piemēram, “Mandigueira”, “Maccaco” vai “Angelin-Pedro” sugas koksnes.
Terases kopšana
Koka terases dēļus svarīgi ir apstrādāt ar biocīdu gruntēšanas līdzekli, kas novērš zilēšanu un cīnās pret koksnes trupes sēnīti. Gruntēšana nodrošina apdares produktu labāku sasaistīšanos ar koksni un samazina to patēriņu. Veikals pirktā dziļi piesūcinātā dēlī parasti ir augsts mitruma saturs, jo tas vēl nav paguvis izžūt pēc apstrādes. Ja tā, tad dēļiem ir jāļauj vairākus mēnešus žūt ārā un tikai tad eļļot. Pēc eļļas uzklāšanas jānogaida pusstunda un jāuzklāj eļļa matētajās vietās. Liekā eļļa jānoslauka ar kokvilnas lupatu, kuru nedrīkst atstāt uz terases, jo ar lineļļu piesūkušās lupatas var uzliesmot. Koksnes piesātinājuma pakāpi pārbauda, uzpilinot uz dēļa ūdeni. Apaļi ūdens pilieni liecina, ka koksne ir piesātināta ar eļļu. Ja ūdens pa koksni izplūst, to vēl nepieciešams piesūcināt. Lapegles koksni nav jāapstrādā, tomēr ja vēlas saglabāt tās dzeltenīgo nokrāsu, koksni arī vajadzētu pārklāt ar eļļu. Pirms tam koksne jānomazgā, lai atvērtos lapegles poras, ļaujot eļļai pienācīgi iesūkties koksnē. Terases profilaktiskā eļļošana jāveic katru pavasari.
Lielākais ienaidnieks terasēm ir smiltis, kuras atnes ar apaviem vai atpūš vējš. Nepiesegtas terases dēļus bojā arī saule, lietus, sals un ledus. Ja terasi kopj pārāk reti, koksne zaudē savu izskatu un kļūst pelēcīga. Uz dēļiem savairojas pelējums un sūnas. It īpaši pirmajā gadā koksnes dēļi ir viegli ievainojami, tādēļ pirmo profilaktisko eļļošanu jaunai terasei vēlams veikt jau rudenī, lai koksne ātrāk piesātinās. Tonēta eļļa piešķir terasei tumšāku krāsu un mazliet izlīdzina raibumus. Labāk ir veikt regulāru profilaktisko eļļošanu nekā krāt uz terases virsmas netīrumus. Tomēr pārāk bieža kopšana ir naudas tērēšana. Vispirms terasi nomazgā ar līdzekli, kas noderēs bioloģiskā piesārņojuma un netīrumu noņemšanai. Plankumainas un izbalējušas virsmas tīrīšanai izmanto ziepjakmeni. Netīrumus no virsmas noņem ar cietu suku vai sūkli. Mazgājamais līdzeklis jāuzklāj vienlaikus uz pāris kvadrātmetru virsmas un jāļauj iedarboties desmit minūtes, pēc tam jāapstrādā ar kaprona suku šķiedru virzienā un jānoskalo. Daži speciālisti terases tīrīšanai neiesaka izmantot augstspiediena ūdens strūklu, jo tā netīrumus iedzīšot dziļāk kokā, citi par to nesatraucas. Virsmai pirms eļļošanas ir jāizžūst, to neiesaka eļļot vējainā vai saulainā laikā, kā arī ja pārāk liels gaisa mitrums. Gaisa temperatūrai jābūt vismaz +8 grādiem. Ja uz svaigi eļļotas virsmas nolīs lietus, būs redzamas notecējumu pēdas. Terase nožūst pēc sešām stundām, staigāt var sākt pēc 12 stundām. Eļļa ar otu jāklāj uz viena terases dēļa pēc otra. Svarīgi ir dāsni apstrādāt arī dēļu galus.
Stikla terašu priekšrocības
“Stiklotās terases ir moderns, mūsdienīgs risinājums, kas ļauj izmantot terasi gan vējainā, gan lietainā laikā,” stāsta Davids Fuksis, “Peoni.lv” projektu vadītājs. “Vasarās iespējams stiklotu terasi izmantot kā viesu uzņemšanas vietu un atpūsties līdz vēlai vakara stundai, neuztraucoties par odiem un citiem radījumiem, kā arī baudot arī lietu vai negaisu, atrodoties drošā un sausā vietā. Terasēm parasti izmanto vieglas konstrukcijas stiklojumu. Karstās vasaras dienās stikla sienas ir atveramas līdz pat 75%, terase labi vēdināsies un nebūs tik karsti. Stikla sienas neaizēnos istabu, no kuras iznāk uz terasi. Šā iemesla pēc arī jumts parasti ir no caurspīdīgiem materiāliem. Ražotāji piedāvā gan masīvkoka nesošās konstrukcijas terases, gan alumīnija konstrukciju terases. Katram iespējams izvēlēties pēc savas gaumes, tomēr koka terases vienmēr būs mājīgākas izmantotā kokmateriāla dēļ. Turklāt no koka iespējams veidot sarežģītākus dizaina risinājumus nekā no alumīnija. Tomēr koka konstrukcijas prasīs vairāk uzmanības un apkopi (krāsošana, eļļošana ik pēc 5–6 gadiem saules pusē), savukārt alumīnija konstrukcijas ir ļoti praktiskas ekspluatācijā, tās nav nepieciešams krāsot.
