Dāvina iedzīvotājiem vistas, kas apēd daļu bioatkritumu. Zanes pieredzētais vides studijās Francijā 6
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Kompostēt var dažādi – samest bioloģiskos atkritumus kaudzē kā pagadās vai veidot kompostu pēc noteiktas receptes, lai rezultāts būtu droši izmantojams puķu un sakņu dobēs.
Savā pieredzē dalās Francijā skolojusies vides pārvaldības inženiere un pieredzējusi kompostētāja Zane Gailīte, kas oktobra sākumā kopā ar domubiedriem ieguva galveno balvu ideju konkursā par tā saucamā kopienu komposta veidošanu.
Atzinības lauri saņemti par priekšlikumu, kā izveidot kopienas kompostu Cēsu vecpilsētā, kuru Zane Gailīte izstrādāja kopā ar domubiedriem no biedrības “Zero Waste Latvija” ekspertu grupas 48 stundu ideju maratonā jeb hakatonā.
Par risinājumu ieinteresējušās arī citas pašvaldības. Šāda komposta veidošanas forma Latvijā vēl atrodas pelēkajā zonā, spriež vides speciāliste, jo līdzās industriālajai un individuālajai bioloģisko atkritumu apsaimniekošanai mazizmēra komposts pēc kopienu iniciatīvas tiesību aktos nav paredzēts.
Kā daudziem latviešu bērniem, arī Zanei kompostēšanas pieredze sākusies laukos, kad dzīvojusi pie vecāsmammas Gulbenes novada Lizuma pagastā.
“Prom no acīm bija kaudze, kur svieda visu, kas trāpījās pa rokai, arī nezāles un kūtsmēslus. Pārtikas atkritumi aizgāja cūkām un vistām. Pieļauju, ka daudzviet joprojām pastāv šāds formāts, bet citiem tas radījis bērnības traumu, tāpēc no komposta viņi ir atteikušies.”
Zanei gan atkritumu kaudze neesot atstājusi sliktas sekas, un kompostēšanu viņa uzskata par interesantu, cilvēkus vienojošu un jautru pasākumu. Nopietni un pamatīgi tam pievērsusies Francijā, Bordo piepilsētas Begles kopienu dārzā.
Par šo pieredzi, kā arī ārzemēs vides studijās gūtajām zināšanām un prasmēm viņa stāsta nodarbībās un konsultācijās Latvijā, kur atgriezās pirms trīs gadiem.
Lai vārdiem sekotu praktiski darbi, savas dzīvesvietas daudzdzīvokļu nama pagalmā Āgenskalnā kopā ar kaimiņieni uzstādījusi atkritumu kasti virtuves bioloģiskajiem atkritumiem.
Franči ņem palīgos arī vistas
Pēc vides studijām Marseļā, kur savu maģistra darbu veltījusi komposta kvalitātes izpētei industriālajās platformās, Zane Gailīte pārcēlās uz dzīvi Bordo un visai ātri iesaistījās kopienas dārza veidošanā, uzņemoties komposta ierīkošanu, uzraudzību un praktiskā darbā mācījusi kompostēt citiem.
Francijā vietvaras aktīvi aicina kompostēt atkritumus privātmāju, kopienu dārzu vai iestāžu teritorijās. Līdzīgi kā Rīgas Sporta pils teritorijā, arī Begles projekts tapis pēc pilsoņu iniciatīvas pilsētvides zonā, kurā pēc kāda laika bija paredzēta apbūve.
“Lai gan nosaukts par Pagaidu dārzu, tas pastāv vēl šodien, jo zināms taču, ka nav nekā pastāvīgāka par “pagaidām”,” nosmaida Zane un turpina stāstu par teritorijas apsaimniekošanu.
“Pat smalkajiem frančiem gribas izvēdināt galvu un parakņāties pa zemi, un arī viņiem rodas bioloģiskie atkritumi, tāpēc dārzā uzstādījām pāris veļasmašīnas izmēra komposta tvertnes, kurās lielākoties nonāca virtuves atkritumi. Blakus kastēm atradās muca kritušajām lapām, kas ir ļoti vērtīgs palīgmateriāls komposta veidošanai.”
Tvertņu saturu viņa ik pa laikam izņēma un pielaboja, lai nav par mitru vai sausu.
Bioloģiskie atkritumi iedalāmi zaļajos atkritumos, kas vairāk satur oglekli un ūdeni, un brūnajos, kuru sastāvā lielākoties celuloze. Pie zaļajiem atkritumiem pieder mizas, serdes un citi augļu un dārzeņu atlikumi, arī novītuši ziedi u.c., pie brūnajiem – sausas koku lapas, siens, salmi, papīrs, kartons un dažādi izstrādājumi no šiem materiāliem, arī dabisku šķiedru audumi (lins, vilna, zīds, kokvilna), kas jāsagriež nelielos gabaliņos, skaidro vides speciāliste un uzsver, ka kompostā drīkst izmantot tikai dabiskus atkritumus, kas spēj pilnībā sadalīties.
Neder, piemēram, vienreizlietojamās papīra krūzītes un citi trauki, kā arī papīra un kartona iepakojums vai citi šo materiālu izstrādājumi, ja to sastāvā vai pārklājumā izmantota plastmasa.
Piemājas kompostam Zane neiesaka dzīvnieku produktu atlikumus, tāpēc ka tie sadalīšanās gaitā vairāk smakos, kā arī pievilinās grauzējus, putnus un citus kustoņus.
“Francijā piepilsētu privātmāju rajonu iedzīvotājus mudina turēt vistas, kas palīdzētu mazināt šādu atkritumu apjomu. Tiek organizētas pat kampaņveida akcijas, kurās ģimenēm par velti piešķir pārīti vistu.”
Neizniekojiet rudens lapas!
Komposta veidošana esot salīdzināma ar hamburgera gatavošanu pēc noteiktas receptes, kad zaļie atkritumi tiek likti kārtās pamīšus ar brūnajiem, tā iegūstot pēc iespējas ātrāku un labāku rezultātu.
“Komposta kastes pamatā vairāk klājam zarus un sprunguļus, lai tiek klāt gaiss un notek liekais mitrums. Tad liekam zaļos atkritumus, cenšoties izkaisīt izklaidus plānākā slānītī, nevis vienā kaudzē. Tūlīt seko brūno sastāvdaļu kārta, kur lapas ir kā zelts!” kompostēšanas recepti izklāsta Zane.
Būtisks komposta veidošanas noteikums, lai sastāvdaļu apjoms veidotu attiecību: zaļie atkritumi 25–30%, brūnie – 70–75%.
Lai gan koku un krūmu lapas ir vērtīgs materiāls komposta veidošanai, pie mums tās lielākoties tiek savāktas un iesaiņotas plastmasas maisos, lai nogādātu uz atkritumu poligonu, vai arī sadedzinātas, kaut gan pašvaldību saistošie noteikumi to aizliedz.
Ar Zani tiekamies Rīgā pie Uzvaras parka, kas pēc rudens sakopšanas darbiem izskatās kā izslaucīts, taču turpat blakus Zeļļu ielas parciņā pie Latvijas Universitātes ēkas paveras pavisam cits apsaimniekošanas paņēmiens.
Viens no lapu vācējiem Dainis Pūka pastāsta, ka pirms četriem gadiem teritorija iztīrīta no atkritumiem un kopš tā laika lapas tiek izmantotas kompostam, kā arī daudzviet atstātas pie kokiem kā dabiska zemsedze. Ar gatavo kompostu piepildot bedrītes zālienā.
“Šis ir sirdi sildošs stāsts un ļoti pozitīvs piemērs, tāpēc ka cilvēki lapas neuztver kā draudu, kas jānokašā līdz melnai zemei tā, ka zāle vairs neaug, un iespējami ātrāk jāaizvāc projām no acīm, bet uzskata par normālu ainavas sastāvdaļu un vērtīgu komposta materiālu,” Zane neslēpj prieku par redzēto, ko nemaz tik bieži Rīgā vai citur Latvijā negadās redzēt.
No plastmasas maisos sapakotajām lapām, ja vien tās uzglabāšanas vietā netiek izbērtas, vērtīgu kompostu vairs neiegūt. “Plastmasas piejaukumu dēļ tā ir sabojāta manta. Kā ar jebkuru atkritumu – tiklīdz tas netiek savākts dalīti, kvalitāte stipri pasliktinās,” savu vērtējumu lapu maisiem sniedz vides speciāliste.
Iedzīvotājiem, kam rūp šī problēma, viņa iesaka vērsties pie atkritumu apsaimniekotājiem vai pašvaldībā par atkritumu savākšanu atbildīgajām amatpersonām.
“Jo vairāk savam kompostam veltīsiet uzmanību, laiku un pūles, jo ātrāk un labāku dabūsit. Ja jūtat, ka kaudze pagalma stūrī nekrītas, varbūt tā ir pārāk sausa, tad labāk ir nolaistīt. Ja mušiņas griežas riņķī un pa gabalu jūtama fermentācijas smaka, visticamāk, veidojies par slapju. Kompostam ir būtiski, lai tiek klāt skābeklis, tāpēc laiku pa laikam tas jāpārcilā,” skaidro Zane. Pēc gada jau var cerēt uz gatavu kompostu.
Uzziņa
Neliec mājas kompostā
• Piena, gaļas, zivju, jūras produktus (rada nepatīkamas smakas, pievilina grauzējus un parazītus).
• Eļļainus produktus (smacē komposta baktērijas, pievilina grauzējus).
• Kaķu un citu mājdzīvnieku tualetes kastes pakaišus.
• Papīra traukus vai iepakojumu ar plastmasas pārklājumu.
• Tējas maisiņus, vati kosmētikas noņemšanai, autiņbiksītes, mitrās salvetes (bieži izgatavoti no sintētiska materiāla).
• Drēbes ar sintētisko šķiedru piejaukumu.
• Pelnus (atgrūž komposta baktērijas, organiski nenoārdās, var saturēt ķīmiskus piemaisījumus).
• Putekļu sūcēja maisiņa saturu (satur sintētisku materiālu mikrodaļiņas).
• Citrusaugļu, sīpolu un ķiploku paliekas lielos apjomos (ilgi nesadalās, nomāc komposta baktērijas).
• Tūju zarus un skujas, slimus augus, nezāļu ziedus vai saknes.
Iesaka vides speciāliste Zane Gailīte
