Mājas, kas taupa un nekaitē 3
“Mani aizrauj ideja par ekoloģisko būvniecību, un Zemes stundā cenšos arī citus mudināt domāt par to,” saka arhitektu biroja “ZArch” arhitekts Matīss Zemītis.
Tos, kas domā par ekoloģiskiem principiem savā mājoklī, Matīss Zemītis brīdina, ka tos ievērot nav ne vienkārši, ne ātri. Svarīgākais – aizdomāties par to, kā padarīt savu ēku energoefektīvāku. Turklāt izmantotu materiālus, kas nesatur indīgas, cilvēkam kaitīgas vielas un izgarojumus. Tas īpaši svarīgi telpās, kur uzturas ilgu laiku. Guļamistabās, dzīvojamās telpās.
Sertifikāts māju nesilda
Kā noteikt, cik māja ir energoefektīva? “Tas, ka māja ir sertificēta, ne vienmēr nozīmē, ka tā ir labāka par citu māju, kas nav sertificēta. Jārēķinās, ka sertfikācijas veicējiem ir materiāla ieinteresētība par šo darbu, kas var ietekmēt objektivitāti.”
Savā praksē arhitekts par labāko uzskata starptautiski atzītu ēku sertifikācijas sistēmu “Passive House”, kad uzsvars tiek likts uz ēkas energoefektivitāti. Latvijā pagaidām šādi sertificētas mājas ir tikai divas. Speciālā sertifikācija nosaka, ka māja drīkst patērēt pavisam nelielu enerģijas daudzumu apkurei un karsta ūdens sagatavošanai. Ja izpildīti noteikumi – attiecīgs sienu biezums, orientācija pret debespusēm, gaisa caurlaidība u. c. svarīgi kritēriji –, apkurei turpmāk gandrīz būs minimāli izdevumi. Tā izpaužas ekoloģiskā domāšana.
Lielākoties tiek lietoti dabiskie enerģijas avoti, piemēram, saule. Latvijā tas nedarbojas tik efektīvi. Svarīgākais, ko energoefektīvās mājās ņem vērā – logu orientācija. Lielākos logus, dzīvojamās telpas vēlams orientēt tā, lai tajās pēc iespējas vairāk iespīdētu saule. Ja māja ir energoefektīva, tad saules siltums pa logiem ieplūst telpā un to uzsilda, māja siltumu saglabā ilgi un ļauj ietaupīt uz apkures rēķina. Ziemeļu pusē izvieto tehniskās telpas, tādas, kur var iztikt bez logiem.
Jārēķinās, ka šādas mājas būvniecība ir dārgāka nekā ar tradicionālajām metodēm. Starpība rodas, piemēram, jau tādēļ vien, ka pasīvu māju siltina divas trīs reizes vairāk nekā parasti.
Arhitekts uzskata, ka cilvēkiem, kam svarīga ekoloģiskā pieeja, nav par katru cenu jātiecas izpildīt visus sertifikācijas kritērija punktus, kas ļoti sadārdzina procesu, bet galvenais ir, būvējot ēku, censties vadīties pēc tajā noteiktajiem pamatprincipiem. Domāt zaļi. Būvēt pārdomāti un atbilstoši mūsu klimatam.
Būvēt, domājot par sevi
Mājoklī izmantotie materiāli ietekmē veselību, labākie risinājumi nebūs ne lētākie, ne ātrākie. Vērojama tendence, ka Latvijā cilvēki vairāk interesējas par ekoloģisko aspektu būvniecībā, taču to piebremzē materiālās iespējas. Salīdzinājumam – Igaunijā pasīvo māju ir daudz vairāk, lai gan rocības līmenis Baltijas iedzīvotājiem apmēram vienāds.
Celt māju sev – tas būtu vispareizāk, vērtē Matīss Zemītis: “Diemžēl vairākums projektu attīstītāju, kas ceļ mājas citiem, par svarīgāko uzskata pēc iespējas lielākas peļņas gūšanu, izvēloties lētākos, ātrākos variantus celtniecībai, nedomājot par enerģijas taupīšanas aspektu. Un tad nav brīnums, ka pelē stūri, ūdens tek no balkoniem istabā. Daudzi nerēķinās, ka tas, kas der Itālijā, Vācijā, neder Latvijas apstākļiem.” Būvējot dzīvesvietu sev, cilvēkiem rūp materiāla ekoloģiskums, svarīga ir ietekme uz veselību, resursu taupīšana nākotnē.
Guļbaļķu mājas, piemēram, tiek uzskatītas par ekoloģiskām. Tās visādā ziņā ir jaukas dzīvošanai, taču no energoefektivitātes viedokļa tās neiztur kritiku. Apkure patērē ļoti daudz, tās ir diezgan “cauras”. Kā zaļi varianti tiek piedāvātas arī salmu ķīpu un citādas neparastas mājas no netradicionāliem materiāliem, taču Matīss Zemītis par mūsu apstākļos piemērotāko uzskata tradicionālās būvniecības sasniegumu izmantošanu tiešām energoefektīvu un ilgspējīgu māju gatavošanā, sekojot ilgos gados izkoptām būvniecības tradīcijām.
Izvēlēties vietējo ir “zaļi”
“Viens no svarīgiem kritērijiem, iegādājoties materiālu, vispirms domāt par to, lai tas būtu ražots Latvijā. Jo tuvāk vietai, kur tas tiks lietots, jo labāk. Tā tiek taupīti milzīgie resursi, transporta izdevumi, kas patērēti materiālu pārvadāšanai. Piemēram, kāpēc pirkt dolomītu no tālām zemēm, ja to var iegādāties tepat Madonā. Tāpat ir gan ar māla blokiem, gan skaidu paneļiem. Protams, visiem materiāliem šāda alternatīva izvēles iespēja nepastāv. Stiklu Latvijā neražo. Arī kvalitātes jautājums svarīgs,” savu pieeju energoefektīvu risinājumu meklējumos skaidro Matīss Zemītis.
Kā labu un ekoloģisku materiālu, kas Latvijā vēl ir jaunums, Matīss Zemītis iesaka līmētos koka paneļus, kas stiprības ziņā līdzinās dzelzsbetonam. Ēkas sienas būvniecībai pietiek ar 10 cm biezu paneli, protams, papildus siltinot to. Šos paneļus ražo uzņēmums Jelgavā, pārsvarā eksportam. Labs un lēts materiāls ir izsenis Latvijā izmantotās fibrolīta plāksnes fasādes apdarei, uz kurām var veidot apmetumu. Tās ir laba alternatīva reģipsim koka māju iekštelpu apdarei. Lielās telpās tās neder skaņas absorbcijai. Ekoloģiskās būvniecības kritērijiem atbilstoši ir Lodes celtniecības bloki.
