Apzaļumošana 0
Laikus jāpadomā par mājas dialogu ar kokiem. Šobrīd vēl nelielie kociņi pēc gadiem krietni paaugsies, noēnos logus un birdinās uz jumta zarus. Ja gribas pa logiem skatīt ainavu un istabā ielaist saules gaismu, mājas tuvumā labāk stādīt krūmus. Ceļojot pa Latviju, var pat piefiksēt aptuvenu etnogrāfiskā mājas “apkrūmojuma recepti”. Tradicionāli netālu no mājas stūra auga dzīvības koks tūja, lielisks Ziemassvētku eglītes ekvivalents brīvā dabā. Vēl māju noteikti greznoja ceriņi, jasmīni un savvaļas mežrozīte, kas deva veselīgus augļus. Pie mājas atradās arī lielāks puduris rudens puķu, lai tās priecētu acis, arī vasarai aizejot. Pagalmā stādīja kārtīgu liepu, zem kuras vasarās klāja galdu, tāpat uz zemes gabala stādīja vairākas ražīgas lazdas.
Tagad, protams, vidi ap māju apzaļumo daudzveidīgāk un mūsdienīgāk ar saimnieku radošo izdomu un prasmi, turīgākiem īpašumiem savu roku pieliek arī ainavu arhitekti. Vasarā mājas fasādi atdzīvina vīteņaugi, kam paredz speciālus režģus vai āķus. Mūra mājas dienvidu fasāde kalpo kā labs siltuma akumulators, un tas ļoti patīk vīnogām. Stīgas, kas aizsedz logus, var atbīdīt uz sāniem vai vienkārši nogriezt. Toties visi dārza svētki un grilēšana pie zaļās mājas sienas ir ļoti romantiski. Tiesa, būvnieki neiesaka stādīt vīteņaugus pie ēkas pamatiem, jo tie apgrūtina ēkas fasādes remontu, turklāt rada papildu mitrumu, kas īpaši nav vēlams koka sienām, jo veicina to bojāšanos.