Mājas mīluļu kapsētas bijušas jau romiešiem 0
Izrakumos uz senās Romas valdīšanas laiku attiecināmajā Berenikes ostas pilsētā (mūsdienās Medinetelharasa Ēģiptē) pie Sarkanās jūras uzieta mājdzīvnieku kapsēta, kas, arheologi skatījumā, ir unikāla, jo pirmo reizi ir runa nevis par kādiem plašiem rituāliem apbedījumiem, bet gan par mājdzīvnieku kapsētu tādā nozīmē, kādā to saprotam mūsdienu sabiedrībā, vēsta Kembridžā iznākošais žurnāls “Antiquity”.
Ir plaši zināms, ka dažādus kustoņus no krokodiliem līdz kaķiem kā svētos upurdzīvniekus mēdza audzēt, tad upurēt, mumificēt un apbedīt kapenēs senie ēģiptieši. Mūsdienās arheologi atraduši neskaitāmus tādus apbedījumus, taču tas nepavisam nav Berenikes stāsts. Berenikes antīkās pilsētas nomalē, pēc visa spriežot, atdusas mājas mīluļi. Poļu arheologi no Varšavas universitātes piecu gadu laikā šajā vietā atseguši teju simts dzīvnieku skeletu. 86 gadījumos tie ir kaķi, tajā skaitā trīs dubultapbedījumi, no kuriem vienā ir pieaudzis kaķis un kaķēns. Deviņos gadījumos apbedīti suņi, trijos – mērkaķi. Dažiem kaķiem bijušas metāla kaklasprādzes, dažiem ap kaklu ir olu čaumalu rota.
Raksta autore, poļu arheoloģe Marta Osipinska “Antiquity” uzsver, ka visi skeleti labi saglabājušies, bez nogalināšanas pēdām, pretēji novērotajam pie senajā Ēģiptē mumificētajiem dzīvniekiem, kuriem parasti ir apgrieztas sprandas: “Berenikes kapsēta ataino citādus nodomus un kultūras praksi nekā Nīlas ielejā. Manuprāt iepriekš aprakstītais ļauj interpretēt to kā mājdzīvnieku kapsētu nevis kā apbedījumu vietu, kas saistīta ar reliģiskiem vai maģiskiem rituāliem,” atzīmē Osipinska.
Nav noslēpums, ka romieši bija ļoti pieķērušies saviem suņiem un pat lika tiem pieminekļus. Arī Berenikē kādu masīvu molosu šķirnes suni saimnieks saudzīgi ielicis grozā un piesedzis ar māla krūkas lausku, radot sarkofāga imitāciju. Suns, pirms nobeigties no osteosarkomas, bija baudījis zivs un kazas gaļas maltīti.
Par neierastu Romas civilizācijai var uzskatīt lielo kaķu skaitu, taču tas varētu būt izskaidrojams gan ar Berenikes ģeogrāfisko atrašanās vietu un ostas pilsētas statusu, gan tās multikulturālo iedzīvotāju sastāvu. Kā jau minēts, romiešiem iecienītākie bija suņi, taču tieši ap 1. gadsimtu viņu mitekļos aizvien biežāk sāka parādīties kaķi. Domājams, tos no karagājieniem mājās pārnesa leģionāri. Berenikā apbedītie mājkustoņi visi dzīvojuši mūsu ēras 1. gadsimta beigās vai 2. gadsimta sākumā.
