Helena Dalli: Mājas nav droša vieta visiem 0
Autore: Helena Dalli, ES līdztiesības komisāre
Koronavīrusa pandēmija ir izgaismojusi jau iepriekš mūsu sabiedrībā pastāvošo nevienlīdzību, kura šajā krīzē ir vēl vairāk saasinājusies. Stingro ierobežošanas pasākumu ietekmē sievietes un bērni arvien vairāk tiek pakļauti vardarbībai ģimenē un ļaunprātīgai izmantošanai.
Pēdējo 12 mēnešu laikā 243 miljoni sieviešu un meiteņu visā pasaulē tika pakļautas seksuālai vai fiziskai vardarbībai no intīmā partnera puses. Eiropā fizisku vai seksuālu vardarbību no sava partnera puses kopš 15 gadu sasniegšanas ir piedzīvojuši 22% sieviešu. Ikviens var saskarties ar vardarbību ģimenē un intīmo partneru nodarītu vardarbību, bet lielākā daļa cietušo ir sievietes un bērni. Bērni ir vardarbības liecinieki, vai tā tiek tieši vērsta pret viņiem.
Cilvēkiem visā pasaulē tiek likts palikt mājās, jo šīs pandēmijas pārvarēšanai ir nepieciešami ierobežošanas pasākumi. Taču mājas nav droša vieta visiem. Daudzi, kas cieš no vardarbības ģimenē, ir izolēti bīstamā vidē, iesprostoti kopā ar varmāku, ar ierobežotu piekļuvi resursiem un pakalpojumiem palīdzības saņemšanai.
Jauni dati liecina, ka kopš koronavīrusa uzliesmojuma ir palielinājusies vardarbība pret sievietēm un bērniem, jo īpaši vardarbība ģimenē. Francijā kopš norobežošanas ieviešanas 17. martā ziņojumi par vardarbību ģimenē ir pieauguši par 30%. Arī Kiprā zvanu skaits līdzīgam palīdzības dienestam pieauga par 30%. Savukārt Beļģijā kopš norobežošanas sākuma zvanu skaits palīdzības dienestam ir pieaudzis par 70%.
Citas valstis ir paziņojušas, ka gadījumu skaits, kad tiek ziņots policijai, nav palielinājies. Cietušajiem, iespējams, ir bail ziņot, un viņus no ziņošanas attur tas, ka viņu pāridarītājs vienmēr ir blakus, iesprostots mājās kopā ar viņiem, un cietušajiem nav iespējas droši ziņot.
Dažas dalībvalstis jau īsteno dzimuma ziņā sensitīvus reaģēšanas pasākumus, lai pasargātu sievietes un bērnus no vardarbības.
Piemēram, Spānijā atbalsta un aizsardzības dienesti personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē, ir pasludināti par būtisku pakalpojumu. Beļģijā, Francijā un Spānijā uzsāktas izpratnes veicināšanas kampaņas, lai popularizētu brīdināšanas mehānismu sievietēm, ka palīdzību var meklēt aptiekās. Turklāt Beļģijā vardarbības upuriem kā alternatīva patversmēm ir piedāvātas viesnīcas un tukšas sabiedriskās ēkas.
Šajā pandēmijā un atveseļošanās posmā ES dalībvalstīm jāpastiprina atbalsts palīdzības tālruņa līnijām un tiešsaistes konsultāciju pakalpojumiem. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka iestādes turpina risināt ar vardarbību ģimenē saistītos gadījumus, kā arī nodrošina tiešus ārkārtas līdzekļus organizācijām, kuras sniedz atbalstu no vardarbības cietušajiem, tajā skaitā patversmēm.
Mēs turpināsim rīkoties, lai Eiropu atbrīvotu no vardarbības pret sievietēm un bērniem. Mēs nepieļausim, ka koronavīruss mums traucē to darīt.
Mēs kā vienmēr atbalstām dalībvalstis labas prakses apmaiņā par to, kā novērst ar dzimumu saistītu vardarbību un vardarbību ģimenē, un finansējam organizācijas visā Eiropā, lai īstenotu projektus, kas vērsti pret šo postu, izmantojot atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE), Eiropas Sociālo fondu (ESF) vai ierīces un aprīkojumu, ko sniegusi Eiropas Komisija.
Es aicinu ikvienu: ja jums ir aizdomas, ka kādam tiek draudēts vai darīts pāri – vai tas būtu jūsu pašu ģimenē, paplašinātajā ģimenē, kaimiņos vai kādam draugam –, sazinieties ar policiju vai palīdzības tālruņa līniju jūsu apkaimē.
Uzziņa
Palīdzības tālruņi
• Ja jums ir aizdomas, ka jūsu ģimenē, paplašinātajā ģimenē vai kaimiņos kādam tiek draudēts vai darīts pāri, sazinieties ar policiju vai palīdzības tālruņa līniju jūsu apkaimē. Pieejamo palīdzības tālruņu numuri ir atrodami šeit: https://www.wave-network.org/find-help/
• Latvijā krīzes tālrunis ir 67222922.
• Bērniem, kuri meklē konfidenciālu un anonīmu palīdzību, ir pieejams Eiropas bērnu palīdzības tālrunis 116 111.
