Mājas krāsošana 1
“Vēlos pārkrāsot savu koka dārza mājiņu. Kā to pareizāk izdarīt?” Pēteris Mellužos
Lai koka māja ilgāk kalpotu, tā jāaizsargā pret ilgstošu mitruma ietekmi, ultravioletajiem stariem un pelējuma sēnītēm. Šim nolūkam un arī dekorēšanai var izmanto caurspīdīgus sastāvus, kas atgrūž ūdeni un akcentē koka struktūru. Var izmantot sedzošu krāsu, kas pilnīgi noklāj koka šķiedru, vai lazējošu krāsu, kas to tikai daļēji nosedz. Sienu apdarē var lietot sintētiskās vai dabīgās krāsvielas, katrai ir savi plusi un mīnusi. Zaļo uzskatu paudēji spriež, ka dabīgās krāsas labāk iesūcas koksnē, tās neveido plēvi, koksne labāk elpo (iesūc un izdala mitrumu), arī krāsojumam nedraudot plaisāšana. Uzskata, ka šīs krāsas ļoti viegli klājas uz virsmas, patēriņš ir neliels, un vajadzības gadījumā tās viegli notīrīt. Bieži šādu krāsojumu atjauno, vienkārši uzklājot jaunu kārtu – vecā nav jānokasa. Koka fasāžu dabīgajai apdarei izmanto lineļļas krāsu, koka darvu un sedzošo miltu jeb zviedru krāsu. Tomēr speciālisti uzsver, ka modernās sintētiskās koka krāsas arī ir ļoti kvalitatīvas.
Lineļļu ēkas fasāžu krāsošanai izmanto jau kopš 18. gadsimta. Šī krāsa sastāv no karsētas lineļļas, pigmenta un žūšanas līdzekļa (vaitspirts vai terpentīns).
Lineļļas krāsa ir nodilumizturīga, iesūcas koka virsmā līdz pat 2mm dziļumā un labi saistās ar virsmu, palielinot tās izturību.
Eļļa uzņem no gaisa skābekli un oksidējas, tās molekulas ķīmiski sasaistās. Žūstot krāsas tilpums palielinās, tāpēc tā labi aizpilda poras. Pēc apstrādes koksne saglabā dabisko izskatu, plēvīte neveidojas. Labāk lineļļu pirms klāšanas uzkarsēt, aktivizējot tās piesūcināšanas spējas, tomēr tikai līdz +65 °C, jo citādi tā var uzliesmot. Lai krāsai būtu vairāk antiseptisko īpašību, tai dažreiz pievieno cinka balto. Izmantojot minerālos pigmentus, iespējama daudzkrāsaina palete. Vienam kvadrātmetram, divreiz krāsojot, iztērē aptuveni 250 g šīs krāsas, jo jāklāj plānā kārtiņā ar parastu otu. Tā žūst lēnāk nekā sintētiskās, nākamo kārtu var klāt tikai pēc 24 stundām. Jāuzmanās, lai darba laikā sienu neapspīd saule, jo tad krāsa nožūst pārāk ātri, nepaspējot kārtīgi iesūkties. Kvalitatīvi uzkrāsota lineļļas krāsa kalpo 10 – 15 gadu.
Lineļļu bieži sajauc ar sarkanu vai melnu koka darvu, kuru arī kopš seniem laikiem lieto koka apdarei. Pati koka darva ir gaišs, caurspīdīgs šķidrums, ko izgatavo no priežu saknēm un galotnēm. Sedzošu toni iegūst, pievienojot pigmentus. Ar darvu apstrādāta koka virsma spēj efektīvi atgrūst ūdeni. Darva darbojas arī kā saistviela un padara krāsu noturīgu un elastīgu, bet pigments piedod pārklājumam toni un segtspēju. Darvošanu veic vasarā, sausā laikā, uzkarsējot šo krāsu līdz 30–50 grādiem.
Alkīdkrāsas ir lineļļas krāsas tālākas pilnveidošanas rezultāts. Saistošā viela tām ir sintētiski iegūta viela alkīds. Tā kā alkīdkrāsām ir lielākas molekulas nekā lineļļai, tās neiespiežas tik dziļi koka virsmā. Toties žūst ātrāk, mazāk smērējas, ilgāk saglabā spīdumu, taču laika gaitā var plaisāt.
– Dārza mājiņām var izmantot vietējā ražojuma sintētiskās koka krāsas, kam salīdzinoši ir visai patīkamas cenas. Ja izvēlas sedzošo eļļas krāsu, sienas gruntē ar tradicionālo pernicu. Ja ņem sedzošo ūdens dispersijas krāsu Akvatop, gruntē ar bezkrāsaino Teksturdekoru. Lazējošo pārklājumu iegūst, gruntējot ar caurspīdīgo Teksturdekoru un tad uzklājot tonēto Teksturdekoru, vai gruntējot ar Teksturakva base un sedzot ar tonēto Teksturakvu, – iesaka “Rīgas laku un krāsu rūpnīcas” (RILAK) tirdzniecības daļas vadītājs Jevgēnijs Šudjajevs.
Uzziņa SIA “Amelo” piedāvā gan gaišu, gan tumšu lineļļas un darvas maisījumu, kā arī lazējošus pārklājumus. Iecavas “Painteco” gatavo lineļļas pernicu, pernicas beici ar minerālpigmentiem un pernicas krāsu.
Padomi • Lai pagatavotu zviedru vai tā saucamo miltu krāsu, ņem 5 l ūdens, 0,2 kg dzelzs vai vara vitriola, 0,25 kg smalka maluma rudzu miltu, 1 kg okera, 0,05 kg sāls un 0,5 litrus lineļļas. Verdošam ūdenim, lēnām maisot, pievieno dzelzs vitriolu, sāli un rudzu miltus un ļauj pusstundu vārīties. Pievieno okeru un vēl pusstundu vāra. Pievieno eļļu un, lēnām maisot uz mazas uguns, vāra vēl 4 stundas. – Tikai nākamajā dienā krāsa ir īsti gatava lietošanai, – uzsver tradicionālās celtniecības eksperts Ojārs Skujiņš. Klāt drīkst tikai uz tīras koka virsmas. Sagatavotās krāsas daudzuma pietiek 12 m2 neēvelētu dēļu apšuvuma. • Zviedru krāsas tonēšanai der pigmenti, kuri šķīst ūdenī un saulē nebalo. Patēriņš atkarīgs no tā, cik spilgtu toni vēlas. “Krāsu servisa” veikalā nopērkami arī šķidri koncentrāti, no kuriem var sajaukt vai visu toņu gammu. Rīgas laku un krāsu rūpnīcas veikalā 250 ml dzeltena pigmenta izmaksā Ls 1,57. • Pasaulē populārs koksnes dekoratīvais aizsargpārklājums ir Pinotec Classic, lazējošu pārklājumu veido ar Pinotec Ultra. Izmantojot speciālo koka fasādes krāsu, jāatceras, ka vispirms virsmas ir jāgruntē. Parasti koka gruntes apzīmē ar vārdu base. – Piemēram, koka krāsu Aqua Domus klāj uz Domus Base, – atgādina “Sadolin” krāsu grupas eksperte Baiba Grase. • Vienkāršākais koksnes aizsardzības veids ir piesūcināšana ar antiseptiķiem, piemēram, mūs pašu “Relikas” ražotajiem jaunās paaudzes koksnes aizsarglīdzekļiem, kuros arsēnu nomainījuši elementi uz vara un bora neorganisko sāļu bāzes. Tomēr šie ir tikai aizsarglīdzekļi, kam nav vajadzīgās dekorativitātes.
|
